Jau vēstīts, ka Ropažu novada domē iesniegta 962 iedzīvotāju parakstīta protesta vēstule par SIA "Ulbroka" cūku audzēšanas fermas pieteikumu projektam "Anaerobi pārstrādātu šķidro kūtsmēslu krātuve "Irši"", un uzņēmums pēc 28. maijā notikušās domes sēdes, uzklausot iedzīvotāju viedokļus, atsauca jau izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu.
Sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts pastāstīja, ka projektu tik ātrā tempā, aptuveni mēneša laikā, nācās izskatīt, jo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi piedāvājuši apgūt līdzekļus no lauksaimniecības programmas, kas palikuši neizmantoti vēl iepriekšējā finanšu plānošanas periodā. Līdz ar to uzņēmums, kas savā pašvaldībā ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem, zaudēja iespēju paplašināties un attīstīt ražošanu, kūtsmēslu krātuves izveidē ar ES fondu atbalstu investējot aptuveni 300 000 eiro.
Līdzīgi kā domes sēdē, uzņēmējs norāda, ka kūtsmēslu krātuve neradītu tik intensīvu smaku un tik ilgstoši, kā par to lielākajai daļai sabiedrības radies priekšstats, izdzirdot kaut ko par cūku fermām. Turklāt minētā vieta – īpašums "Irši" – visai maz arī skar, piemēram, Silakroga iedzīvotājus, no kuriem vairākums tieši parakstījusies protesta vēstulē. Uz jautājumu, kādēļ projektam izraudzīta tieši šī vieta Ropažu novadā, uzņēmējs skaidro, ka tur zemes izmantošanas veids atbilst vajadzīgajam – lauksaimniecībā izmantojama zeme, kā arī ir nepieciešamā platība atbilstoša lieluma kūtsmēslu krātuves izveidei – 170 hektāri.
Tāpat īpašums atrodas tuvu maģistrālajiem autoceļiem, kas nodrošinātu ērtu un ekonomisku loģistiku, un transportam nevajadzētu izmantot vietējas nozīmes ceļus, kas vairāk skar tieši ropažnieku ikdienas gaitas. Šāda apstākļu sakritība ir liels retums, turklāt pieejamo ES finansējumu arī būtu grēks neizmantot. Taču ātro atkāpšanos no ieceres īstenošanas SIA "Ulbroka" vadītājs min ne tikai projekta iesniegšanas īso termiņu, kas beidzas šonedēļ, un iedzīvotāju nostāju, bet arī to, ka nav ieinteresēts iesaistīties vietējās politiskās dzīves peripetijās, jo pret cūku fermām stereotipiski skeptisko nostāju izmantojuši atsevišķi deputāti, tādējādi it kā pārstāvot iedzīvotāju intereses.
"Es darīšu visu, lai mazinātu negatīvo ražošanas ietekmi uz vidi, tajā pašā laikā cūkkopības nozarē stiprinot Latvijas uzņēmumu pozīcijas," norāda A. Kokts, kura vadītais uzņēmums 2011. gadā ieguvis balvu par cūku fermas radītā piesārņojuma mazināšanu un kam ir vienīgā cūku ferma valstī, kas saņēmusi Pasaules dabas fonda atzinību. Turklāt šī saimniecība ir pirmā Baltijā, kurā virs cūku novietnes uzstādīts gaisa filtrs un ir izbūvēta sava koģenerācijas stacija. Tajā no cūku mēsliem iegūst biogāzi, ar ko ražo elektrību un siltumu, kas savukārt atgriežas atpakaļ cūku novietnēs.
Piebilstams, ka nupat saņēmām arī Ropažu novada domes priekšsēdētāja Zigurda Blaua komentāru saistībā ar iedzīvotāju iesniegtajiem parakstiem pret kūtsmēslu krātuves izbūvi novadā, kurā teikts: "Izvērtējot iespējamos riskus un uzklausot iedzīvotāju izteikto viedokli par iespējamo šķidro kūtsmēslu krātuves izveidi Ropažu novadā, pašvaldības vadība pieņēmusi lēmumu, ka šāda objekta būvniecība novada administratīvajā teritorijā netiks saskaņota. Ar pieņemto lēmumu Ropažu novada pašvaldība iepazīstinās un situāciju skaidros arī pārrunās ar SIA "Ulbroka" vadību."
www.ulbroka.lv
Kamēr iedzīvotāji bija sašūmējušies par smaku, kas varētu pārņemt novada teritoriju, izbūvējot kūtsmēslu krātuvi, tikmēr ieceres autors – SIA "Ulbroka" – zaudējis šim projektam iecerēto ES finansējumu.