Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

LU Dabaszinātņu fakultāšu studenti, mācībspēki, kā arī zinātnieki jaunajā, modernajā un nupat uzceltajā universitātes ēkā Torņkalnā mājo jau kopš septembra. Pirms tam Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas, Bioloģijas fakultātes, kā arī Farmācijas programmas, farmakoloģijas un bioķīmijas katedras no Medicīnas fakultātes un Optometrijas un redzes zinātņu nodaļa no Fizikas un matemātikas fakultātes atradās vairākās ēkās Rīgā - kur nu kura. Tagad visas šīs fakultātes un nodaļas atrodas vienuviet, tāpēc jaunuzcelto universitātes ēku pilnīgi pamatoti dēvē par Dabaszinātņu centru.

Viesojoties nupat uzceltajā ēkā, jāatzīst, ka lepoties ar tik modernu augstskolu varam mēs visi. Un šķiet, ka pateicoties jaunajai ēkai nākamvasar un turpmāk, apsverot tālākās izglītības iespējās, liela daļa skolēnu labprāt izvēlēsies padziļināti apgūt, piemēram, ķīmiju un bioloģiju. Tieši šīs aspekts ir būtisks, ņemot vērā to, ka mūsu valsts uzņēmējiem un arī Latvijai tik ļoti ir nepieciešami izglītoti speciālisti dabaszinātnēs.

Jāatzīst, ka arhitekti, strādājot pie šī projekta, ir spējuši izveidot skaistu un funkcionālu mācību ēku. Padomāts ir pilnīgi par visu, gan par to, lai tā harmoniski iekļautos pilsētvidē, gan par to, lai tajā ērti būtu strādāt studentiem un pasniedzējiem. Izveidotas vairākas plašas amfiteātra tipa auditorijas, no kurām viena spēj uzņemt ap 300 studentiem. Tāpat visās auditorijās un semināru telpās atrodas interaktīvās vai baltās tāfeles, kā arī multimediju projektori un ekrāni. Turklāt no mācību telpu logiem paveras pastkartes cienīgs skats uz Rīgu. Savukārt uz augstskolas jumta uzcelta siltumnīca, kurā biologi var izpausties, radoši eksperimentējot ar augiem.

Vienlaikus daudz domāts arī par to, lai augstskolas ēkā nākotnes spožie prāti gribētu uzturēties pēc iespējas vairāk. Studentu ērtībām 24 stundas diennaktī darbojas pašapkalpošanās bibliotēka. Tāpat gaiteņos atrodas šūpuļkrēsli, sēžammaisi, dažādi zviļņi un spilveni, kas salikti pat uz kāpnēm. Sevišķi lietderīgi ir tas, ka izveidotas tās saucamās studentu ligzdiņas jeb sarunu vietas intīmā gaisotnē stiklotās kabīnēs vai nožogotās teritorijās. Tās ir noderīgas reizēs, kad jāizstrādā grupu darbi.

Savukārt pats svarīgākais ir tas, ka nu LU dabaszinātņu studenti ir ieguvuši daudzas modernas laboratorijas, kas aprīkotas ar modernām iekārtām, funkcionālām darba vietām. Un tagad šajās laboratorijās strādā ne vien topošie speciālisti, bet arī zinātnieki. Tāpat ēkā darbojas arī seši valsts nozīmes pētniecības centri, kas atrodas pagrabstāvā. Tieši pateicoties modernai darba videi un pētniecības centriem, top jauni zinātniskie atklājumi, inovācijas, kas jāliek lietā.

Tam, ka jaunām idejām nedrīkst ļaut noputēt, piekrīt arī biedrība "Nacionālo uzņēmēju padome". Tieši tāpēc šī biedrība, kas apvieno vairāk nekā divdesmit vietējos uzņēmējus no dažādām nozarēm, viesojās Dabaszinātņu centrā, lai savām acīm skatītu to, cik gan plašas iespējas izglītībai un tautsaimniecības attīstībai paver jaunais mācību un zinātnes centrs Torņkalnā.

Jau patlaban zinātniekiem ir ko piedāvāt Latvijas biznesam. Piemēram, tie var iesaistīties jaunu produktu izstrādē vai uzlabošanā, tie var padarīt efektīvāku ražošanu, kā arī var palīdzēt realizēt idejas vai dot padomu. Savukārt nākotnē LU turpat Torņkalnā ir iecerējusi izvietot vēl virkni citu zinātnisko struktūrvienību.

Tās aptvers ne tikai dabaszinātņu jomu, bet arī tādas nozares, kā informācija un komunikāciju tehnoloģijas, radošās industrijas, dažādas ekonomikas un arī humanitāro zinātņu jomas. Un viss tādēļ, lai veicinātu zinātnes un ražošanas integrāciju, pētniecisko rezultātu ieviešanu, uz zināšanām bāzētu nozaru attīstību, tehnoloģiski orientētu mazo un vidējo uzņēmumu un jaunu darbvietu veidošanos.

Kā portālam "Apriņķis.lv" atzina biedrības "Nacionālā uzņēmēju padome" valdes locekle Elīna Aupe, ieguvēji ciešākai sadarbībai starp uzņēmējiem un zinātni būs visi. Jo galu galā uz zināšanām balstīta ekonomika un produktu jaunrade ir galvenie stūrakmeņi, kas arī mazām un dabas resursiem nabadzīgām valstīm ļauj sasniegt augstu dzīves līmeni un pārticību. Ja arī mēs vēlamies tuvināties attīstītāko valstu saimei, būtiski pārdomāt, kā veicināt zinātnes un biznesa vides sadarbību.

"Tieši tāpēc "Nacionālā uzņēmēju padome" un tās biedri turpmāk vēlas sadarboties ar LU Dabaszinātņu centra docētājiem, zinātniekiem un studentiem. Piemēram, mūsu biedru vidū ir uzņēmēji, kas darbojas būvniecības, bīstamo atkritumu pārstrādes un ķīmijas jomās, un viņus ļoti varētu interesēt tās iespējas, ko piedāvā universitāte," teic E. Aupe.

Arī LU profesors Andris Actiņš, kurš ir Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs, tikšanās reizē bija gandarīts par uzņēmēju interesi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd diezgan bieži gadās, ka uzņēmēji nezina, ko dara zinātnieki, bet zinātnieki nezina, kas nepieciešams uzņēmējiem. Tieši tāpēc, pēc viņa teiktā, sadarbība ar "Nacionālo uzņēmēju padomi" var palīdzēt šo situāciju mainīt.