Ražo nišas produktus
"Mālpils piensaimnieka" valdes priekšsēdētājs Imants Stepāns stāsta, ka pats gan uz Berlīni nebraukšot un arī menedžerus, kas "Mālpils piensaimnieku" pārstāvētu "Zaļajā nedēļā", algot nevarot atļauties. Savu produkciju viņš uzticēšot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem, kuri dosies uz izstādi. Pašam patiesībā nemaz neesot laika tik ilgi būt prom, jo jāstrādā arī savā saimniecībā, kurā ir 250 govju un 450 teļu.
"Mālpils piensaimnieks", kā teic I. Stepāns, pieder pie mazajiem piena pārstrādātājiem, taču uz Berlīni sūtīs kādus desmit savu izstrādājumu veidus. Viņaprāt, mālpiliešu ražotie sieri ir nišas produkts, jo to daudzumu, kas nepieciešams Vācijas tirgum, nespētu nodrošināt arī Latvijas lielākie piena kombināti. Taču, lai apmierinātu kāda mazāka veikalu tīkla prasības, Mālpilij jaudas pietiktu.
"Jau vairāk nekā gadu notiek sarunas ar čehu uzņēmējiem, bet pagaidām pie kopsaucēja vēl neesam nonākuši", skaidro valdes priekšsēdētājs. Kādu laiku bijuši arī pasūtījumi no Izraēlas. Tagad reizi mēnesī produkcijas partija ceļo uz Angliju, kur tiek tirgota Latvijas produkcija, taču vairāk viņi paļaujoties tieši uz vietējo tirgu.
Lielie ražotāji piepilda tirgu
"Ja piena ražotāji jau divas reizes pēc tam, kad Krievija ieviesa embargo piena produktu ievešanai no valsts un Eiropas Savienības, ir saņēmuši piemaksas, tad mazajiem piena produkcijas pārstrādātājiem jāpriecājas, ka izgājuši pa nullēm," teic "Mālpils piensaimnieka" valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka nekad neesot domājis, ka arī pašam kādreiz pat netieši nāksies rēķināties ar tādu jēdzienu kā "embargo".
Situācija vietējā tirgū ir mainījusies, jo to piepilda tā lielražotāju produkcija, kas agrāk nepalika Latvijā. Piemēram, biezpiens ir kļuvis ļoti lēts. "Taču mēs neesam pārtraukuši to ražot tikai tāpēc, ka mūsu produkts ir ļoti kvalitatīvs, lai gan tā pašizmaksa ir augstāka nekā lielražotājiem," bilst I. Stepāns.
Uzņēmumā pašlaik ir nodarbināti 28 cilvēki – galvenokārt Mālpils iedzīvotāji. Savukārt aptuveni puse nepieciešamā piena apjoma tiek iepirkta arī no tuvējās apkārtnes mazajiem zemniekiem. Tas, viņaprāt, pierāda, ka laukos izdzīvot var ne tikai lielie zemnieki. Arī viņš pats savulaik sācis ar 1,1 hektāru zemes un sešām govīm.
Klasika un īpašie sieri
Valdes priekšsēdētājs nenoliedz, ka vēl nav novītuši "Mālpils piensaimnieka" vecās slavas lauri, jo uzņēmuma vēsture tomēr sākas 1923. gadā. Tāpat šeit 70. gados tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers, kuram dots Mālpils vārds. Taču, kā uzsver I. Stepāns, tie ir arī pašlaik strādājošā sviesta un siera meistares Edītes Stabulnieces, siera meistares Velgas Kapunes un uzņēmuma tehnologa Rolanda Jomerta nopelni. Ilggadējais meistars Ojārs Stabulnieks tagad ir devies pensijā, bet nekad neliedz savu padomu.
"Siera cenas tīri objektīvi ir augstas, un klāt vēl nāk veikala uzcenojums. Lai saražotu kārtīgu sieru, jārēķinās, ka tas dārgi maksā. Tāpēc jau arī veikalā atsevišķām siera šķirnēm, kuru sastāvā ir 90% augu tauku un tikai 10% piena tauku, cena ir aptuveni trīs eiro. Taču man tāda nauda ir jāmaksā zemniekam, lai es nopirktu desmit litrus piena, no kā nemaz īsti nesanāk kilograms siera. Bet piens ir jāpārstrādā, vēl klāt nāk etiķetes, iepakojums, siers jāaizved uz veikalu," teic uzņēmējs, uzsverot, ka pagaidām tiek ievēroti visi tehnoloģiskie procesi, un neko tādu, lai sieru varētu saražot lētāk pat pie "Mālpils piensaimnieka" ierastā apjoma, negribētos likt klāt.
Kopš šīs vasaras līdztekus tradicionālajiem Mālpils sieriem tiek ražots siers "Suluguni". Taču pašlaik "Mālpils piensaimnieka" veiksmes stāsts ir kūpinātie sieri, kas labi garšojot pie alus. "Ja, piemēram, ar Holandes sieru tirgū ir grūti konkurēt, tad kūpināto sieru pat nespējam saražot tik, cik vajadzētu, it īpaši vasarās. Faktiski tā ir mūsu niša, arī apliecinājums tam, cik svarīgi ir piedāvāt sieru īstajā laikā un vietā," uzskata I. Stepāns.
Imants Stepāns: Ražošanu var pārdot vai apturēt vienmēr, bet atsākt tik viegli nevarēs vairs nekad.
