Vasarās te vairāk vērojamas draugu kompānijas, bieži vien ‒ svešvalodās runājošas, un, protams, arī ģimenes, bet vēl vairāk – jauni pārīši, kas veiksmes gadījumā kļūs par ģimeni. Un kāpēc gan ne, ja Gaujā un arī citās Latvijas upēs ērti pieejamas dažādas ūdenstūrisma iespējas – iznomātāji piedāvā gan kanoe, gan gumijas un koka laivas, gan plostus.
Gaujas krastos mūsu senči gadu tūkstošos ir cēluši koka pilis, gadu simtiem pa Gauju laivojuši tirgotāji, Gaujā vienmēr ir ķertas zivis, un vairākus simtus gadu pa Gauju ir laisti plosti un pludināti baļķi. Un vēl, un vēl...
Uz šādu – varbūt ne atšķirīgu, bet padziļinātu – Gaujas izzināšanu aicina siguldietis un ilggadējais Gaujas Nacionālā parka inspektors Māris Ansis Mitrevics, kurš divu gadu garumā ir īstenojis trīs projektus, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu: ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu ir izgatavots liels (4x3 m) reklāmas "baneris" "Koku pludināšana pa Gauju", savukārt Eiropas Zivsaimniecības fonda piesaistīšana devusi iespēju izveidot tikpat lielu, plašu informāciju saturošu informatīvo zīmi "Gaujas zivis".
Tāpat ar 90% Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu izgatavoti 12 pārvietojami informatīvie stendi par Gaujas zivīm, makšķerēšanas noteikumiem, makšķernieku rekordiem, taimiņu dzīves ciklu, bebru darbības ietekmi uz lašveidīgo zivju nārsta iespējām u.c., kā arī par Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektoru ilggadējo cīņu ar maluzvejniekiem.
Protams, ir izgatavots plosts, iegādātas trīs laivas un autopiekabe plosta un laivu pārvadāšanai. Šāds materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums ļauj Mitrevicam organizēt laivu un plosta braucienus pa Gauju ar "pievienoto vērtību". Laivošanu un plostošanu interaktīvā un izklaidējošā veidā papildina vecā inspektora stāsti par Gaujas plostniekiem. Arī šāda pieredze viņam ir, jo jaunībā viņš pats ir strādājis uz Gaujas ar ķeksi.
Projektu "bīdītājs" piedāvā arī vakarus pie ugunskura ar krimināliem stāstiem par saviem un kolēģu piedzīvojumiem maluzvejnieku izsekošanā un atmaskošanā. "Iedomājieties, sēžam tumsā pie ugunskura, bet stāsta vidū kāds dāmai pēkšņi piesit, nu... pie pleca. Dāma noģībst! Tad viņa jāatdzīvina," baiso kriminālstāstu ainiņu uzbur vecais inspektors.
Viņš arī pastāsta, ka auditorija šādās Gaujas tūrēs ir neierobežota – tie var būt gan bērni un jaunieši, gan pensionāru kolektīvi vai draugu kompānijas. Ja cilvēku ir mazāk, var ceļot ar laivām, ja 10–15, tad ar plostu.
Arī nakšņošanas iespējas ir dažādas – var gulēt līdzpaņemtās teltīs vai glempingā (no glamorous camping [angļu val.] – luksusa kempings brīvā dabā). "Klaukas", kas atrodas pašā Gaujas krastā un piedāvā iespēju nakšņot ar mēbelēm, elektrību un internetu aprīkotā teltī. Jāpiebilst, ka tas ir pirmais glempings Latvijā, un tas atrodas tikai kilometra attālumā no Gleznotājkalna Siguldā.
