Aptaujas dati liecina - Latvijā 10% jauniešu sagaida, ka viņu darbs tiks atalgots ar vismaz pusotru tūkstoti eiro, kamēr Igaunijā tādas prasības ir 8% aptaujāto jauniešu, bet Lietuvā - 3%.
Algu robežās no 1001 līdz 1500 eiro Igaunijā cer saņemt 28% jauniešu, Latvijā - 14%, bet Lietuvā - 9%. Savukārt 36% aptaujāto jauniešu Igaunijā vēlamais atalgojums svārstās robežās no 751 eiro līdz 1000 eiro, Latvijā attiecīgo atalgojuma apmēru sagaida 33% respondentu, bet Lietuvā - 19% jauniešu. Vislielākais jauniešu īpatsvars (47%) Lietuvā cer saņemt algu robežās no 501-750, kamēr Latvijā to sagaida 34% jauniešu, bet Igaunijā - 22%.
Pēc Rudzīša teiktā, šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī - tā kā Igaunijā ir lielākais vidējais atalgojums no visām Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar kopumā augstākām prasībām attiecībā uz savu pirmo algu.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka jaunieši Baltijas valstīs aktīvi vēlas piedalīties uzņēmējdarbības jomā. 16% jauniešu Igaunijā, 21% Latvijā un 25% Lietuvā atzinuši, ka viņiem trūkst zināšanu, lai izveidotu paši savu uzņēmumu, bet 8% Igaunijas jauniešu, 10% Latvijas jauniešu un tikpat daudz Lietuvas jauniešu nevēlas uzņemties risku, lai veidotu savu uzņēmumu.
Savukārt 28% Igaunijas jauniešu, tikpat Latvijas jauniešu un 26% Lietuvas jauniešu šobrīd uzņēmējdarbību sākt liedz ideju trūkums, bet 12% Igaunijas jauniešu, 5% Latvijas jauniešu un 16% Lietuvas jauniešu šobrīd trūkt līdzekļu biznesa sākšanai. Tikmēr mazākā daļa jeb 11% Igaunijas jauniešu, 8% Latvijas jauniešu un 6% Lietuvas jauniešu ir spēruši pirmos soļus uzņēmējdarbības jomā.
Tikai 13% Lietuvas jauniešu norāda, ka nākotnē ir gatavi kļūt par darba ņēmējiem, bet Latvijā un Igaunijā 22% jauniešu atzinuši, ka ir gatavi strādāt citu labā.
"Galvenie šķēršļi, kurus jaunieši ir norādījuši visās trīs Baltijas valstīs pastāvīgas uzņēmējdarbības sākšanai, ir līdzīgi - ideju un zināšanu trūkums attur mūsu jaunos uzņēmējus no reālas darbības," atzīmēja Rudzītis.
Aptaujā noskaidrots, ka Lietuvā lielākā daļa jauniešu - 71% - kā ienākumu avotu ikdienas vajadzību segšanai izmanto algu, kamēr Latvijā šis rādītājs ir 67%, bet Igaunijā - 66%. Vienlaikus 22% jauniešu Igaunijā, 18% Lietuvā un 14% Latvijā atzinuši, ka ikdienas vajadzībās palīdz vecāku atbalsts.
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā jaunieši izmanto valsts studiju atbalsta programmas iespējas - 3% respondentu norādījuši studējošā kredītu kā ienākumu avotu ikdienas vajadzību segšanai.
Rudzītis arī atzina, ka Latvijas jauniešiem, atšķirībā no kaimiņvalstīm, naudas plānošana daļēji ir problēma. 18% Latvijas jauniešu plāno savus ikmēneša tēriņus, taču viņiem bieži pietrūkst līdzekļu, kamēr Igaunijā šāda problēma ir 14% aptaujāto, bet Lietuvā - 13%. Vienlaikus 52% Igaunijā, 48% Lietuvā, un 41% jauniešu Latvijā daļēji plāno savus ikmēneša tēriņus, kamēr mazākā daļa jeb 27% Latvijas, 25% Lietuvas un 20% Igaunijas jauniešu vienmēr plāno un kontrolē izdevumus.
Pēc Rudzīša teiktā, Lietuvas jaunieši plāno un monitorē savus izdevumus ļoti rūpīgi, tāpēc mazāk sastopas ar naudas grūtībā mēneša beigās, kas varētu būt saistīts ar to, ka liela daļa jauniešu paši pelna līdzekļus iztikai. Turpretī Igaunijā 18-21 vecumā jaunieši vismazāk rūpējas par savu ikdienas tēriņu plānošanu, tajā pašā laikā šajā valstī ir vismazākais respondentu skaits, kas sūdzas par naudas trūkumu mēneša beigās, kas varētu būt saistīts ar paļaušanos uz vecāku atbalstu.
Igaunijā 76% jauniešu krāj naudu kādam īpašam mērķim, Latvijā to dara 61% jauniešu, bet 60% - Lietuvā.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks minēja, ka atšķirības starp Baltijas valstu jauniešiem algas prasībās nav lielas un tās ir saistītas ar likumdošanu, piemēram, Latvijā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, ir iespēja saņemt studējošo kredītu, ko jaunieši arī norādījuši kā vienu no ienākuma avotiem.
Aptauju "SEB banka" veica šā gada jūnijā, aptaujājot internetā 772 Latvijas, kā arī apmēram 600 jauniešus Lietuvā un Igaunijā.