Tajā ietilpst gaļa un tās izstrādājumi, strausu olas, cāļi, krāšņās spalvas, āda, kosmētika uz strausu eļļas bāzes, kas no Siguldas strausu izejvielām ražota Slovākijā. Šeit notiek arī ekskursijas, ko papildina strausa olu omletes un šašlika baudīšana.
"Dzīvojām Rīgā, bet lauku māju iegādājāmies atpūtai. Taču ar laiku nolēmām, ka nevar laukos sēdēt rokām klēpī," par saimniecības aizsākumiem stāsta tās īpašnieks Sergejs Saveļjevs.
Strausus sniegs nebaida
Firmas pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad Sergejs kopā ar sievu Irinu iegādājušies lauku mājas Gaujas Nacionālajā parkā 20 kilometrus no Siguldas, Mores pagastā. Sergejam pirms tam Rīgā bijis savs bizness, taču viņš nopircis afrikāņu šķirnes strausus un pievērsies iespaidīgo putnu audzēšanai. Pirmie fermas iemītnieki bija trīs strausu ģimenes – deviņi putni. Vienā ģimenē ir divas strausu mātītes un viens tēviņš. Taču pašreiz fermā dižojas jau vairāk nekā 50 eksotisko putnu, tostarp emu šķirnes strausi.
Sākotnēji gan bijis plāns pārdot tikai olas, taču ar laiku attīstījuši gaļas izstrādājumu piedāvājumu. Vecākajiem "Indrānu" iemītniekiem ir septiņi gadi, taču strausu mūža ilgums var sasniegt pat 70 gadus. Olas gan tie dēj vidēji līdz 40 gadu vecumam.
Pretēji stereotipiem strausiem mūsu klimats ir piemērots, stāsta Sergejs. Fermā putni mīt aplokā, taču tiem izbūvēts arī speciāls angārs, kura durvis vienmēr esot vaļā. "Ziemā uz angāra grīdas beram vairāk salmu, taču telpa visu laiku vēdinās un viņi var brīvi pārvietoties gan iekšā, gan ārā."
Pēc vistas negaršo
Strausu ēdienkartē ietilpst graudi, kukurūza, siens, dārzeņi. Savukārt, lai tie augtu veselīgi un pilnvērtīgi dētu olas, nepieciešams dot vitamīnus. Pirmajā gadā graudus audzējuši paši, taču lielo degvielas un tehnikas cenu dēļ nolēmuši tos pirkt. Ģimenes biznesā pienākumi ir sadalīti – sieva uzņēmusies grāmatvedības pienākumus, taču uz Sergeja pleciem gulst darbs saimniecībā, kā arī loģistika – piegādes veikaliem, kam allaž rezervēta katra otrdiena un ceturtdiena.
Pastāvīgi saimniecībā mīt deviņas strausu ģimenes, kas ir vaislas materiāls. Pārējie putni tiek audzēti gaļas izstrādājumiem vai pārdošanai. Strausu puikas ir melnā krāsā, un tie ir agresīvāki nekā mātītes, īpaši pavasarī, kad pārošanās periodā organismā uzkrājās vairāk hormonu – tēviņu acis, kājas, knābji iekrāsojas spilgti sarkani. "Kā luksofori," smej Sergejs. Līdz gada vecumam gan visi strausu jaunuļi vienādi un nevar noteikt to dzimumu. Labākais gaļas strausa vecums ir 12 līdz 14 mēneši. Lai gan gribētu, paši ar kaušanu un gaļas produktu ražošanu uzņēmumā nenodarbojas, bet izveidojuši sadarbību ar uzņēmumu Jēkabpilī.
Produkcijas sortimentā ir auksti kūpinātas strausa gaļas salami, kūpināta gaļa, sautēta gaļa, strausu tauki, aknas, kā arī svaiga gaļa. Produkti nesatur konservantus, bilst Sergejs. Ne visi var atļauties pirkt gaļu par 15 latiem kilogramā, tāpēc rūpīgi jāizvēlas veikalu tīkli, ar ko sadarboties. "Indrānu" strausu gaļu var iegādāties 18 lielveikalos.
Strausa gaļa ietilpst diētiskās gaļas grupā. Tā ir veselīga, jo satur tikai 1% tauku un ļoti niecīgu devu holesterīna. Šie putni turklāt neslimo ar mājputnu slimībām. Gaļa ir sārta, mīksta, bez dzīslām un pēc garšas vairāk līdzinās teļa gaļai. To ēst īpaši ieteicams grūtniecēm, sportistiem, cilvēkiem, kas slimo ar hipertomiju vai diabētu. Strausu tēviņa svars var sasniegt 150 kilogramus, taču mātītes pieņemas svarā līdz 100 kilogramiem. Tieši tik sverot gaļas putni, kad tos ved uz kautuvi.
