Rīgas pilsētas īpašumu komiteja atbalstījusi pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" iniciatīvu dibināt meitas uzņēmumu SIA "Aqua Riga", un jautājums tiek virzīts tālāk izskatīšanai Rīgas domē, vēsta izdevums "Dienas Bizness".
Ja pašvaldība šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts meitasuzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu oktobrī.
"Rīgas ūdens" iesniegtajā dibināšanas pamatojumā teikts, ka, sasniedzot plānotos pārdošanas apjomus, SIA "Aqua Riga" peļņa desmit gadu laikā veidos aptuveni 4,6 miljonus latu.
Jāmin, ka "Rīgas ūdens" norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjoms, un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.
SIA "Aqua Riga" plāno nākotnē ieņemt 10% no Latvijas ūdens tirgus. Tomēr uzņēmumam ir arī tālejošāki plāni, proti, tas grasās apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas 1000 kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi pieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.
Pagaidām vēl nav izlemts, no kurienes varētu tikt ņemts dzeramais ūdens, kas tiktu pildīts pudelēs – tas varētu būt no Rīgas, Ādažu un Garkalnes novadu ieguves vietām. Ņemot vērā pieejamā tirgus apjomu un SIA "Rīgas ūdens" meitas kapitālsabiedrības daļu tirgū, plānotie fasētā ūdens apjomi vienam gadam visos mērķa tirgos kopā ir 23 miljoni litru jeb 1,5% no kopējā tirgus. Šādus apjomus plānots sasniegt līdz 2016. gadam, pakāpeniski palielinot ražošanas un pārdošanas apjomus.
Nozares speciālistiem skepse par jauno projektu
Uzņēmuma "Cido Grupa" pārstāve Inese Lielpinka "Aqua Riga" eksporta plānus gan vērtē skeptiski, sakot, ka šobrīd neviens no Latvijas ražotājiem dzeramo ūdeni ārpus Baltijas neeksportē. Atsevišķi ražotāji gan realizē ūdeni Lietuvā un Igaunijā un dara to gadījumā, ja tiem ir ievērojami pārdošanas spēki. "Cido Grupa", kas vietējā dzeramā ūdens tirgū aizņem 25%, dzeramo ūdeni neeksportē, jo neesot pieprasījuma eksporta tirgos.
Ļoti skeptisks pret šo ieceri ir arī dabīgā minerālūdens ražotāja SIA "Venden" izpilddirektors Gatis Kamarūts – jaunā projekta attīstītāji neņemot vērā tirgus situāciju: "Patlaban patērētāji dod priekšroku dabīgajam minerālūdenim vai avota ūdenim, tāpēc projekts, kurā paredzēts piedāvāt dzeramo ūdeni ar plāniem gūt lielus panākumus un peļņu, ir ļoti optimistisks, kas neņem vērā faktisko tirgus situāciju. Dzeramā ūdens segmentā ir ļoti augsta konkurence un visu nosaka cena, tāpēc šim produktam nāksies konkurēt ar veikalu tīklu "private label" jeb privāto preču zīmju produktiem un zemo cenu segmentu."
Turklāt, ja pašvaldība finansiāli atbalstīs projektu, tā būšot tirgus kropļošana. Rolands Gulbis, "NP Foods" valdes priekšsēdētājs: "Tiek nojaukta primāro uzdevumu pildīšana - "Rīgas ūdens" uzdevums ir gādāt par pilsētas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kāpēc to mainām uz biznesa funkciju? Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešamas papildus investīcijas zīmola un tirgus segmenta izveidei. Vai nav tā, ka pilsētas iedzīvotāji kļūs par ieguldītājiem Rīgas ūdens biznesā nevis par pakalpojuma saņēmējiem? Eksports prasīs vēl papildus ieguldījumus, vai veikts aprēķins, cik un kas par to maksās? Plānotais Rīgas ūdens projekts ir regresīvs. Atliek jautāt: "Kuram kaķim tagad tiek veidota salda krējuma bļoda?""