"Nekādu lielo svinību nebija, jo vecums jau nav nekāds nopelns," saka kompānijas runasvīrs Jānis Palkavnieks, ar kuru kopā izstaigājām Pierīgas biroja ēku.
Lai gan "Draugiem.lv grupa" īrē biroja ēku nosacītā Rīgas pievārtē Mārupē, Ziedleju ielā, vieta, kur firmas tuvumā atstāt automašīnu, ir jāpameklē. Aizņemta nav tikai nama durvju priekša. "Tur arī mašīnu vajadzēja noparkot. Pie mums tā pieņemts, ka tur ir vieta viesiem un klientiem, jo tie nes firmai naudu. Gan boss, gan darbinieks, ja viņam ir nepieciešams atstāt mašīnu tuvāk durvīm, var atbraukt uz darbu mazliet ātrāk par citiem," skaidro runasvīrs, sagaidot ciemiņus ‒ Ventspils Augstskolas vadības zinību programmas studentus un "Rīgas Apriņķa Avīzes" žurnālistus.
Pie durvīm nav daudzviet ierastā sarga, tikai neliels skārienjutīgs monitors, uz kura visupirms jāatrod persona, pie kuras jums jāiet. Viss notiek tieši tāpat, kā darbojoties ar planšetdatoru vai mobilo tālruni. Kad esat atradis vajadzīgā darbinieka vārdu, signāls ir sasniedzis arī meklēto cilvēku, un durvis uz "Draugiem.lv grupa" māju ir vaļā.
Viss sākās pirms desmit gadiem, kad Lauris Liberts apdrukāja kreklus, vadāja tos pa Rīgu un kopā ar Agri Tamani un Mārtiņu Pikšenu domāja, kā tos labāk reklamēt un pārdot. Ideja, no kuras tapa "Draugiem.lv", patiesībā nebija nekas neparasts. Jau dažus gadus pirms tam, piemēram, Malaizijā, bija radīts sociālais tīkls "Friendster", starp ārzemju universitātēm aizvien populārāks kļuva "Facebook". Latvijā "Draugiem.lv" salīdzinoši īsā laikā kļuva tik populārs, ka daudzās iestādēs to lietot darba laikā tika aizliegts.
"Mēs tur nebijām vainīgi," teic J. Palkavnieks un uzsver, ka iemesls drīzāk jāmeklē priekšniekos, kuri pirmskrīzes laikos neprata pienācīgi nodarbināt savus darbiniekus. Tiesa, šis ierobežojums nāca par labu interneta izplatībai, jo cilvēki sāka domāt par interneta pieslēgumu mājās. "Draugiem.lv" slavas zenītu sasniedza 2007.–2008. gadā. Tagad daudzi teic, ka "draugos" kļūstot garlaicīgi. "Tā gan nav sociālā tīkla vaina," teic Jānis. "Varbūt tavi draugi tevi sāk garlaikot? Bet varbūt iemesls ir tas, ka "draugos" tagad ir arī tava mamma? Un tas vairs nav tik stilīgi kā iepriekš."
Statistikas dati liecina, ka portāls "Draugiem.lv" ir lielākais sociālais medijs, kas pieejams četrās valodās ‒ latviešu, krievu, angļu un ungāru – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tā lietotāju skaits nedaudz pārsniedz 1,2 miljonus latviski runājošo; vasarā portālu ik dienas apmeklē 400 tūkstoši lietotāju, ziemā – aptuveni 500 tūkstoši. "Draugiem.lv" ir vienīgais vietējais sociālais medijs Eiropas Savienībā, kura apmeklētība savā valstī ir lielāka nekā globālajam sociālajam tīklam "Facebook". Protams, jāņem vērā, ka pasaulē ir vēl tādas "latviešu pilsētas" kā Londona, Dublina un Berlīne," piebilst J. Palkavnieks. Sociālā tīkla apmeklētāju skaits lieliski atspoguļo arī demogrāfisko situāciju, parādot, ka Latvijā aizvien pieaug vecu cilvēku īpatsvars.