"Jaunā viļņa" atskaņas strausu fermā
Saimnieki piedāvā arī strausu olas. Tās var iegādāties arī kā suvenīrus – iesaiņotas kā dāvanu vai pat apgleznotas. Taču galvenokārt no olām "Indrānos" šķiļas putnēni. Olas inkubācijas periods ir 42 dienas, ko tās pavada speciālā telpā. Strausi parasti dēj no marta līdz rudenim, taču īpaši aprūpētie "Indrānu" strausi sākot dēt jau janvāra sākumā. No 100 olām izšķiļoties 20 putnu. Ne visas strausu mammas var dēt olas, no kurām izšķilsies jaunie strausi. Ražīgai dēšanai nepieciešami piemēroti apstākļi un pareiza barošana. "Man ir mammas, kas sezonā izdēj pat 90 olas." Tikko izšķīlušies putnēni prasa daudz darba un rūpes, jo strausiem piemīt īpatnība, ka jaunie putnēni bieži mirst.
"Reizēm sabrauc tik daudz cilvēku, ka pagalmā vairs nav vietas mašīnu novietošanai." Dienās, kad esot daudz tūristu, palīgā steidz arī 10 gadus vecā meita Sņižana. "Es cepu šašliku, sieva – omleti, bet meita vada ekskursijas. Reizēm viesi pie mums uzkavējas pat 12 stundas, līdz desmitiem vakarā," atklāj uzņēmējs.
Karsti ejot tad, kad sabraucot Krievijas tūristi, kas parasti mēro ceļu no Jūrmalas laikā, kad tur notiek konkurss "Jaunais vilnis". Tad liels noiets ir saimniecībā iekārtotajā kafejnīcā un veikaliņā. Sergejs stāsta, ka saņēmis neskaitāmus ieteikumus atvērt viesu māju, tomēr viņš smejot teic, ka tas nebūtu prātīgi, jo "būtu bīstami, ja tūristi vieni maldītos pie spēcīgajiem putniem, un saimniekiem atpūsties arī vajag".
Ar spalvām uzņēmēji ne vien priecē tūristus, bet nodrošina arī varietē un nakts klubus, nesen bijis liels pasūtījums no Dailes teātra.
Meklē investoru
Sergejs stāsta, ka plāni ir lieli. Jau izstrādāts apjomīgs projekts, kurš ietver jaunu telpu ierīkošanu, lielu aploku izbūvi, lai paši varētu nodrošināt gaļas pārstādi. Jau nokārtotas atļaujas Siguldas būvvaldē, Pārtikas un veterinārajā dienestā, lauku atbalsta fondos, taču pašam līdzekļu nepietiek un investoru, kurš atbalstītu ar pietiekamu prāvu naudas summu, līdz šim nav izdevies atrast. "Man ieteica meklēt ārzemēs, bet nezinu, vai līdz rudenim izdosies investoru atrast," nobažījies ir uzņēmējs. "Visi, ar ko runāju, atzīst, ka gaļa garšīga, projekts lielisks, bet pie tā arī viss apstājas. Nevienam mūsu valstī neko nevajag."
Sergejs stāsta, ka saimniecībā viesojušies gan deputāti, gan ietekmīgu uzņēmumu pārstāvji. "Daudziem ir tāda pati attieksme kā pret cūku fermu, bet te prasības un vajadzības ir citas. Arī vetārsti nav sagatavoti, lai varētu pienācīgi uzraudzīt un dot padomus par šādiem putniem."
Ja projektu izdotos realizēt, pavērtos eksporta iespējas. Pieprasījums jau bijis no arābu valstīm, Armēnijas, Tadžikistānas, Krievijas, Īrijas, Somijas, taču pašreizējos apstākļos vajadzīgo daudzumu nav iespējams saražot. "Savā nišā esmu veiksmīgs, bet zinu, ka izdarīt var vēl ļoti daudz," apņēmīgi teic Sergejs Saveļjevs.
Vairāk nekā divus metrus lielā putna olas svars ir aptuveni kilograms un no tās var pagatavot omleti astoņām personām. "Indrānu" olām piešķirts "Zaļās karotītes" sertifikāts.
