Uzņēmums sācis darbu jau 1995. gadā, stāsta tirdzniecības un mārketinga direktors Māris Bakanovskas. "Sākumā tirgojām gatavus jūras produktus, kas tika ražoti Igaunijā. Noiets bija ļoti labs, tāpēc izlēmām, ka arī Latvijā jābūvē rūpnīca." Lēmums par rūpnīcas būvi pieņemts 2000. gadā, un jau pēc diviem gadiem uzņēmums sāka ražošanu ar savu preču zīmi "Atlantika". "Šobrīd krabju nūjiņas un citus izstrādājumus no surimi ražojam Baltijas, Zviedrijas, Dānijas, Spānijas, Vācijas, Itālijas tirgiem."
"Atlantikstars" ražo produkciju gan ar savu preču zīmi, gan pasūtījumiem. "Lai gan lielāko uzsvaru cenšamies likt tieši uz atdzesēto produkciju, Eiropā tomēr ļoti iecienīta ir saldētā pārtika – saldētas zivis, gaļa, pat konditorejas izstrādājumi." Kaut gan "Atlantikstars" ražojumi galvenokārt izmantojami salātos un sviestmaizēs, tie pieder pārtikas delikatešu grupai.
Uzņēmuma piedāvājuma klāsts ir apjomīgs. Atdzesētās produkcijas piedāvājumā ir krabju nūjiņas, gaļa, nūdeles, to gaļas šķēlītes, kā arī vairāku veidu krabju salāti un garneles uzlējumā. Tikpat plašs ir arī saldētās produkcijas klāsts. Tomēr jau tuvākajā nākotnē plānots atjaunot lašu nūjiņu ražošanu, kā arī sākt ko pavisam jaunu – piedāvāt vītinātas uzkodas pie alus.
Krabju garša no Francijas
Krabju nūjiņas pasaule iepazina jau tālajos 60. gados, kad šo gardo izstrādājumu rūpnieciski sāka ražot Japānā. "Pareizi būtu teikt surimi nūjiņa vai zivju izstrādājums ar krabju garšu, bet jau 80. gados Padomju Savienībā produkts tika nodēvēts par krabju nūjiņu," stāsta M. Bakanovskas. Tieši ar šādu nosaukumu tās iepazina arī Baltijas valstīs. Joprojām krabju nūjiņas ir ļoti iecienītas, tās labprāt lietojam gan salātos, gan sviestmaizēs, gan gatavojot suši.
Krabju nūjiņa sastāv no 30 līdz 50% surimi jeb maltas zivs gaļas, kura ir termiski apstrādāta, skalota ūdenī, tā attīrot to no dažādiem piemaisījumiem, taukvielām un holesterīna. Surimi gatavo no mencu dzimtas zivīm, ko uzņēmumam piegādā uzticami sadarbības partneri no Indijas un Taizemes. Kad zivs gaļa rūpīgi apstrādāta, tai pievieno rapšu eļļu, kartupeļu cieti, krabju garšu – izvilkumu no krabju spīlēm un čaulām. Lai nūjiņas iegūtu pievilcīgo sārto nokrāsu, tām pievieno pārtikas krāsvielas – paprikas krāsvielu vai vielu, ko iegūst no sarkano pigmentu saturošajām kaktusu ziedu mušiņām. Nedaudz pievieno arī rīsu vīnu. Rezultātā top produkts, kas ietver veselīgu proteīna olbaltumvielu koncentrāciju, vitamīnus un minerālvielas.
"Mūsu īpatnība ir tāda, ka neizmantojam soju. Lielākoties visi ražotāji Eiropā to dara," atklāj mārketinga direktors. "Neizmantojam arī ģenētiski modificētas izejvielas, kā arī glutēna produktus, piemēram, kviešu cietes, jo no tām daudziem ir alerģija."
