21.10.2014 11:07

Tiešās pirkšanas kustība – veids, kā rūpēties par savu veselību un valsts uzplaukumu, iegādājoties sezonālo pārtiku un bioloģiskos produktus tieši no zemnieka

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Ēdiens ir pamatvajadzība, tik pierasta, ka esam aizmirsuši par to pat domāt.

Bieži ikdienā neizdodas iedziļināties pārtikas produktu stāstā – to tapšanas procesā un ceļam līdz mums, un tajā, kā ēdiens, kuru izvēlamies, ietekmēs mūsu veselību, dzīves kvalitāti un mūsu nākotni.

Kā liecina pētījumi, gandrīz puse cilvēku radītās ietekmes uz vidi ir tieši vai netieši saistīti ar pārtikas preču ražošanu, transportu, uzglabāšanu, izplatīšanu, patēriņu un utilizāciju. Un pārtikas patēriņš veido lielāko daļu no kopējās Latvijas iedzīvotāju patēriņa ekopēdas nospieduma – 42 %.

Lai praksē viecinātu tieši videi draudzīgas pārtikas lietošanu, biedrība "Latvijas Zemes draugi", pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstam, sadarbībā ar Tiešās pirkšanas kustību īsteno kampaņu "Personīgi. Ēdiens.", kuras laikā tiek stāstīts par pārtikas ceļu līdz patērētājam, tās ietekmi uz vidi un mūsu personīgo iesaisti tās izvēlē.

Kampaņas ietvaros organizatori piedāvā iepazīt tiešo pirkšanu darbībā – tā dēvētajā "lielpasūtījumā", kā arī piedāvājot entuziastiem veidot savus tiešās pirkšanas pulciņus, apmeklējot kādu no semināriem, kuri pagaidām plānoti līdz novembrim vēl piecās Latvijas pilsētās. Šādi pulciņi kā iepirkšanās modelis Latvijā kļuvis populārs pēdējo piecu gadu laikā – Rīgā jau darbojas 11 Tiešās pirkšanas pulciņi, ārpus galvaspilsētas tie dibināti Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Ikšķilē, Smiltenē un Ādažos, vēsta delfi.lv. Tiešās pirkšanas kustības darbības pamatā ir draudzība starp pircēju un zemnieku, brīvprātības princips, pircējiem pašiem organizējot pasūtījumu, kā arī atbalsts tieši bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Ražotājiem, sadarbojoties ar pulciņiem, ietaupās laiks un izmaksas, savukārt pircējs iegūst bioloģisku produktu par ražotāja cenu.



Semināru apmeklētājiem rodas nojausma, cik atbildīga ir mūsu pārtikas izvēle ikdienā. Vides eksperte Lāsma Ozola tajos dalās savā pieredzē un palīdz padziļinātāk izprast mūsdienu pārtikas sistēmas negatīvās sekas un to, kāds ir ieguvums, ja pārtiku iegādājamies tieši no bioloģiskiem ražotājiem. Tajo tiek doti praktiski padomi, kā uzsākt pulciņa izveidi, uzturēt tajā motivāciju un kas ir būtiski priekšnosacījumi, lai pulciņš darbotos ilglaicīgi. Tāpat kopīgi tiek izmēģinātas Tiešās pirkšanas pulciņa brīvprātīgās dežūras, iepazīti visi posmi no pasūtījuma sagatavošanai līdz saņemšanai, veicot pirmo izēģinājuma pasūtījumu.

PIECI PRINCIPI

Sezonāla pārtika
Sezonāla pārtika ir garšīgāka un daudzveidīgāka, jo pārtika, kas pieejama visu cauru gadu, ir sugas, kas veidotas, lai atvieglotu ražošanu rastu kompromisu garšas un barības vielu ziņā. Turklāt sezonā ievākta un sasaldēta pārtika ir vitamīniem un barības vielām bagātāka, nekā tāda, kas audzēta ārpus sezonas. Šāda pārtika arī rada mazāku piesārņojumu, jo tās ieguvē jātērē mazāk enerģijas un lauksaimniecības ķimikāliju.

Sezonāla pārtika bieži vien ir arī vietējas izcelsmes, līdz ar to atbalsta vietējo ekonomiku un rada mazākas ar transportu saistītās emisijas.

