Savukārt atraktīvākās tūrisma firmas piedāvā ārzemju viesiem sēņu tūrismu Latvijā.
Sēnes ir, tikai jāpazīst īstās
Mikologs Edgars Mūkins stāsta, ka augusta pēdējās nedēļās Pierīgas mežos bijušas bagātīgi sastopamas gan baravikas, gan dažu citu sugu bekas (priežu beka jeb makovice, abu izplatītāko sugu sviestbekas, mazāk – dažādu sugu bērzubekas un apšubekas, ļoti daudz – sēņotāju parasti ignorētās govju sviestbekas jeb govjbekas), gan dažādu sugu bērzlapes.
Pārsvarā sēņošana ir ģimenes tradīcija, un zināšanas par ēdamajām sēnēm tiek nodotas no paaudzes paaudzei, tomēr tiem, kas ar sēņošanu sāk nodarboties tikai nesen, lieti noderēs Edgara Mūkina veidotā vietne www.senes.lv. Šogad gan neviena smaga saindēšanās ar sēnēm nav notikusi, informē Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas centrs. Iespējams, tas skaidrojams ar lielo baraviku ražu, kad citām sēnēm sēņotāji nepievērš pat uzmanību, un baraviku jau gan pazīst ikviens. Tomēr, pirms likt sēni grozā, jāpārliecinās, vai tā patiešām ir ēdama.
"Vietnē www.senes.lv cenšamies atainot Latvijas sēņu valsts daudzveidību, mācīt cilvēkiem atpazīt dažādas sēņu sugas – ēdamās, neēdamās, indīgās, aizsargājamās, tādā vai citādā ziņā neparastās. Atbilstoši tam vairāk uzturamies nevis relatīvi vienveidīgajos Pierīgas mežos, bet gan Gaujas nacionālajā parkā un tam kaimiņos, kā arī citās attālākās vietās," stāsta E. Mūkins.
No meža – restorāna ēdienkartē
Lielākā daļa restorānu un kafejnīcu visu gadu piedāvā dažādus šampinjonu ēdienus, bet rudenī – arī ēdienus, kas pagatavoti no Latvijas mežos lasītām sēnēm, piemēram, gailenēm un baravikām.
Restorāns "Port Hotel" Ādažos vasaras sākumā iepirka gailenes no vietējiem sēņotājiem un piedāvāja dažādus ēdienus no šīm gardajām sēnēm, bet baravikas šobrīd vairs nepērk. Tāpat sēņu ēdienus piedāvā atpūtas centrs "Rāmkalni" Inčukalna novadā, kam gailenes un baravikas piegādā paši sēņotāji.
Baltezera krodziņš "Vanaga ligzda" saldētas baravikas iepērk no uzņēmumiem, savukārt Ropažu krodziņš "Vēja ligzda" vietējās sēnes neiepērk, bet piedāvā tradicionālos ēdienus ar šampinjoniem. Krodziņš "Bucefāls" Siguldā no vietējiem sēņotājiem iepirka baravikas, un šeit ēdienkartē ir īpašais rudens piedāvājums – pieci ēdieni no baravikām.
Arī "Raganas ķēķis" Krimuldas novadā piedāvā vairākus Latvijas sēņu ēdienus, piemēram, baraviku zupu, ar gailenēm pildītu vistas karbonādi u.c. Savukārt Ķekavas "Skykebab", kur īstus kebabus gatavo turks, sēnes ēdienkartē neizmanto.
Lielais augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums "Spilva" Babītes novadā sēnes no privātpersonām neiepērk, tikai kaltētas baravikas no uzņēmumiem.
Sēņošanas tūrisms
Sēnēm bagāto laiku Latvijas mežos lietderīgi izmanto arī tūrisma firmas, kas aicina ārzemniekus iepazīt Latvijas dabu – mežus, putnus, dzīvniekus, augus un, protams, sēnes. Tā "Lauku ceļotājs" piedāvā ārzemju tūristiem sešu, septiņu un desmit dienu maršrutus pa Latvijas mežiem kopā ar mikologu.
Turklāt apceļot Latvijas mežus nav nemaz tik lēts prieks – sešas dienas Kurzemes reģionā maksā no 540 eiro, septiņas dienas – no 750 eiro, bet desmit dienas – no 895 eiro.
Iepriekš:
Valsts gaida nodokļus no sēņotājiem – pelnītājiem
Kā droši sēņot un nesaindēties?
19.09.2014 07:22
Sēnes nonāk ne tikai tirgū un restorānos, bet noder arī tūristu izklaidei
Autore Sollija Lipore
Kamēr mūsu tautieši dodas ceļojumos uz eksotiskām zemēm, tikmēr ārzemnieki maksā visai lielas summas, lai dotos baudīt mūsu dabu – faunu un floru, tostarp iepazītos ar sēņu daudzveidību un to pagatavošanu. Tūrismu firmu piedāvājumā atrodams, ka sēņošana sešas dienas Kurzemes mežos maksā no 540 eiro, septiņas dienas – no 750 eiro, bet desmit dienas – no 895 eiro.
Einārs Binders
Meži šogad mudž no sēņotājiem un sēnēm, daži ar sēnēm dodas uz mājām, daži uz tirgu, bet daži uz vietējiem restorāniem un kafejnīcām, kur šīs meža veltes tiek izmantotas firmas ēdienos.