Par jaunu produktu radīšanu saņemta atzinība arī tepat novadā.
Pārstrādā dabas veltes
A. Meļķis ciemiņus no "Rīgas Apriņķa Avīzes" sagaida pie savas nelielās ražotnes durvīm. "Šajā Raiņa ielas namā pirms kara tika ražota un tirgota limonāde," viņš stāsta. Tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, viss nostājies savās vietās. Protams, esot plāni par jaunām ražošanas telpām, bet par to nolemjam pagaidām nerunāt.
SIA "Sortus" jau četrus gadus pārstrādā dabas veltes. Pazīstamākie ražojumi ir lielogu dzērvenes dažādu garšu apvalkos, bet pēdējā laikā – arī ēdienu piedevas no pīlādžogām. "Mēs nespējam ražot pārtikas produktu, kas otram varētu kaitēt, berot klāt E vielas, un nekad to nedarīsim," teic uzņēmējs.
Viņš skaidro, ka ražošanas process, kurā tiek izmantotas dabas veltes, ir ciklisks. Labākais laiks, kad ievākt zālītes tējām, ilgst tikai mēnesi, dzērveņu laiks ‒ pusotru mēnesi, un tas pats attiecas uz pīlādžiem, bet viss ir jāpaspēj. "Ja mēs nopērkam piecus kilogramus pīlādžogu, pārstrādājot paliek viens kilograms pulvera, bet jāskatās, lai izejvielu pietiktu visam gadam."
Vēl A. Meļķis uzsver, ka ir patīkami, ka veidojas sadarbība ar citiem ģimenes uzņēmumiem tepat Latvijā: "Tas ir labi gan tāpēc, ka šie uzņēmēji ir tepat blakus, gan tāpēc, ka visu laiku tiek nodrošināta augsta kvalitāte."
Kaut ko labu var uzsākt arī brieduma gados
Par saviem ražojumiem Andris teic, ka neesot tos speciāli izdomājuši, vienkārši akumulējusies dzīves pieredze un veselais saprāts, ko papildinātjis redzējums par apkārt notiekošo, jo īpaši pārtikas rūpniecībā. "Būšu skarbs, bet likumdošana, kas regulē pārtikas ražošanas nozari, atļauj nodarboties ar genocīdu pret cilvēci, jo legalizē daudzu E vielu, dažādu piedevu un ķimikāliju izmantošanu, lai visa kā būtu vairāk, sākot ar lielākām ražām."
"Painteresējieties pie ģimenes un bērnu ārstiem, kur tad rodas tās alerģijas un astmas. Pirmie bija amerikāņi, bet tagad cilvēki ar pārmēru lielu svaru ir arī pie mums. Lielie skolotāji jau skaidri un gaiši pasaka: tu esi tāds, kāda ir tava pārtika. Tāpēc jādomā, vai vienmēr ir pareizi pirkt un ēst to lētāko. Pārtikas rūpniecībai no citām ražošanām jāatšķiras tieši ar to, ka tā nedrīkst darboties tikai lielas naudas dēļ."
Par sevi A. Meļķis stāsta, ka ir mācījies Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē. "Tātad esmu inženieris un, tāpat kā jebkurš tehniskās fakultātes absolvents, izprotu principus, kā darbojas mehāniskās lietas. Būtībā tā ir dabas likumu izpratne. Savukārt Sabīne savulaik veidojusi reklāmfilmas, vēlāk mācījusies rūpniecisko dizainu, kas ļoti noder, veidojot iepakojumu pašu produktiem.
Protams, nekad nedomāju, ka darbošos tādā virzienā kā tagad, bet, ja es būtu beidzis tās pašas Lauksaimniecības akadēmijas pārtikas tehnologus, tādu produktu kā lielogu dzērvenes dažādu garšu apvalkos es nebūtu izveidojis. Man kaut ko būtu vajadzējis bērt klāt, kaut ko uzlabot, pastiprināt, uzburbuļot. Toties tagad ar savu produktu esmu tuvojies saskaņai ar dabu. Proti, produktā ir iestrādāti dabas elementi – dzīva dzērvene, bet apvalkā – zāļu tēju un dažādu ogu elementi. Dzelteno krāsu dod cidonija, pīlādzis un smiltsērkšķis, sarkano ‒ pīlādzis un dzērvene, violeto – mellene un kadiķoga, kas dabā aug blakus, zaļgano nokrāsu ‒ piparmētra, bet balto ‒ vīgriezes ziedi. Turpat klāt ir arī tīrās klasiskās zāļu tējas, kurās ir viršu ziedi, kumelītes, kliņģerītes priežu pumpuri un pelašķis."
