Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums. 2014. gadā tika apsēti 655,2 tūkstoši hektāru, kas ir par 71,3 tūkstošiem hektāru jeb 12,2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja ievākto graudu kopražas pieaugumu.

Nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89,6 tūkstošiem hektāru jeb 35,3 %.

Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9 % (2013. gadā – 48,6 %). Turklāt to vidējā ražība bija augstāka nekā visām vasarāju kultūrām 2013. gadā, izņemot griķus.

Vasaras kvieši aizņēma par 120,3 tūkstošiem hektāru lielāku platību jeb divas reizes vairāk nekā 2013. gadā. Pieaugot vasaras kviešu ražībai no 31,3 centneriem no viena hektāra 2013. gadā līdz 39,5 centneriem 2014. gadā, to īpatsvars graudu kopražā sasniedza 42,3 %.

Latvijā audzēto graudu iepirkums bija lielākais pēdējo četru gadu laikā – 1947,3 tūkstoši tonnu (par 412,0 tūkstošiem tonnu jeb 26,8 % vairāk nekā gadu iepriekš). Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un 2014. gadā tā bija 148,06 eiro par tonnu jeb par 16,5 % mazāk nekā 2013. gadā, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.

77,6 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. To iepirkums pieaudzis par 250,9 tūkstošiem tonnu jeb 19,9 %, tai skaitā pārtikas kviešu – par 31,2 tūkstošiem tonnu jeb 3,3 %. Arī rudzi iepirkti vairāk – par 10,6 tūkstošiem tonnu jeb 11,8 %, tai skaitā pārtikas rudzi – par 6,0 tūkstošiem tonnu jeb 7,8 % vairāk.

Salīdzinājumā ar 2013. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2014. gadā eksportēti 1323 tūkstoši tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 251 tūkstoti tonnu jeb 23,4 % vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 41 tūkstosti tonnu jeb 2,7 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Jāņem vērā, ka, tāpat kā gadu iepriekš, arī 2014. gada eksporta apjoms var ietvert graudus no iepriekšējā gada ražas.

Rapša sējumu platības samazinājās par 28,1 tūkstoti hektāru jeb 22,0 %, ko ietekmēja nelabvēlīgie ziemošanas apstākļi ziemas rapsim. Tā sējumu platība samazinājusies par 23,7 tūkstošiem hektāru jeb 30,6 %, un vidējā ziemas rapša sēklu ražība no viena hektāra samazinājās no 26,8 centneriem 2013. gadā līdz 19,0 centneriem 2014. gadā. Tādēļ arī kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 111,1 tūkstoti tonnu jeb 37,5 %.

2014. gadā, kartupeļu stādījumu platībām samazinoties par 1,9 %, bet kartupeļu vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 4,0 %, novākts par 9,8 tūkstošiem tonnu jeb 2,0 % vairāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā.

Pērn izaudzēti 191,3 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 50,9 tūkstošiem tonnu jeb 36,2 % vairāk nekā 2013. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājušās par 2,9 %, bet, to vidējai ražībai pieaugot no 148 centneriem 2013. gadā līdz 217 centneriem 2014. gadā, dārzeņu novākts par 52,9 tūkstošiem tonnu jeb 42,0 % vairāk.