Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uzņēmums gaišajiem dzīves brīžiem

Lauras Batarevskas un Kaspara Arņa dzīvē ir bijušas dienas, kad abiem nācies nopietni padomāt, uz kuru pusi doties un ar ko dzīvē nodarboties. Tagad viņiem Garkalnes novadā ir kopīgs, pašu uzcelts guļbaļķu nams un ģimenes uzņēmums "Namdara darbnīca", kas darbojas jau ceturto gadu. Uz šejieni izbaudīt abu uzņēmēju izveidotās izzinoši izklaidējošās programmas par koku un koka amatniecību "Iepazīsties, mūsu vērtība – koks!" piedāvājumu brauc skolēnu un tūristu grupas, iegriežas arī kāzinieki, pa kādam bariņam nosvinēt dzimšanas dienu vai, piemēram, Ziemassvētkos taisīt puzurus, iedegt eglīti, iet lāpu gājienā vai piedalīties Bētlemes ainiņās.

Laura atgādina, ka akcija "Atvērtās dienas laukos" ir iespēja bez maksas apmeklēt "Namdara darbnīcu" Garkalnes "Pirts Alpos". Šejienes piedāvājums ļauj labāk iepazīt Latvijā augošos kokus, izmēģināt tradicionālos kokapstrādes instrumentus – kopā ar meistariem zāģēt ar divrocīgo zāģi, izgatavot skaistu skaidu ar slīmestu un pielikt roku siles grebšanā. Tā ir arī iespēja piedalīties seno koka spēļu rīku izkustināšanā – staigāšana ar koka kājām, slēpošana ar trīsvietīgām slēpēm, ripas dzīšana un citas senču izklaides.

Ir arī kāds pavisam stilīgs piedzīvojums – nobrauciens pa 85 metrus garu trošu ceļu pāri dīķim. Gados jaunākajiem braucējiem ir bijuši trīs gadi, bet pavisam nesen sevi nobraucienā pārbaudījusi kundze, kura šeit svinējusi 89. dzimšanas dienu un solījusi atbraukt arī citu reizi.

Rīgas tuvums liek attīstīties

Uzņēmēja teic, ka Rīgas tuvums tādus tūrisma objektus kā "Namdara darbnīca" baro un dod stimulu attīstīties tālāk. "Kāds atbrauc no Ogres, Ikšķiles, Ādažiem vai Carnikavas, bet 95 procenti tomēr ir rīdzinieki. Reizēm apmeklējumiem piesakās skolēnu vai ceļotāju grupas arī no attālākiem Latvijas novadiem, kuras ar savu pašvaldību atbalstu ceļo uz Rīgu," saka Laura.

Dienā, kad Garkalnes "Pirts Alpos" pabija "Rīgas Apriņķa Avīze", sēta bija pilna ar Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Madariņa" audzēkņiem. Audzinātāja Sanita stāsta, ka bērni ar prieku izmanto iespēju izkustēties brīvā dabā, bet liels ieguvums ir iespēja iepazīties ar dažādiem kokiem – tos aptaustīt, pasmaržot, pamēģināt, kā ir darboties ar zāģi, ēvelēt, vēlāk arī pašūpoties šūpolēs, pastaigāt ar koka kājām. Četras stundas šeit pagājušas nemanot.

Savukārt namamāte Laura, norādot uz īpaša ugunskura nama pusi, atgādina, ka "Namdara darbnīcā" ir pieņemts tā, ka ēšana ir jānopelna – tātad vispirms ir jāpaklausās stāsts par Latvijas kokiem, tad jāķeras pie praktiskām lietām – jāpamēģina, ko ar koku var izdarīt, lietojot zāģi, kaltu vai slīmestu. Pēc tam pienāk laiks rotaļām, braukšanai pa trošu ceļu un amatnieku spēka tējas dzeršanai.

"Galvenais nav kaut ko uztaisīt, bet izbaudīt sajūtas, ko mēs ciemiņiem piedāvājam," saka Laura. Viņa piebilst, ka viens noteikums gan ir spēkā: "Pie mums nevar ierasties pa vienam un pēkšņi, jo šis nav nedz dabas parks, nedz muzejs. Lai "Namdara darbnīcā" kaut kas notiktu, mums ir jāsagatavojas, bet amatniekiem jāzina, kas pie mums atbrauks. Tad viesiem būs daudz interesantāk."
Arī 13. un 14. jūnijā, kad notiks akcija "Atvērtās dienas laukos", tā paša iemesla dēļ vajadzētu pieteikties vismaz iepriekšējā vakarā.

Ir jāsaņemas un jāriskē

Laura Batarevska teic, ka viņai ir jurista izglītība un pat maģistra grāds jurisprudencē. Sirds gan teikusi priekšā, ka tas nav darbs, kas dotu patiesu gandarījumu, tāpēc 16 gadi nostrādāti tūrisma industrijā. Savukārt dzīvesbiedrs Kaspars Arnis pēc izglītības ir mežkopis, bet gadiem nodarbojies ar amatniecību.

"Galvenais ir saprast, kas pašam vislabāk izdodas un patīk. Mēs salikām kopā savas prasmes un pieredzi, un radās "Namdara darbnīca". Protams, pirms veidot savu uzņēmumu, svarīgi ir izpētīt, kurā vietā tirgus nav pārsātināts, un sākt kaut ko darīt. Vienā brīdī ir jābeidz iegrimt teoretizēšanā un visādu variantu izskatīšanā, bet jāsāk kaut ko darīt pašiem," skaidro Laura.

"Protams, nevienam neiesaku lēkt ar plikām kājām no siltas gultas aukstā ūdenī. Vispirms tomēr vajadzētu paeksperimentēt. Arī mums ar vīru nebija tā, ka vienu rītu pamodāmies un sapratām, ka taisīsim tūrisma objektu. Tas bija zināms risks pat ar mūsu dzīves pieredzi. Vai risks ir saprātīgs vai nē, to var izlemt tikai katrs pats. Bet, ja ir vēlēšanās kaut ko darīt pašiem, tad ir jāsaņemas un jāriskē. Sākumā par sevi bija daudz jāstāsta un jāpierāda, ko uzņēmums spēj," atzīst Laura.