20.05.2012 16:36

Ķekaviešu bizness: Vāra ziepes uz nebēdu

Autors  Agnese Dzene, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(4 balsojumi)
"Tā nav tikai uzņēmējdarbība. Tā ir mūsu sirdslieta un hobijs," par ziepju ražošanu saka saimnieki Inese un Jānis Jeļisejevi. "Tā nav tikai uzņēmējdarbība. Tā ir mūsu sirdslieta un hobijs," par ziepju ražošanu saka saimnieki Inese un Jānis Jeļisejevi. Krišjānis Grantiņš

"Teorētiski vienkārši, bet praktiski sarežģīti," tā par savu uzņēmējdarbību saka Inese un Jānis Jeļisejevi – uzņēmuma "Īstās Jāņa ziepes" īpašnieki.

"Īstās Jāņa ziepes" Ķekavas novadā ir ģimenes uzņēmums, kura pamatā ir sieva, vīrs un 33 dažādi aromāti.

Uzņēmuma galvenais ražošanas virziens ir ziepes, bet paralēli tiek ražotas arī vannas burbuļbumbas, ķermeņa jogurti, pīlingi, pirts medus, ķermeņa kopšanas sviesti un šokolādes maska.

Savaldzina ar formu

Ziepes tiek ražotas trīs veidu formās – rožu, sirds un tulpes veidolā. Inese stāsta, ka sākotnēji bijusi lielāka ziepju formu dažādība, taču pircēji priekšroku devuši trim minētajām, tāpēc tās atstātas. "Sākot ražošanu, mēs apzinājāmies, ka tobrīd tirgū nav ne divi, ne pieci ziepju ražotāji. To ir krietni vairāk, līdz ar to arī liela konkurence. Bet mēs izgājām uz dažādām ziepju formām, pamatā balstoties uz rožu formas ziepēm. Tolaik citiem pārsvarā ziepes bija tikai brusās vai sirds formā," paskaidro Jānis.

"Īstās Jāņa ziepes" tiek ražotas kopš 2009. gada, bet pirms tam saimnieki darbojušies mājas apstākļos, apmierinot draugu un ģimenes locekļu pieprasījumu pēc krāšņām un smaržīgām ziepēm. "Sākumā tas bija amatieru līmenī, bet, tā kā ļoti labi izdevās, nolēmām tam pievērsties nopietnāk," pastāsta Jānis.

Pirmās ziepes darinātas pašu virtuvē. Paņēmuši vecu ziepi un pārkausējuši. "Sākām čubināties. Vienreiz pamēģinājām tā, otrreiz šitā, sākām arī meklēt informāciju par ziepju gatavošanu. Painteresējāmies arī, ko dara un piedāvā citi," atceras Jānis. "Protams, zinājām lielākos tirgus spēlētājus un arī paši bijām viņu klienti. Patika "Stendera" produkcija un domājām – kāpēc paši nevaram to darīt?"

Nišu atrod puķu bodēs

No sākuma ģimenes uzņēmums piedāvājis piecu dažādu aromātu ziepes. "Bija grūti uzsākt, jo konkurenti spēja piedāvāt 100 dažādus veidus, bet mums tikai pieci. Tad mēģinājām klauvēties pie vienām durvīm, pie otrām... Bet mēs neklauvējām pie to pārdevēju durvīm, kuri jau tirgo ziepes. Gājām uz mazajiem puķu, dāvanu un suvenīru veikaliem, kuri arī labprāt tirgotu, bet līdz šim nebija tādas iespējas. Lielie ziepju ražotāji produkciju piedāvā vairumā, ko mazie veikali nevar atļauties. Bet mēs varam saražot arī maz. Tā bija brīvā niša, kuru atradām un kurā joprojām darbojamies," atklāj uzņēmuma īpašniece.

Lielākās bailes ienākt ziepju tirgū bija daudzo ražotāju un krīzes perioda dēļ. "Draugi un paziņas teica, ka esam karstgalvji un ka ar mums viss nav kārtībā. Uz to mēs atbildējām, ka šis ir īstais brīdis, lai kaut ko uzsāktu un dibinātu jaunu uzņēmumu, jo citām precēm un pakalpojumiem, ko mums nepieciešams izmantot savas produkcijas ražošanā, cenas ir ievērojami kritušās," sapratis Jānis. "Citi muka prom, bet mēs cīnījāmies tepat," piebilst Inese.

