Tūlīt pēc tam arī "Rīgas Apriņķa Avīze" kopā ar Allažu pagastā pārvaldes vadītāju Viju Vāveri un Siguldas novada domes Darba, civilās un vides aizsardzības nodaļas vadītāju Aivaru Jakobsonu devās uz notikumu vietu satikt vaininiekus un savām acīm aplūkot notikumu vietu.
Vides pārstāvji tieši laikā
Pamatojoties uz Allažmuižas iedzīvotāja satraucošo paziņojumu par iespējamām nelietīgām darbībām cūkkopības uzņēmumā SIA "Baltic Pork", VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma sektora vecākā inspektore Sigita Putniņa 24. maijā devās apsekot objektu un konstatēja, ka teritorijā "ir izrakta bedre, kurā tika šķūrēti šķidrmēsli. Blakus tai aprakšanai tika gatavots šīferis. Nekavējoties tika uzdots pārtraukt sāktās darbības un uzsākt izsūknēšanu no izrakstās bedres, kur jau tika pildīti šķidrmēsli. Tika uzdots nodot šīferi uzņēmumam, kuram ir licence šo atkritumu savākšanai, kā arī piestādīt aktu par nodoto daudzumu un to, kur atkritumi tika nodoti. Nekonstatējām, ka šīferis jau ir aprakts, bet paguvām vēl tad, kad tas, izbērts kaudzē, atradās blakus izraktajai bedrei".
S. Putniņa pastāsta, ka uzņēmuma pārvaldnieks nav spējis sniegt nekādus paskaidrojumus par notiekošo un vides dienesta ierašanās viņam bijis pārsteigums. Par notikušo tikusi ierosināta administratīva lietvedība par avārijas seku slēpšanu. S. Putniņa atklāj, ka likumpārkāpējiem var draudēt bargs sods – līdz pat darbības atļaujas anulēšanai.
Fermā pašlaik notiek kūts jumta rekonstrukcija, tāpēc vecais šīferis tiek ņemts nost un likts jauns segums. S. Putniņa norāda, ka šīferis ir jānovieto atbilstošā vietā uzglabāšanai un jānodod tālāk uzņēmumam, kuram ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tiesības.
Apkaimē smird pēc grafika
Ierodoties teritorijā, dodamies taisnā ceļā pie uzņēmuma pārvaldnieka Ingusa Mālnieka, taču uz durvju zvanu neviens nereaģē un arī telefona klausulē klusums. Netālu sastaptais un uzrunātais darbinieks ātrā darba solī vien noziņo, ka nezina, kur meklēt pārvaldnieku, un mūsu acīm nozūd. Ņemot vērā, ka presei, tāpat kā pašvaldības darbiniekiem, nav nekādu priviliģētu tiesību ierasties svešā īpašumā un droši tajā uzturēties, nolemjam teritoriju aplūkot no sētas otras puses bez pārvaldnieka pavadības.
Pārvaldes vadītāja stāsta, ka līdz šim ar uzņēmumu "tik lielas problēmas neesot bijušas". Lielāko iedzīvotāju sašutumu izraisījusi no fermas nākošā mēslu koncentrētā smaka. A. Jakobsons norāda, ka šajā ziņā esot panākts kompromiss. "Pēdējā gadā mums bija ļoti laba sadarbība. Uzņēmums laikus izveidoja grafiku, lai cilvēki zinātu, kad gaidāma smaka. Nav iespējams pilnībā no tā izbēgt. Kaut kad jau mēsli ir jāizved. Bet vismaz visi zina – ja tajā dienā izved mēslus, tad pikniku rīkot nevar," saka vides uzraugs.
Bet mēslu iepludināšana upē vai šīfera apglabāšana – tas esot kaut kas jauns. Jau nedēļas sākumā pārvalde saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par to, ka upē plūst mēsli. "Visa upe smird un ir duļķaina. Man pašam tas bija liels pārsteigums. Nekad neko tādu nebiju redzējis – melns ķīselis," saka A. Jakobsons.
Viņš paskaidro, ka mēslu nopludināšanas pēdas izdodas dzēst diezgan veikli, jo straujā upe pati ar savu straumi jau diennakts laikā pierādījumu vietu likvidē, aizskalojot to. "Un atkal ir skaidra, dzidra foreļupe," piebilst vides speciālists.
Žņaudzas par dažiem simtiem latu
Pie sētas pamanām noziedzīgo darbību pēdas – nelielu šīferu kaudzi. "Tos vienkārši vajadzēja nodot atkritumu apsaimniekošanas organizācijai, kas lemtu par tālāku rīcību. Cena par pakalpojumu ir Ls 25 tonnā. Nu tā ir smieklīga summa. Par vešanu un iekraušanu vēl kaut kas būtu jāsamaksā, bet kopumā tas nav tik dārgi, lai to nevarētu izdarīt," vērtē A. Jakobsons.
Viņš uzsver, ka šīferis ir bīstamais atkritums, jo satur azbestu un ir indīgs. "Nav jau noslēpums, ka privātās saimniecībās tas ir ierasti – noņem veco jumtu un turpat kaut kur aprok. Visus pārbaudīt jau nav iespējams," spriež vides speciālists.
Fermas aizmugurējā daļā konstatējam koncentrēto cūku mēslu šķidruma noplūdes pēdas. Laukumos, kur mēslu šķidrums noplūdis, zāle kļuvusi gaiši dzeltena un sausa. "Tur ir liels amonjaka koncentrāts. Labībai mēslojumu dod dozētās devās un tā aug griezdamies. Bet šeit tas ir koncentrētā veidā un augs vairs nespēj izturēt un nokalst. Tāpat, ja dārzā sataisa pārāk stiprus minerālmēslus, viss būs pagalam," paskaidro A. Jakobsons.
No skata – priekšzīmīgs uzņēmums
Tāpat pamanām aizdomīgas svaiga šķūrējuma pēdas, kur A. Jakobsons pieļauj – bijusi bedre, sagatavota apglabāšanai paredzētiem šīferiem. "It kā daudz labu dara, bet pa kluso grēko. Uzņēmumā pat ir izveidotas sistēmas biogāzes ražošanai, no kā attiecīgi var ražot elektrību," pastāsta A. Jakobsons.
Pamanām, ka teritorijā atrodas arī arkls, kuru uzņēmums izmanto mēslu iestrādāšanai zemē, izbraucot pie lauksaimniekiem. "Zemniekiem tā ir izdevīga sadarbība, jo viņi par velti dabū mēslojumu. Tad kvieši aug zili melni, deviņas tonnas no hektāra. Arklam pie katra zara pienāk pa caurulītei. Traktors brauc pa lauku un šķidrmēslus iestrādā zemē tā, ka smakas vispār nav, amonjaks netiek gaisā. Tas ir tehnoloģisks solis uz priekšu, lai nebūtu cilvēku sūdzības par smaku. Bet izskatās, ka ecētājs šogad nav izmantots un mēsli tiek izsmidzināti tāpat pa zemes virsu. Tā iet divreiz," nopūšas vides speciālists.
A. Jakobsons apgalvo, ka Siguldas novadā ar vides problēmu ievērošanu pārsvarā problēmas neesot un viņa praksē šis ir pirmais gadījums, kad nopietni tiek pārkāpti vides aizsardzības noteikumi.
Siguldas novada Darba, civilās un vides aizsardzības nodaļas vadītājs Aivars Jakobsons un Allažu pagasta pārvaldes vadītāja Vija Vāvere atzīst, ka līdz šim lielākās domstarpības ar cūku fermu bijušas spēcīgās smakas dēļ
