Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), iesaistoties arī piena kvotu sistēmā, ne reizi nav nācies maksāt soda naudu. Tikmēr soda naudu maksāšanas ēras beigas varētu būt aktuāli un izdevīgi tādām valstīm kā Īrija, Vācija, Nīderlande, kuras arī iepriekš regulāri pārsniedza tām iedalītās kvotas, maksājot vairākus simtus miljonu soda naudas.
Vienlaikus šīs valstis jau laicīgi gatavojās kvotas atcelšanai, investējot ievērojamus līdzekļus, lai attīstītu un modernizētu piena slaukšanas infrastruktūru, kā arī pakāpeniski palielinot slaucamo govju skaitu, turklāt tādu govju, kas uzlabotas ģenētiski un tāpēc nodrošina lielāku piena atdevi.
"Piemēram, iepriekšējos gados Nīderlandē veiktās investīcijas ļauj kāpināt piena izlaidi turpmāko 10 gadu laikā par 20 %. Tātad rodas secinājums, ka līdzšinējā kvotu pārpilde ir bijusi gan Nīderlandes, gan arī pārējo minēto valstu stratēģija, jo tādējādi tika iekarotas eksporta tirgus daļas, savukārt nomaksāt soda naudas nav bijis tik sāpīgi, ņemot vērā nākotnes ilgtermiņa ieguvumus kvotu sistēmas pārtraukšanas apstākļos," norāda ekonomiste.
Vienlaikus, vērtējot pozitīvos aspektus Latvijas piensaimniecībā, viņa norāda arī uz zināmām priekšrocībām.
"Piemēram, Latvijas trumpis ir daudz brīvās zemes – ap diviem miljoniem hektāru, kuru varētu izmantot ganāmpulku paplašināšanai, kamēr daudzviet ES šis aspekts ir šķērslis, jo zemes platības ir deficīts par augstu cenu. Cits izdevīgs faktors ir vidējās darbaspēka izmaksas, kas Latvijā salīdzinājumā ar vidējām algām ES ir zemākas. Papildu pozitīva tendence pasaulē ir lopbarības cena, kam nākotnē ir lejupvērsta virzība, kas varētu sekmēt piena ražošanas izmaksu samazināšanos," saka ekonomiste.
Pēc Latvijas Bankas ekspertes domām, ja saražotā piena apjoms Latvijā palielināsies, vietējam pieprasījumam nemainoties, uz ko cerēt gan īsti nav pamata, nozares paplašināšanās varētu notikt tikai uz eksporta pieauguma rēķina. Lielākais pieprasījuma pieaugums būs no Ķīnas, Saūda Arābijas, Malaizijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Vjetnamas, Filipīnām, Taizemes un Omānas, kā arī Āfrikas valstīm – Alžīrijas, Ēģiptes un Nigērijas.
Kopumā, kā uzskata L. Vecgaile, pašreizējās bažas par piensaimniecības nākotni ES valstīs varētu būt aktuālāks jautājums ilgākā termiņā.
"Ļoti būtisks faktors ir lauksaimnieku mentalitāte, proti, patriotisms un spīts saglabāt savu saimniecību. Turklāt lauksaimniekiem nav tik daudz veidu, kā pārorientēt savu darbību, tāpēc viņi ir spiesti meklēt dažādus veidus, kā izdzīvot. Papildu aspekts ir fakts, ka Latvijas lauksaimniekam govs ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai peļņas instruments un apgrozāmais līdzeklis uzņēmuma bilancē. Pragmatiska stratēģija, valsts atbalsts un mīlestība pret dabu ir tie dzinuļi, kas visi kopā varētu stiprināt Latvijas piensaimniecības nākotnes potenciālu," rezumē eksperte.
Kā ziņots, ar 1. aprīli visā ES atcelta piena kvotu sistēma, tikmēr Latvijas kvota izpildīta par 99,14 %, tās apjoms bija 781 132 tonnas. Iepriekš tika prognozēta kvotas pārpilde par 1 %, kas nozīmētu divu miljonu eiro sodu.
Latvijas piensaimnieki prognozē, ka pēc kvotu atcelšanas ražotājiem paveras labas perspektīvas pasaules tirgos, tomēr vienlaikus jārēķinās ar piena cenu tālāku kritumu, mazāku izslaukumu, kā arī produktu portfeļa pārskatīšanu.