Saimnieki stāsta – lai tiktu pie ziepēm, no sākumā jāizkausē ziepju masa, kas gatava tiek iepirkta no Anglijas. Lai ziepes padarītu īpašas, tām klāt pievieno dažādas eļļas, sausos ziedus un tējas, auzu pārslas, magones, ko iepērk no vietējiem Latvijas ražotājiem. "Visas izejvielas, kas pieejamas Latvijā, iegādājamies no vietējiem ražotājiem. Piemēram, smiltsērkšķu un sezama sēklu eļļu, kaltētas ogas, kumelīšu, liepziedu tējas," stāsta Jānis. Tāpat ražošanā tiek lietots sausais pilnpiens, ko iepērk no Valmieras piena kombināta. "Ja Latvijā būtu ziepju bāzes ražotājs, mēs arī to iepirktu no vietējiem," saka Inese.

Ar ko labāki par "Stenderu"?

Jānis atklāj, ka bieži nākas atbildēt uz jautājumu – ar ko jūs atšķiraties vai esat labāki par "Stenderu"? Galvenā atšķirība nenoliedzami ir uzņēmuma ražošanas apjomos. "Mums katram ir sava tirgus niša, līdz ar to atšķirīgs klientu loks. Tāpat arī ražošanas stils. Mēs visu simtprocentīgi darām ar rokām, savukārt viņiem ir nopietna rūpnīca ar ražošanas iekārtām. Vienīgais, ko mēs nedarām ar rokām, – nekausējam ziepes plaukstās," joko Inese.

Paši pilda, formē, pako, marķē. Tāpat klienti produkciju vienmēr saņem svaigi gatavotu. "Mēs nestrādājam ar noliktavu un neglabājam iepriekš sagatavotu produkciju. Pie mums nevar atbraukt klients šodien un stundas laikā nokomplektēt savu pasūtījumu," atklāj Jānis. Inese piebilst, ka šāds darba stils nav vienkāršs, jo bieži pasūtītājs preci grib uzreiz, "bet mēs sakām – mazliet pagaidiet un jums būs pavisam svaiga produkcija".

Inese stāsta, ka saražotās produkcijas apjoms ir tieši atkarīgs no pieprasījuma: "Ja šodien saņemam lielu pasūtījumu, strādājam arī naktī. Mūsu darba laiks ir nenormēts." Mēneša laikā var saražot pat līdz tonnai ziepju. Uzņēmēja teic, ka ziepes var pagatavot dienas laikā. Pietiek ar pusstundu, lai ziepes sacietētu. "Šodien ražojam, rīt pakojam un marķējam, un parīt no rīta esam gatavi atdot produkciju pasūtītājam," skaidro Jānis.

Tik kārdinošas, ka gribas pagaršot

Jānis stāsta, ka ziema ir tā saucamā "vannu sezona", kad norit aktīvākā ražošana. "Ezerus, dīķus un jūru cilvēki iemaina pret vannu. Vislielākais bums ir uz Ziemassvētkiem, kad notiek apdāvināšana. Tāpat arī uz citiem svētkiem ir pastiprināts pieprasījums. Piemēram, uz Valentīna dienu, 8. martu vai Jāņiem," saka saimnieks.

Savukārt Inese stāsta, ka uz Jāņiem vislabāk ejot kazas piena Jāņu siera ziepes, kas vizuāli ļoti atgādina īstu sieru. "Apaļas kā siera ritulis. Arī smaržo un griežas kā siers. Bet galvenais ir neēst, jo ar šīm ziepēm mums bijuši arī kuriozi – cilvēki sajauc un pamēģina pagaršot. Mūsu draugi to aizveda uz Lietuvu kā dāvanu. Lietuvieši to kā jau sieru ielika ledusskapī, un tikai, kad sāka griezt, lai liktu uz galda, pamanīja, ka savādi griežas. Pagaršoja un tikai tad saprata, ka tas nav siers. Kaitīgs jau nav, bet garšīgs arī ne," smej Inese.

Uzņēmuma ražošanas telpas un iekārtas Jeļisejevi negrib publiski rādīt, jo tas bijis liels rūpju bērns. "Konkurence ir liela. Esam daudz domājuši un strādājuši pie visiem ziepju ražošanas procesiem, lai neriskētu, ka tos kāds nošpiko. Katram tomēr ir savi knifi un nianses, ko gribas paturēt slepenībā," uzskata Jānis. "Ja tehnoloģiskais process notiek automatizēti, tur nav daudz ko slēpt. Bet, ja viss tiek darīts ar rokām un ir mūsu pašu izstrādāts, neesam gatavi ar to riskēt," noteic Inese.

Jāņa ziepēs tiek izmantotas tikai pārtikas krāsvielas, bāzējoties uz dabīgām izejvielām, neizmantojot stabilizatorus un E vielas, kas pagarinātu ziepju uzglabāšanas laiku. Jāņa ziepes ir derīgas tikai gadu.Jāņa ziepēs tiek izmantotas tikai pārtikas krāsvielas, bāzējoties uz dabīgām izejvielām, neizmantojot stabilizatorus un E vielas, kas pagarinātu ziepju uzglabāšanas laiku. Jāņa ziepes ir derīgas tikai gadu.