01.08.2014 09:22

Aļģes – kūrortbiznesa klupinātājas

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Vasarīgu atpūtu pie jūras var sabojāt ne tikai pēkšņa lietusgāze, bet arī krastā izskalotas aļģes un smaka no tām, tādēļ nozīmīgi, kā ar aļģēm tiek galā tajos Pierīgas novados, kuru pārvaldībā ir vairāki kilometri jūras krasta zonas.

Nesen izskanējusī informācija Latvijas Radio (LR) par pūstošajām aļģēm Saulkrastu novada pašvaldības jūras krasta zonā aktualizēja šo problēmu, kas katru gadu sagādā nedienas veselai virknei cilvēku – gan jūras krastā dzīvojošajiem, gan atpūtniekiem, gan uzņēmējiem un pašvaldībai.

Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane, jautāta, vai tiešām tikai desmitā daļa no visas krasta līnijas Saulkrastos tiek sakopta, kā liecina LR izskanējusī informācija, precizē, ka prioritāte, apkopjot piekrastes zonu Saulkrastos, ir peldvietas, nevis pludmales, jo tur apgrozās visvairāk cilvēku. Šajās vietās pašvaldība nodrošina visas nepieciešamās ērtības, lai vietējos iedzīvotājus un atpūtniekus nekas netraucētu.

Viņa arī norāda, ka pārējā pludmale, līdzīgi kā peldvietas, regulāri tiek tīrīta, tomēr konkrētajā gadījumā, par ko satraukumu pauduši vietējie iedzīvotāji, runa esot par īsu akmeņainu pludmales posmu, kur aļģu savākšana ir īpaši apgrūtināta, jo tās ir saķērušās starp akmeņiem jūras krastā. Lai notīrītu katru akmeni, ir nepieciešami lieli cilvēkresursi, daudz laika un finansējuma.

M. Grasmane arī pastāstīja, ka attiecīgos pludmales sakopšanas darbus veic firma SIA "Tehhe", ar ko pašvaldībai ir noslēgts līgums.

Atbildot uz jautājumu, ko šajā gadījumā iesākt uzņēmējiem, M. Grasmane teic, ka neviens uzņēmums nav oficiāli vērsies domē ar lūgumu palīdzēt atrisināt izskaloto jūraszāļu problēmu. Tomēr pašvaldība ir ieinteresēta to darīt, jo uzņēmumu attīstība Saulkrastos būtiski palielina atpūtnieku skaitu vasaras sezonas laikā, kas jau tāpat ir salīdzinoši īsa, tādēļ svarīgi, lai cilvēki brauktu uz Saulkrastiem un justos labi. "Nezinu tādu gadījumu, kad pašvaldība kādam būtu strikti atteikusi," apgalvo viņa.

Savukārt Carnikavas novada domes preses sekretāre Sandra Baltruka stāsta, ka Carnikavas jūras piekrastes zonas teritorijā problēmu ar izskalotām aļģēm vismaz šobrīd neesot, nekas par to Carnikavā nav arī dzirdēts. Tās atpūtniekiem neesot traucējušas arī iepriekšējos gados, tādēļ pašvaldībai nav noslēgts līgums ar kādu specializētu apsaimniekošanas uzņēmumu vai personām, kas veiktu aļģu savākšanas darbus.

Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite informēja, ka pašlaik jūraszāles Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā mērenā apjomā tiek izskalotas posmā no Lielupes ietekas Rīgas līcī līdz Jaunķemeriem, un pašvaldība rūpējas, lai tās netraucētu pludmales apmeklētāju labsajūtai.

Z. Leite norādīja, ka vasaras sezonā katru rītu līdz pulksten 8 mehanizēti vai nemehanizēti tiek savākti jūras izmeši un aizvesti no tīrāmās teritorijas, nepieļaujot jūraszāļu vaļņa veidošanos ūdens un krasta robežjoslā. Savāktās aļģes aizved un noglabā aiz kārklu stādījumiem, bez citu atkritumu piejaukuma, apberot tos ar smiltīm.

Jūrmalā, kur pludmales garums ir teju 26 kilometri, visus apsaimniekošanas darbus saskaņā ar noslēgto līgumu veic SIA "Eco Baltia Vide".

Kā pastāstīja Z. Leite, Jūrmalas pilsētas domes peldvietu apsaimniekošanas komisija veic arī regulāras izbraukuma sēdes, kuru laikā uzmanība tiek pievērsta pludmales apsaimniekošanai videi draudzīgā veidā. Piemēram, Ragakāpā un Ķemeru nacionālā parka teritorijā mazs aļģu daudzums paliek nesavākts, jo darbs šajā teritorijā tiek organizēts pēc nepieciešamības, lai pārāk neietekmētu dabisko vidi.