Tomēr tas īsti nav iespējams, jo uzņēmums ar bijušo darbinieku sakašķējies par to, kam pienākas preču zīmes īpašumtiesības.
Sākotnēji, 2005. gadā, zīmolu "Hincenberga" Latvijas tirgū ieviesa alus darītava "Brālis", kurai tobrīd piederēja zīmola īpašumtiesības. Taču 2008. gadā šī preču zīme nonāca Armanda Šterna īpašumā, kas tobrīd uzņēmumā strādāja par šī zīmola mārketinga vadītāju. A. Šterns stāsta, ka tolaik, kad uzņēmums aicināja viņu pie sevis strādāt, klasiskā līguma vietā viņam ticis piedāvāts kļūt par tobrīd "mirušā" zīmola īpašnieku.
"Slēdzot līgumu, alus darītava manā rīcībā nodeva visus ar tobrīd nevērtīgo alus zīmolu "Hincenberga" saistītos intelektuālā īpašuma objektus, lai tie kalpotu kā garants iecerētajai ilgtermiņa sadarbībai un no tās izrietošajai samaksai par darbu ar nosacījumu, ja mans ieguldījums zīmola "Hincenberga" mārketingā izrādīsies veiksmīgs un pārsniegs līgumā atrunāto peļņas līmeni. Savukārt es apņēmos nepretendēt uz darba samaksu un necelt nekādas pretenzijas pret alus darītavu gadījumā, ja mans darbs nenestu gaidītos rezultātus un zīmols negūtu pietiekamu patērētāju pieprasījumu," skaidro A. Šterns.
Viņš arī atklāj, ka pēc alus darītavā nostrādāta vairāk nekā viena gada, kad zīmola "Hincenberga" produkcijas realizācija alus darītavai "Brālis" vainagojās ar necerēti labiem ienākumiem, kas pārsniedza līgumā atrunāto peļņas līmeni, alus darītava "Brālis" ignorēja līguma nosacījumus un piesavinājās visus A. Šterna darba augļus.
"Nu jau vairākus gadus alus darītava "Brālis" izvairās no līgumā noteikto saistību izpildes un ar negodīgām metodēm cenšas man atņemt vai jebkādā citā veidā apiet manas īpašumtiesības uz preču zīmi "Hincenberga", šajā nolūkā vēršoties dažādās instancēs, taču alus darītavas visi mēģinājumi apstrīdēt manas likumīgās tiesības ir bijuši nesekmīgi," norāda A. Šterns.
Tiesāšanas ap šīs preču zīmes īpašumtiesībām Latvijas tiesās ilgst jau vairākus gadus, un, lai gan līdz šīm visi tiesas lēmumi bijuši A. Šternam labvēlīgi, alus darītava ierosina arvien jaunas līdzīgas tiesvedības, cenšoties iegūt "Hincenbergu" savā īpašumā un apstrīdot tā saukto "darba līgumu", kad SIA "Alus Nams" 2008. gadā nodeva visus zīmola "Hincenberga" intelektuālā īpašuma objektus A. Šternam.
"Alus darītavas milzīgo kārdinājumu tikt pie man piederošā zīmola "Hincenberga" var tikai apbrīnot. 2010. gada rudenī notikumu peripetijās nācās iesaistīties pat Valsts policijai, kurai ar tiesas lēmumu tika uzdots zīmola "Hincenberga" alu izņemt gan no mazumtirdzniecības vietām, gan alus darītavas "Brālis" noliktavas. Saistībā ar šiem notikumiem 2013. gada martā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra apsūdzēja alus darītavas "Brālis" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Bērziņu noziegumā pēc Krimināllikuma 206. panta 2. daļas – par zīmola "Hincenberga" preču zīmju tīšu nelikumīgu izmantošanu," teic A. Šterns, norādot, ka šī krimināllieta šobrīd tiek iztiesāta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Vienlaikus viņš arī atzīmē, ka alus darītavas "Brālis" līdzīpašnieki Raimonds Ozols un Guntis Grants A. Šternu kā preču zīmju īpašnieku mēģinājuši dažādos veidos iespaidot, bez jebkāda tiesiska pamata pieprasot alus darītavai nodot Patentu valdē reģistrēto intelektuālo īpašumu.
Diemžēl komentēt īpašumtiesību strīdu alus darītavas "Brālis" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš portālam "Apriņķis.lv" atteicās.
09.03.2015 17:45
Inčukalnā kašķis par vēsturiskā nosaukuma "Hincenberga" izmantošanu
Autors Apriņķis.lv
www.hincenberga.lv
15. gadsimtā Inčukalna apkārtne tika dēvēta par Hincenbergu. Mūsdienās šāda veida nosaukumi visai bieži tiek izmantoti mārketinga nolūkos kā preču zīmes. Arī Inčukalna novada alus darītava "Brālis" vēlējās un vēl joprojām vēlas ar šādu preču zīmi ražot alu.