Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Svinīgā pasākumā, pulcējot teju 350 zemniekus no visas Latvijas, uzņēmums "Food Union" sveica un apbalvoja labākos AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens" piena piegādātājus.

Jau kuru gadu pēc kārtas Vidzemē visvairāk svaigpiena piegādāja un titulu "Piena barons" ieguva Jura Gierkena saimniecība Krimuldas novadā. Savukārt Normunda Kalniņa saimniecībai SIA "Sidgunda-2" Mālpils novadā "Food Union" pateicās par veiksmīgu sadarbību, bet Sandras un Viestura Liepiņu zemnieku saimniecību "Kalndunduri" Krimuldas novadā uzteica par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā.

"Cīnāmies, strādājam! Par attīstību domājam ik dienu. Kredītus neņemam, cenšamies ko pilnveidot paši par saviem līdzekļiem," par iegūto balvu priecīgs bija "Kalndunduru" saimnieks V. Liepiņš. Viņš portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka par spīti bēdīgajai situācijai saimniekošanu pie malas nemetīs un ir apņēmības pilns grūtos laikus izturēt.

"Cīnīsimies, ne jau pirmā krīze, kas jāpārdzīvo. Tomēr teikt, ka iet labi, nevar, ja paskatās, kādas tirgū ir piena iepirkumu cenas. Situācija nozarē kļūs arvien bēdīgāka, lai gan runā, ka piena cenas atkal sākšot augt," sacīja V. Liepiņš, piebilstot, ka šobrīd situācija piena nozarē ir tāda, ka plānot neko nevar, pat ne piecus mēnešus uz priekšu ne.

V. Liepiņš arī norādīja, ka aprīlī, kad tiks atceltas Eiropas Savienības piena kvotu sistēma, konkurence pieaugs, un ilgtermiņā bez valsts atbalsta piensaimniecība Latvijā iznīks.

"Ja valsts finansiāli neatbalstīs piensaimniekus, tad nozare Latvijā iznīks. Zemkopības ministrija nevar runāt vienu, bet pēc tam darīt ko citu. Tagad arī, kad dalīja Eiropas Komisijas piešķirtos 7,7 miljonus eiro piensaimniecības atbalstam Krievijas embargo dēļ, solīja, ka naudu dos pēc dzīvnieku skaita ganāmpulkā, bet beigās izdalīja pēc izslaukuma. Un mēs šo naudu nedabūjām, jo ievērojām, to, ko teica iepriekš, ka izslaukums jāsamazina, lai nepārsniegtu kvotas," teica V. Liepiņš.

Vienlaikus "Kalndunduru" saimnieks bija skeptisks arī par ministra Jāņa Dūklava teikto, ka lauksaimniekiem, lai izdzīvotu, ir jādomā par saimniekošanas dažādošanu. Viņš uzskata, ka "pasaulē izdzīvo tikai specializācija".

"Ja es visu mūžu esmu bijis piensaimnieks, kāpēc man saimniecībā pēkšņi būtu jāaudzē strausi vai šinšillas?" teica V. Liepiņš.

Pretējās domās ir SIA "Sidgunda-2" saimnieks Normunds Kalniņš, kurš savu saimniekošanu ir dažādojis. N. Kalniņš uzskata, ka tieši tāpēc, ka paralēli piensaimniecībai tiek audzēti arī graudi, viņam izdevies izdzīvot.

"Nevar strādāt tikai uz vienu, ir labi, ja ienākuma avoti ir vairāki. Tas ir tāpat kā ar kuģi – lai uz priekšu tiktu un būtu labs ceļavējš, ir vajadzīgi vairāki motori," ir pārliecināts Mālpils novada lauksaimnieks.

Viņš arī norādīja, ka krīze ir labākais laiks, lai attīstītos, jo daudz ko iespējams paveikt lētāk. Tomēr N. Kalniņš atzīmēja, ka šobrīd nedienu dēļ daudziem zemniekiem nemaz nav pieejami lieki finanšu resursi.

"Resursi ir tā problēma, kas attīstību kavē, daudziem nav pieejami brīvi finanšu līdzekļi, un arī bankas nav atsaucīgas kredītdevējas un uz lauksaimniekiem skatās kā uz "baltajiem zvirbuļiem"," klāstīja N. Kalniņš.

Arī viņam, līdzīgi kā kolēģim Krimuldā, par spīti panākumiem, nākotne sevišķi rožainās krāsās nešķiet. "Kad atcels kvotas, konkurence saasināsies un piena cena kritīsies obligāti. Neesmu optimists. Tomēr, no otras puses, piena cenas kritīsies arī Eiropā. Un tā kā mēs, Latvijas zemnieki, esam rūdīti izdzīvot, šajā jautājumā esam eiropiešiem priekšā. Ja viņiem nāktos saimniekot pie tādām piena iepirkumu cenām, kādas ir mums, tad vācietis vai francūzis jau sen būtu pacēlis ķepas un aizgājis pa burbuli," ir pārliecināts Mālpils lauksaimnieks.

Viņš arī norādīja, ka saimniekošanu pie malas nemetīs, jo šis bizness patīk, un cīnīsies par savu rūpalu līdz pēdējam. "Ir grūti, bet man patīk šis bizness. Katru dienu ir "interesanti". Piensaimniecībā iemācās to, kā dzīve jādzīvo," smej N. Kalniņš.

Iepriekš:

Pierīgas piena ražotāji iezīmē skaudru ainu nākotnei