Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau vēstījām, ka zemo piena iepirkuma cenu un Krievijas embargo radītās piena pārprodukcijas dēļ bankrotējusi viena no lielākajām un modernākajām Pierīgas zemnieku saimniecībām - Mālpils novada "Bērzi". Un šīs saimniecības īpašnieks Jānis Strautnieks intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" atklājis, kādēļ viņa rentabli strādājoša zemnieku saimniecība nonākusi līdz izsolei.

J. Strautnieks stāsta, ka viss sācies ar to, ka 2011. gadā banka "Citadele" piekritusi finansēt jauno lopu novietni, ar papildus nosacījumu - saimniecībai jāiegādājas papildus lopi, lai šo novietni varētu ātrāk piepildīt. Lai to varētu izdarīt, banka piešķīrusi papildu līdzekļus un saimniecība iegādājāmies 130 grūsnas teles Vācijā.

"Uz mūsu norādēm, ka, trūkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, mēs nevaram tik daudziem dzīvniekiem nodrošināt barību, banka atbildēja, ka saprot, taču vispirms jāpabeidz būvniecība. 2012. gada vidū pabeidzām būvniecību, bet tad jau banka bija mainījusi savu viedokli un atteica apgrozāmo līdzekļu kredītu, līdz ar to bijām spiesti aizņemties ārpusbanku sektorā. To es varētu vērtēt kā sākumu problēmsituācijai," laikrakstam klāstīja J. Strautnieks.
Drīz pēc tam, proti, 2014. gada vidū, kad piena nozare saskārās ar Krievijas embargo radītajām negatīvajām sekām un piena cenas lejupslīdi, saimniecībai radās problēmas samaksāt katru mēnesi vairāk nekā desmit tūkstošus lielo kredītmaksājumu.

"2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors.

Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši," sacīja lauksaimnieks.

Pēc J. Strautnieka teiktā, kopš 3. jūlija visus darbus zemnieku saimniecībā "Bērzi" organizē maksātnespējas administratore, ar kuras saimniekošanu viņš nav apmierināts. J. Strautnieks stāsta, ka pusgada laikā, kopš saimniecībā darbu nodrošina maksātnespējas administratore, govis netiek sēklotas, tām paredzētā kukurūzas skābbarība ir pārdota biogāzes ražotnei, bet daļa govju ir nokautas, lai būtu nauda atlikušo pabarošanai.

"Lai gan mēs esam atstādināti no saimniecības darbu veikšanas, mēs turpat blakus dzīvojam. Visu redzam, bet mūsu iespējas iesaistīties ir ierobežotas. Ir bijušas nedēļas, ka tur nav gandrīz neviena darbinieka. Protams, tad ejam talkā un mēģinām šo situāciju vērst par labu. Pēdējā pusgada laikā esam redzējuši tikai vienu reizi piegādātus graudus, govis graudus saņēma tikai septembrī, " turpina zemnieks, piebilstot, ka par administratores darbībām šobrīd gatavo sūdzību Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai.

Lai gan, restrukturizējot savu darbību, saimniecība "Bērzi" būtu spējīga atjaunot veiksmīgu saimniecisko darbību, tomēr tiesiskās aizsardzības plānu nav iespējams saskaņot, jo to neatbalsta lielākais nodrošinātais kreditors – banka "Citadele". Tā uzskata tiesiskās aizsardzības plānu "pilnībā par nepamatotu un noraidāmu" kaut vai tā iemesla dēļ, ka tas nav parakstīts ar elektroniski drošo parakstu, ir ieskanēts un neapliecināts, līdz ar to tam neesot juridiskā spēka. Glābšanas plāns noraidīts, tajā pat īsti neiedziļinoties, raksta "Latvijas Avīze".

"Nākotnē mums ir pavisam reālas iespējas atsākt rentablu uzņēmējdarbību un ne tikai apmierināt kreditoru prasījumus, bet arī iegūt peļņu. Kad piena nozare sāks atveseļoties no ieilgušās krīzes, saimniecībā veiktie ieguldījumi ļautu nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu," ir pārliecināts zemnieku saimniecības "Bērzi" saimnieks. Viņš arī norāda, ka tiesiskās aizsardzības plāns nodrošinātu, ka kreditoru ieguvums būtu lielāks, nekā saimniecību nododot izsolei par sākumcenu 639 tūkstoši eiro.

Tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanā galvenais vārds pieder nodrošinātajiem kreditoriem. Šajā gadījumā teju viss, tostarp ganāmpulks, ēkas, zeme, ieķīlāts "Citadelē". Nodrošināto kreditoru prasības tiek segtas pirms nenodrošināto kreditoru prasībām. Tādējādi nodrošinātais kreditors nav ieinteresēts atbalstīt parādnieka tiesisko aizsardzību, jo tad savus līdzekļus, visticamāk, saņems ilgākā laikā, nekā uzņēmumu uzreiz izsolot.
Šobrīd J. Strautnieks mēģina saskaņot tiesiskās aizsardzības plānu ar citiem kreditoriem. Lauku atbalsta dienests tam jau piekritis, savu piekrišanu devuši arī vairāki citi. Vēl priekšā pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienestu.

"Ja banka uzskata, ka nav pamata uzņēmumam piemērot tiesiskās aizsardzības procesu un uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns nav balstīts uz patiesas informācijas un ticamiem pieņēmumiem, citu kreditoru pozīcija nav arguments bankas nostājas maiņai," skaidroja bankas "Citadeles" pārstāve Baiba Ābelniece, ar to ļaujot noprast, ka banka neplāno mainīt savu viedokli par saimniecības "Bērzi" nodošanu izsolei.

Iepriekš:

Piena nozares krīzes dēļ Mālpilī bankrotē viena no Pierīgas lielākajām zemnieku saimniecībām