Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šie "biznesmeņi", kuri ieguvuši licenci vien neregulāro pārvadājumu veikšanai, nebrauc ne uz Taurupi, ne Ķeipeni, ne Birzgali, jo šajos maršrutos pasažieru nav daudz. Viņus interesē tikai Rīgas virziens, kur var nosmelt krējumu. Tādējādi tiek radīti ievērojami zaudējumi tiem, kas tiesības veikt regulārus pasažieru pārvadājumus ieguvuši konkursa rezultātā, kā arī valsts maciņam garām aizplūst nodokļi.

"Autopārvadājumu likumā" un "Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" ir definēti jēdzieni – "regulāri" un "neregulāri" pasažieru pārvadājumi, taču jautājums ir, vai iedzīvotāji izprot atšķirību starp tiem.

Regulārajiem pārvadājumiem jāiegūst ekskluzīvas tiesības
"Neregulārais pārvadātājs drīkst organizēt grupu braucienus un pārvest pasažierus no punkta A līdz punktam B, piemēram, uz teātri, ekskursijā, pārvadāt konkrēta uzņēmuma darbiniekus, nodrošināt bērinieku vai kāzinieku braucienus utt., noslēdzot attiecīgu līgumu. Tiklīdz parādās pazīmes, ka neregulārais pārvadātājs brauc pēc saraksta, uzņem pasažierus sabiedriskā transporta pieturvietās un iekasē noteiktu braukšanas maksu, viņš kļūst par regulāro pārvadātāju, kas nav atļauts, jo regulārajiem pārvadājumiem mūsu valstī ir ekskluzīvas tiesības, ko var iegūt tikai konkursa kārtībā," skaidro SIA "Ogres Autobuss" valdes loceklis Artūrs Bērziņš.

"Regulārais pārvadātājs ir ļoti "caurspīdīgs" no visām pusēm. Tie, kas veic nelegālos pārvadājumus, protams, ir lētāki, bet viņus tā īpaši neviens šobrīd nekontrolē. Acīmredzot valsts institūcijām pietrūkst kapacitātes, resursu un jaudas, lai gan manā uztverē vienkārši pietrūkt gribas. "Dzīvs" piemērs tam nu jau otro gadu ir Ogre, kur joprojām darbojas nelegālie pārvadātāji, neraugoties uz mūsu vēršanos visās iespējamajās valsts institūcijās," viņš pauž sašutumu.

Licence apturēta jau maijā, bet pārvadājumi turpinās
Šī situācija labi zināma arī Valsts SIA "Autotransporta direkcija", un 14.maijā tika pieņemts administratīvs lēmums apturēt SIA "ORIENT EXPRES" izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pasažieru pārvadājumu veikšanai ar autobusiem un visu pārvadātājiem izsniegto licences karšu darbības termiņu uz sešiem mēnešiem.

Iemesls – šis pārvadātājs regulārā autobusa maršrutā Ogre – Rīga – Ogre līdztekus esošajiem sabiedriskā transporta pārvadājumiem veic patvaļīgus pasažieru pārvadājumus par maksu pēc iepriekš izsludinātiem kustības sarakstiem un ar pasažieru apmaiņu regulāro maršrutu pieturās bez sabiedrisko pārvadājumu pasūtītāja izsniegta apliecinājuma šādu darbību veikšanai.

VSIA "Autotransporta direkcija" rīcībā ir arī informācija, ka pēc licences apturēšanas SIA "ORIENT EXPRES" līdzīgas darbības turpina kāds cits uzņēmums, kas brauc iepriekš minētajā maršrutā (no Kartonfabrikas rajona Ogrē uz Rīgu) tādos pašos laika intervālos, kādos kursēja iepriekšējais nelegālais pārvadātājs, kura mājaslapā joprojām ir pieejams autobusu kustības saraksts.

Valsts kasei garām aizplūst tūkstoši
"Lai gan kopš licences apturēšanas pagājuši jau trīs mēneši, uzņēmums savu darbību nevienu dienu nav pārtraucis. Autobusi, iespējams, ir izīrēti no citas firmas, bet tālruņa numurs saziņai ir tas pats, saraksts iepriekšējais, acīmredzot, arī braucienu organizators ir tas pats. Pēc mūsu ziņām, tiek izmantoti pat iepriekšējā uzņēmuma kases aparāti," atklāj SIA "Ogres Autobuss" vadītājs.

"Jautājums – cik no tām biļetēm, ko izsit uz nelegāla kases aparāta, oficiāli tiek iegrāmatotas un vai no visas summas tiek nomaksāti nodokļi? Tas būtu jākontrolē Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai, un, visbeidzot, te plašs darba lauks paveras arī Valsts policijai. VSIA "Autotransporta direkcija" lēmumu par licences atņemšanu pieņem, pamatojoties uz iepriekš minēto institūciju fiksētajiem pārkāpumiem, jo tai pašai nav tiesību sastādīt protokolus. Man ir patiesi neērti visas lielās ierēdņu armijas vietā, kas jau gadiem nevar izskaust šo nelegālo biznesu."

"Turklāt tādi gadījumi ir ne tikai Ogrē, bet arī Jūrmalā, Bauskā un citviet visā valstī. Tajā pašā laikā visi ierēdņi, arī Saeima, savu algu saņem no tiem, kas nodokļus maksā, nevis nemaksā. Mums nav izprotama situācija, ka ir zināms konkrēts uzņēmums, bet neviens neuzskata par vajadzīgu viņus padziļinātāki papētīt, kas tad tur īsti notiek," saka A. Bērziņš.

