08.12.2011 19:51

Rokrokā ar Ziemassvētkiem

Autors  Raivis Bahšteins
Novērtēt šo ziņu
(2 balsojumi)
“Ar visu to, ka dzērvene ir ārkārtīgi perspektīva un laba, pēdējā laikā skaudri izpaužas mūsu atkarība no pircējiem,” uzskata Babītes novada zemnieks Jānis Bierands. “Ar visu to, ka dzērvene ir ārkārtīgi perspektīva un laba, pēdējā laikā skaudri izpaužas mūsu atkarība no pircējiem,” uzskata Babītes novada zemnieks Jānis Bierands. Foto autors: Raivis Bahšteins

Ziemā lielogu dzērvenes, vasarā krūmmellenes – lielos vilcienos šāds ir zemnieku saimniecības "Strēlnieki" režīms. Babītes ezera polderī ierīkotie stādījumi dod labu ražu, taču pirktspēja šogad jau atkal samazinājusies, nopūšas saimnieks Jānis Bierands. Viņš gan cer, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, lielāko peļņu varēs gūt Ziemassvētku iepirkšanās drudža laikā.

Zemes strēle starp Babītes ezera polderi un Rīgas–Ventspils šoseju nodrošinot optimālus augšanas apstākļus no Amerikas ieceļojušajām kultūrām. "Strēlniekos" paši audzē izejvielas savai produkcijai – 'Stevens' šķirnes dzērvenes audzē sukādēm, 'Bergman' – sulām. "Strēlniekos" aug aptuveni 12 krūmmeleņu šķirņu. Mellenēm īpaši patīkot silts pavasaris un silta vasara. "Mūsu dārzs ir vienīgais Latvijā, kas ražo tik labi," lepojas J. Bierands. Tā esot tāpēc, ka lauks speciāli veidots trīs grādu leņķī pret sauli, lai labāk izmantotu saules siltumu. Arī mazdārziņu apstākļos varot iegūt ļoti labas kā krūmmelleņu, tā lielogu dzērveņu ražas.

1992. gadā Bierandu ģimenes dibinātajā saimniecībā māvušas govis un dārzā auguši kartupeļi un gurķi. Izvērtējot nākotnes iespējas, Jānis Bierands pirms desmit gadiem pielika tam punktu, lai pamēģinātu kaut ko eksotiskāku.

Nenovērtētās aronijas

"Naudas plūsmai jābūt nepārtraukti, lai būtu darbs un ienākumi. Ja ražotu pienu, uztraukums par to izpaliktu," saka J. Bierands. Lielākais iedzīvotāju pirktspējas samazinājums bijis tieši šogad, vērtē "Strēlnieku" saimnieks. Vasarā bijis labs noiets svaigajām mellenes, taču dzērveņu sukādes pērkot ievērojami mazāk. J. Bierands rēķina, ka kritums ir pat 15 reižu liels salīdzinājumā ar pirmajiem gadiem, kad saimniecībā sākušās ienākties veselīgās ogas tirgum, – 2005. un 2006. gadā.

Babītē top sulas, sukādes, sīrupi un ne no dzērvenēm un mellenēm vien. Audzē arī cidonijas, ābolus, ķirbjus un pat aronijas. Kopumā ražo gandrīz 50 produkcijas veidu. "Viss ir pašu audzēts, iepērkam tikai cukuru," paskaidro J. Bierands. Līdz galam nenovērtēta kultūra, pēc viņa domām, ir aronijas. Tomēr Latvijas veikalos visbiežāk atrodama vācu ražojuma aroniju sula. "Strēlniekos" ražotā toties tiek eksportēta uz Somiju. "Aronijās ir pat četras vai piecas reizes vairāk antioksidantu nekā mellenēs. Tās ir vienas no visvērtīgākajām ogām," uzskata J. Bierands, piebilstot, ka aronijas ļoti labi aug Latvijas skābajās augsnēs. Agrotehnika esot līdzīga dzērvenēm un mellenēm.

Sods par zāli un krūmiem

Kopumā "Strēlniekiem" pieder 75 hektāri zemes. Saimnieks ir bažīgs, ka nespētu izpārdot tik daudz produkcijas, cik spētu saražot, tāpēc apstrādā aptuveni desmit hektārus, stādāmā platība ir pieci. Pārējā zeme netiek izmantota, un par to tiekot iekasēts divkāršs nodoklis – sods par neappļautajām platībām. "Babītes novadā zemes nodoklis jau tā ir stingri augsts. Īpaši šogad jūtam to. Esam tuvu pie nulles. Produkcija mums ir – kamēr to grūti izpārdot, saldētavas tērē elektrību." Zeme aizaugusi ar krūmājiem, tāpēc nopļaut un attīrīt no krūmiem būtu vēl dārgāk nekā maksāt palielināto nodokli. J. Bierands priecātos, ja būtu iespēja pieteikties kādā programmā, lai varētu zaļo krūmāju masu, kas pārņēmusi daļu saimniecības zemes, pārvērst zaļajā enerģijā. "Te, polderu platībās, nevar audzēt graudaugus. Zaļo masu gan varētu. Bet viens neesmu cīnītājs. Varbūt kādreiz tas izdosies, toties nodokļi dubultā jāmaksā jau tagad," nopūšas J. Bierands. "Iekasēto soda naudu loģiski būtu ieguldīt, lai nenopļautās zemes nopļautu. Kāpēc tad jāiekasē sods, ja nekas nemainās – nenopļautā zāle nekur nepazūd."