Un vēl kāda atziņa, pie kuras uzņēmējs nonācis: "Mēs izmantojam zāļu tējas – vasarā piparmētru, un arī rudenī, kad aizsmokam un klepojam, pirmais, ko darām, dzeram zāļu tējas. Un tas palīdz! Lapiņas ieliekam krūzītē, bet biezumus, kad tēja izdzerta, izmetam. Bet kas ir biezumi? Tie ir mikroelementi un aminoskābes. Vieglās ēteriskās eļļas ūdenī izšķīst, bet labumi paliek biezumos. Tāpēc mēs iepērkam čagas no sulu ražotājiem, kuri tās neizmanto, bet mēs pārvēršam pulverī un iestrādājam savā produktā.
Kas ir Indijas garšvielas? – Puķītes, lapiņas, saknītes, miziņas... Un ar ko latvieši būtu sliktāki par indiešiem? Mums ir tik spēcīga, garšīga un daudzkrāsaina augu un ziedu valsts! Tad kāpēc mēs tik maz izmantojam savas garšvielas, bet liekam klāt mango, banānus, ananasus un sazin ko vēl? Katrā ziņā mums ir idejas, kā šo mūsu augu valsti izmantot daudz labāk."
Uz jautājumu, kāpēc "Sortus" negatavo konfektes no mūs pašu purva dzērvenēm, uzņēmējs atbild, ka tās nav tik izturīgas kā lielogu dzērvenes un tajās ir daudz ūdens.
Lielie uzņēmumi būs pēc desmit gadiem
A. Meļķis uzskata, ka lielu uzrāvienu Latvijas ekonomikā ir radījusi mikronodokļu maksātāju uzņēmumu radīšana, un tāds ir arī SIA "Sortus". "Kad uzņēmējs nomaksā deviņus procentus no apgrozījuma un spēj darboties, paliek iespēja attīstīties. Nav arī tās mūžīgās apdraudējuma sajūtas par kaut kādiem nodokļu uzrēķiniem. Bailes paralizē uzņēmību un jebkādu vēlēšanos uzņemties atbildību un sasniegt kaut ko vairāk.
Manuprāt, tieši mikronodokļu maksātāja statuss ir iedrošinājis daudzus sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību un atvēris līdz šim slēpto radošo potenciālu, jo visam pamatā tomēr ir ražošana. Tāpēc Latvijā pārtikas pārstrādē ir sākusies būtiska kustība, parādījušās jaunas ražotnes. Tas pašlaik ir Latvijas lielākais veiksmes stāsts, ja atkal netiks sastrādātas muļķības politiskā līmenī. Lielākas firmas izaugs pēc desmit gadiem, bet tagad jāiet solīti pa solītim.
Pārdzīvojuši krīzes laika grūtības, sākām domāt, ka vajadzētu atkal uzsākt kaut ko jaunu. Kad modelējām nosacījumus, sapratām, ka visur "krītam cauri" un ka labāk ir atrasties ekonomikas pelēkajā zonā. Savukārt tagad mēs redzam, ka varam darboties, ne ar ko neriskējot.
Ja mēs gribētu iegādāties lielākas ražošanas iekārtas, mums neviena banka naudu nedotu, bet tagad mums ir iespēja ieguldīt savā attīstībā jeb paškreditēties. Nodokļus taču mēs maksājam katru dienu, kaut vai iepērkoties veikalā. Un līdz tiem 100 000 eiro apgrozījumam ir ejams tāls ceļš. Protams, mums ir ierobežota alga, bet tā ir apmēram vidējās darba samaksas valstī līmenī."