SIA "Ogres Autobuss»" galvenā grāmatvede Ināra Fišere piebilst, ka nelikumīgo pārvadātāju darbības rezultātā valsts kasei aizplūst garām tūkstošiem eiro neieņemto ienākumu veidā, kā arī nākas palielināt dotācijas legālajiem pārvadātājiem: "Nelegālie pārvadātāji bez maksas neved pasažierus, piemēram, invalīdus, kuriem valsts devusi šādas tiesības. Šie pasažieri tad brauc mūsu reisos, bet pasažieru skaits, kas brauc par maksu, samazinās. Pasažierus var saprast, viņi izmanto iespēju aizbraukt par kādu centu lētāk, bet, ja šie braucēji veicina un atbalsta nelegālos pārvadātājus, tad lai pēc tam neprasa naudu valstij."

Kropļo un degradē sabiedriskā transporta tirgu
SIA "ORIENT EXPRES" mājaslapā norādīts, ka braucieni Rīgas virzienā paredzēti "Latvijas nodarbinātības veicināšanas biedrības" biedru pārvadāšanai un tiem, kas atbalsta šīs biedrības darbību. Taču realitāte liecina, ka faktiski ikviens, kurš iekāpj autobusā, ja tajā ir brīvas vietas, automātiski tiek uzņemts šajā grupā, iespējams, pašam to nemaz nenojaušot.

Turklāt, kā norāda pārvadātājs, ar visnotaļ cēlu mērķi: "Apmaksa par braucienu dos iespēju darba meklētājiem atrast darbu...". Vairāki mūsu aptaujātie šā maršruta pasažieri bija izbrīnīti, ka, ik dienu dodoties uz darbu vai mācībām, tādējādi ir kļuvuši par "Latvijas nodarbinātības veicināšanas biedrības" biedriem...

"Biedrība viņu skatījumā ir arguments, kā piesegt savu nelikumību. Piemēram, Jūrmalā bija noslēgts līgums ar universitāti, kura it kā ved savus darbiniekus, bet pa ceļam tiek paņemti visi, kas vien vēlas. Tādā veidā tiek izmantota sprauga likumdošanā par šīm līguma attiecībām," skaidro A. Bērziņš.

"Arī mēs varam ar pašvaldības iestādēm vai kādu uzņēmumu slēgt līgumu par konkrētu pakalpojumu. Tur ir norādīts konkrēts maršruts un apjoms. Piemēram, ja mēs nodrošinām invalīdu biedrībai ekskursiju uz Rēzekni, tas nenozīmē, ka mēs pa ceļam visās pieturās uzņemsim citus pasažierus, turklāt darīsim to katru dienu un vēl nopublicēsim kustības sarakstu, braucot dažas minūtes pirms maršruta autobusa. Ir veikts pētījums, kas apliecina, ka nelegālo pārvadātāju īpatsvars regulāro pārvadājumu jomā sasniedz pat 30 procentus, un tas nav maz.

Valsts ierēdņi atbild, ka nav resursu, nav jaudas, nav kapacitātes. VID interesē lielas shēmas par miljoniem, nevis šādi "sīkumi", lai gan es uzskatu, ka no šiem sīkumiem veidojas visas valsts problēmas. Tie nemaz nav sīkumi, – sarēķinot valstī kopumā, tie ir miljoni. Turklāt zaudējumi ir dubultā, jo mēs prasām no valsts budžeta naudu par to, ko valsts mums ir uzlikusi par pienākumu, proti, bez maksas pārvadāt noteiktu kategoriju pasažierus. Tajā pašā laikā valsts nevar nodrošināt, lai mūsu ekskluzīvās tiesības tiktu ievērotas."

"Eiropas regulā ir skaidri teikts – valsts nedrīkst pieļaut, ka kāds cits darbojas tur, kur ekskluzīvā kārtībā veikta procedūra. Nelegālie pārvadātāji kropļo un degradē sabiedriskā transporta tirgu. Uz biļetes, ko izsniedz nelegālais pārvadātājs, ir rakstīts – "izbraukuma tirdzniecība"... Uzskatu, ka ieņēmumi faktiski tiek slēpti un nodokļi netiek samaksāti. Lai kāds man pierāda pretējo, tad es atvainošos," viņš piebilst.

Cer uz izmaiņām likumdošanā
VSIA "Autotransporta direkcija" komunikāciju speciālists Egons Ālers skaidro, ka direkcijā ir zināma Ogrē ar neregulārajiem pārvadātājiem izveidojusies situācija: "Šobrīd nevēlētos to sīkāk komentēt, taču varu piebilst, ka direkcija cieši sadarbojas ar atbildīgajiem dienestiem, kuru uzdevums ir izskaust šādus pārkāpumus, un ceru, ka tuvākā mēneša laikā būs arī rezultāts. Tomēr, lai gan šajā, gan citos gadījumos mums būtu vieglāk pierādīt, ka pārvadātāji ir nelegāli, nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas."

"Pērnā gada novembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Autopārvadājumu likumā", kas paredz precizēt pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un deleģējumu, jo šobrīd neviens normatīvais akts šo kārtību neregulē un neregulārie pārvadātāji tad arī izmanto šo "robu" likumdošanā. Diemžēl grozījumi šā likuma trešajā lasījumā joprojām nav skatīti. Arī mēs tos ļoti gaidām, kas palīdzētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru sabiedriskā transporta jomā un sekmīgāk vērsties pret nelegālajiem pārvadātājiem," norāda E. Ālers.