Attīstās idejas un projekti
Pašlaik "Draugiem.lv" nav tikai sociālais tīkls. Tā paspārnē darbojas vairāki ar informāciju tehnoloģijām saistīti projekti un patstāvīgi uzņēmumi, piemēram, autoparka kontroles sistēma "MapOn", tirdzniecības automātu uzraudzības sistēmu ražotājs "Vendon", siltuma taupības rīks "Istabai", datora lietotāju darba efektivitātes mērīšanas rīks "Desktime" un citi, ieskaitot fotodrukas servisu "Printful" un iedvesmojošu plakātu krātuvi "Startup Vitamins". Tā kā mērķis ir iekarot arī ASV tirgu, kur valda skaidri un saprotami spēles noteikumi, viens no "Draugiem.lv" dibinātājiem L. Liberts strādā Losandželosā.
Savukārt tepat Mārupē darbojas biznesa ideju izpētes un inovāciju inkubators "Ideabits", jo idejas taču rodas katru dienu un tās ir jāizmēģina. "Protams, ir kļūdas, bet tās neattur no jauniem mēģinājumiem," teic J. Palkavnieks. Daudzas idejas, kā tas bijis, piemēram, ar projektu "Istabai" jeb gudrās mājas vadības sistēmu, radušās, domājot par pašu ērtībām, proti, mājokļa drošību vai iespēju samazināt apkures rēķinus. Iekārtu, kas caur interneta pieslēgumu savieno mājokli ar tā īpašnieku, ražo tepat netālu ‒ Ogrē. Jaunas idejas un jauni tehniski risinājumi rodas arī sadarbībā ar tādiem partneriem kā "Statoil", "Latvijas Mobilo Telefonu", "Nestle", "Bite", "Rimi", "SEB" banka un citiem.
Pašlaik uzņēmumā strādā aptuveni 120 cilvēku: programmētāji, mājaslapu un mobilo aplikāciju dizaineri, elektronikas inženieri, sociālo kontu apkalpotāji un arī trīs tekstu meistari. ""Draugiem.lv" neražo vakances. Tas, vai nākotnē, piemēram, jau pēc pāris gadiem, uzņēmumā būs 1000 darbinieku vai tikai divdesmit, ir atkarīgs pat no tehnoloģiju attīstības," skaidro J. Palkavnieks. "Ja ir ideja, svarīga ir arī tās īstenošana. Vai kadru atlasē svarīgākais princips vienmēr ir darbinieka pieredze? Nē, svarīgāk par visu ir, lai pretendentam, runājot par nākamo darbavietu, mirdzētu acis." Tāpat J. Palkavnieks skaidro, ka mūsdienās darba sludinājumi jau ir vakardiena – ja būs atbilstošs cilvēks, darbs viņam atradīsies.
Runājot par tirgus iekarošanu ar jauniem produktiem, esot jāpatur prātā, ka mūsdienās ieguldīt naudu ir vērts tikai tādās idejās, kas interesē visu pasauli, ne tikai salīdzinoši nelielo Latvijas tirgu.
Kāpēc mums veicas
Pērn dažādās aptaujās "Draugiem.lv" tika atzīts par vienu labākajiem darba devējiem valstī. Kā tas sasniegts? "Ja gribi, lai tavā komandā strādā personības, tā arī izturies pret savējiem," atsaucoties uz vienu no firmas dibinātājiem L. Libertu, teic "Draugiem.lv" runasvīrs, teikto papildinot ar atziņu, ka nekas nebūtu tā, kā ir, ja uzņēmuma vadība par pamatvērtību nebūtu pieņēmusi patiesību, ka klienti nes naudu, bet darbinieki strādā.
Arī viens no uzņēmuma dibinātājiem un līdzīpašniekiem Agris Tamanis uzskata, ka tā nav priekšrocība valdīt pār cilvēkiem. Tieši pretēji – jādara viss, lai cilvēki komandā justos laimīgi. J. Palkavnieks gan uzsver, ka "kompānija nav hipiju salidojums, kur visi ir laimīgi". Drīzāk "Draugiem.lv" esot vieta, kur jābūt godīgam pret savu darbu un klientiem, nav jābaidās no eksperimentiem un kļūdām un ir iespēja parādīt iniciatīvu.