Šoruden cilvēki prasījuši saimniecībā darbu un J. Bierands pēc ražas lieluma novākšanas laida cilvēkus uz lauka, kas novāca līdz pēdējai ogai, visas dzērvenes saņemot par savu algu. Pastāvīgi saimniecība nodarbina tikai trīs darbiniekus, ieskaitot pašu saimnieku. "Zemnieku saimniecībā jau šķirot nevar – visi gan lapas grābjam, gan tehnologi esam, gan uz lauka strādājam."

Neraugoties uz grūtībām, strādāt Pierīgā zemniekam ir visizdevīgāk, pārliecināts J. Bierands. "Tāpēc jau spējam vispār pastāvēt, jo tirgus ir tepat blakus." "Strēlnieki" nesaņemot nekādas subsīdijas. "Principā nevēlamies, jo subsīdijas uzliek milzīgas birokrātiskas saistības." J. Bierands neesot pret Eiropas Savienības fondiem – "bet man ļoti nepatīk birokrātiski atskaitīties un staigāt pa kabinetiem".

Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzētājiem tehnika jāiepērk no Amerikas vai Kanādas. Dzērveņu tehnoloģisko mašīnu Eiropā neesot. "Strēlnieku" laukos ogu novākšanas kombaini vēl nestrādā, toties paši izgatavojuši savus "darbarīkus", ņemot par prototipu aizokeāna tehniku. Te noderot J. Bieranda inženiera izglītība, kas iegūta kādreizējā Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē.

Alleluja par transformatoru

"Kāds pircējiem maciņš, tāda mūsu veiksme. Ja maciņš ir biezāks, cilvēks labprāt nopērk, jo tā ir laba manta," apliecina J. Bierands. No Kanādas ienāk sukādes, kas sagatavotas divās trīs stundās un, pēc J. Bieranda domām, ir vien "dzērveņu čipsi, kas nolaistīti ar sīrupu". "Strēlniekos" toties, ogas cukurojot, saharoze pārvēršas par glukozi un fruktozi līdzīgā procesā, kāds noris cilvēka kuņģī. Pēc tam pie pircējiem nonāk augstvērtīgs produkts un viņi neēd baltu cukuru vien," stāsta J. Bierands. "Mākslīgajā vēderā" ogas pavadot trīs dienas, pirms nokļūst žāvēšanas skapī.

Izņemot "Stockmann" un veikalus "Top", lielveikalos "Strēlnieku" produkciju neatrast. "Pārdodot lielveikalā būtu ievērojams uzcenojums un nebūtu izdevīgi," vērtē saimniecības īpašnieks. Vislielākais noiets "Strēlnieku" produkcijai ir decembrī – kad cilvēki iegādājas dāvanas. Labi pircēji esot tie latvieši, kas dzīvo Īrijā un Anglijā, – pēc brīvdienām mājās viņi atkal aizbrauc un daudzi vedot līdzi "Strēlnieku" produktus. Atpazīstamību sniedzot arī savs kiosks Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas "A" tunelī. "Strēlniekos" ielieti pamati veikala ēkai, kas varēs uzņemt pa šoseju braucošos vitamīnu kārotājus. "Pagaidām buksē ar līdzekļiem. Vienīgi decembrī nopelnām, pārējos pa nullēm. Spirināmies kā varde, kas grib tikt no krējuma burkas laukā."

Tikai nule tikuši pie kārtīga elektrības pieslēguma – jau padomju laikā bijuši līnijā pēdējie patērētāji. Attīstoties enerģijas patēriņš palielinājies, un reizēm strāvas stiprums mājā neļāvis strādāt datoram, ja reizē darbojušās ražošanas iekārtas. Tagad "Latvenergo" uzstādījis jaunu transformatoru. "Tas mums bija kā alleluja!" priecājas J. Bierands. Savukārt šajās dienās tirgū ienāks "Strēlnieku" produkti jaunā izskatā. No Krievijas iepirktas jaunas pudeles, kas pēc formas atgādina pepsikolas pudeles.

Krūmmellenes esot kā narkotika zaķiem un stirnām, tāpēc šogad kā katru gadu "Strēlnieku" krūmmelleņu dārzs ziemu sagaidīs apjozts ar žogu. Garaušiem būs jāmeklē cita barība – varbūt kaut ko atradīs ar divkāršu nodokli apliktajā lauka galā.