Bioloģiskā pārtika

Viena no bioloģisko produktu priekšrocībām ir šo produktu garša un kvalitāte, un tam ir trīs iemesli: bioloģiskie zemnieki rūpējas par produktu kvalitāti, un šķirnes viņi izvēlas pēc kvalitātes prasībām nevis pēc tā, lai produkciju varētu transportēt lielos attālumos un ilgi uzglabāt; bioloģiskie produkti tiek audzēti ar organiskajām vielām bagātā augsnē, līdz ar to spēj izstrādāt pilnvērtīgas garšas nianses; bioloģiskie produkti parasti ir svaigāki, tādēļ tajos ir maksimāli daudz barības vielu, vitamīnu un garšas. Savukārt, jo ilgāk produkts tiek uzglabāts, jo ātrāk samazinās produktu garša un smarža. Tāpēc iepirkšanās pie zemnieka, tiešās pirkšanas pulciņā vai zemnieku tirdziņos nodrošina maksimālo produktu kvalitāti.

Bioloģiskā lauksaimniecība ir arī videi draudzīgāka par konvencionālo lauksaimniecību, it sevišķi, salīdzinot ietekmi uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes vai aprēķinot iztērēto naudu, turklāt bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek izmantotas sintētiskās lauksaimniecības ķimikālijas un ģenētiski modificēti organismi (ĢMO).

Vēģetāra pārtika vai maltītes ar samazinātu gaļas patēriņu

Tieši dzīvnieku izcelsmes produkti (liellopa gaļa, piena produkti, zivis, tauki) ir pārtikas produkti ar lielākajām slodzēm vidē.

Veselīga veģetārā diēta parasti ir arī daudzveidīgāka (barības vielu sabalansēšanai ieteicams daudzveidot un dažādot patērēto pārtikas produktu klāstu), veselīgāka (jo patērē mazāk dzīvnieku izcelsmes taukus un holesterīnu, tādējādi samazinot lieko svaru un sirds un asinsvadu slimību iespējamību) un var izrādīties lētāka par dzīvnieku izcelsmes produktu diētu. Tiek arī uzskatīts, ka veģetārieši arī dzīvo 7-13 gadus ilgāk nekā "gaļēdāji".

Lai samazinātu pārtikas patēriņa slodzes vidē, nav pilnībā jāatsakās no dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa, bet pietiek ar to, ka nedēļā tie ieviestas vismaz piecas ēdienreizes bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Pasaulē popularitāti ieguvusi demetāriešu kustība – cilvēki, kas vides apvērumu dēļ samazinājuši savu gaļas patēriņu uz pusi. Veģetārajai diētai ir arī ētiskais elements – tādējādi netiek veicināta dzīvnieku nogalināšana.

Vietējā pārtika

Izvēloties vietējās izcelsmes pārtiku, ikeviens atbalsta vietējo ekonomiku, samazinor ar pārtikas produktu transportu saistītās slodzes vidē.

Turklāt vietējā pārtika garšo labāk un ir barības vielām bagāta – tā ir novākta gatava un salīdzinoši nesen. Pārtiku uzglabājot un transportējot, cukuri pārvēršas cietē, šūnas sarūk un zaudē savu smaržu un garšu, un barības vielu daudzums pārtikā samazinās.

Īsās pārtikas piegādes ķēdes

Īsās pārtikas ķēdes veicina pārtikas patēriņa sugu daudzveidību. Lielveikalu spiediena rezultātā lielie zemnieki izvēlas audzēt nelielu augļu un dārzeņu sugu klāstu, kas vislabāk piemēroti ilgstošai uzglabāšanai un transportēšanai. Tādējādi tiek būtiski samazināta lauksaimniecības augu ģenētiskā daudzveidība.

Savukārt mazie zemnieki caur īsajām pārtikas ķēdēm var audzēt produkciju, kas ir barības vielām bagātāka un garšīgāka, bet kurai nav nepieciešama ilgstoša transportēšana un uzglabāšana. Šādas vecākās augu un dārzeņu sugas satur ģenētiskās struktūras, kas veidojušās simtiem gadu lauksaimniecības kultivācijas procesā un var piedāvāt mainīgajam klimatam nepieciešamo augu daudzveidību (pielāgošanās spējas).

Īsās piegādes ķēdes parasti arī samazina pārtikas produktu iepakojumu apjomu un radīto atkritumu daudzumu, kā arī stiprina saites starp zemniekiem un patērētājiem.