Izejvielas uzņēmums iegādājas no Āzijas valstīm, taču cietes tiek iegādātas tepat Latvijā, kā arī Dānijā un Nīderlandē. Savukārt krabju garša uz Muceniekiem ceļo no Francijas.
Starp pasaules surimi gigantiem
Māris Bakanovskas atzīst, ka konkurence šajā nozarē ir ļoti sīva. "Tepat kaimiņos Lietuvā atrodas multiražotne. Ja mēs vienā mēnesī varam saražot 200 tonnu, tad viņi saražo pāris tūkstošus tonnu gatavās produkcijas." Surimi izstrādājumus Eiropai piegādā arī pulka Āzijas valstu uzņēmumu. "Mūsu energoresursi ir dārgāki un darbaspēks – neefektīvāks, tāpēc viņu cenas ir daudz konkurētspējīgākas."
Tomēr, par spīti dažādām grūtībām, kas skārušas uzņēmumu, savu darbību tas nav apturējis ne mirkli, lai arī cīniņš esot bijis pamatīgs. "Ir mainījies darījumu veids – klienti vairs negrib noliktavās turēt lieku preci un krājumus. Grib pārdot tieši tik, cik iegādājušies. Darījumu apjomi ir mazāki, taču to skaits palielinājies."
Līdz ar klientu ieradumu izmaiņām mainījies arī uzņēmuma ražošanas ritms. "Arī mēs vairs noliktavā neturam krājumus, maksimāli piecas līdz 10 tonnas gatavās produkcijas." Vienā mēnesī uzņēmums saražo aptuveni 100 tonnu surimi produktu. "Kad ir ļoti liels noiets, strādājam divās maiņās – aptuveni 80 līdz 100 cilvēku. Šobrīd, kad noiets ir salīdzinoši mazāks un cīnāmies par cenu, rūpnīcā strādā 45 darbinieki, pārtikas tehnologi, un septiņi tehniskie inženieri, kas reizi gadā zināšanas papildina starptautiskajās surimi skolās kādā no Eiropas vai Āzijas valstīm." M. Bakanovskas atklāj, ka ražošanas jaudu plānots palielināt maijā, kad ir īpaši aktīvs darījumu laiks.
Delikatese ne katrai dienai
Mārketinga direktors stāsta, ka ļoti svarīgas ir regulāras piegādes un atbildība pret saviem klientiem. "Ja nepiegādā laikā, vari nekavējoties zaudēt klienta uzticību." Sadarbība ar ārzemju pasūtītājiem ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums cenšas turēties pie 2003. gadā izstrādātajām receptēm. "Mainot krabju nūjiņu sastāvu, būtu jāizskaidro visiem klientiem, kāpēc esam pieņēmuši šādu izvēli. Tas apgrūtinātu sadarbību."
Augstā vērtē ir kvalitāte. Tā kā Mucenieku surimi produkti nesatur ģenētiski modificētas vai veselībai kaitīgas vielas, to lietošanas termiņi ir samērā ierobežoti: atdzesēta produkcijai trīs mēneši, savukārt dziļi saldētai –18.
Latvijā "Atlantikstars" sadarbojas ar lielveikalu tīkliem "Maksima", "Rimi" un "Superneto", kā arī viesnīcu ēdināšanas tīkliem. Taču sadarbība ar ārzemju klientiem visražīgāk tiek dibināti kontakti zivju produktu ražotāju izstādē Briselē, Beļģijā, kas ir lielākā šāda veida izstāde pasaulē. "Tur varam satikt esošos un nākamos klientus, kā arī iegūt informāciju par kvalitatīvākajām izejvielām."
Tomēr M. Bakanovskas uzsver, ka ar surimi produktu ēšanu ikdienā nevajadzētu aizrauties. "To sastāvā ir ciete, kas pārmērīgai ēšanai nav paredzēta. Kaitīgas vielas šie izstrādājumi nesatur, taču tas ir tāpat kā ikdienā pārmērīgi lietot, piemēram, šokolādi," iesaka uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga direktors.
