Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai gan sākumā sabiedrības viedoklis dalījās, un uz "atkritumos audzētiem" tomātiem daži raudzījās skeptiski vai aizpriedumaini, tomēr šie tomāti ir ienākuši veikalos un arī iekarojuši vietējo pircēju uzticību. SIA "Getliņi Eko" galvenais agronoms Guntars Strauts apgalvo, ka ļautu saviem bērniem ēst šos tomātus, kas nākuši tieši no siltumnīcas.

SIA "Getliņi Eko" ir lielākais uzņēmums Baltijā, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijā. Pēc kanādiešu parauga atkritumu poligonā "Getliņi" uzbūvētas siltumnīcas, kurās labu ražu dod tomāti.

Atkritumu poligonā tikko atklāta vēl viena siltumnīca, kurā iestādītas jaunas eksperimentālas tomātu šķirnes. Kopējā siltumnīcu bloku platība sasniedz 11 448 kvadrātmetrus, no kuriem stādi aizņem 10 512 kvadrātmetrus. Jaunajā siltumnīcā tomāti jau dod pirmo ražu, un ik nedēļu tiek novāktias 13–15 tonnas tomātu. Agrāk no pirmās siltumnīcas raža bija tikai 4–4,6 tonnas nedēļā.

Ņemot vērā produkcijas apjomu, pastāv iespēja, ka SIA "Getliņi Eko" tomāti tiks eksportēti. G. Strauts uzsvēra, ka veiktas visas nepieciešamās analīzes, sakārtoti dokumenti, lai to varētu darīt.

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs par SIA "Getliņi Eko" tomātiem saka: "Atbraucot no ceļojuma, mēs sakām, ka nekur nav tik labi kā mājās. Es gribu teikt, ka nekur nav tik garšīgi tomāti kā Stopiņu novada Getliņu poligona siltumnīcās!"

Tiesības uz "Getliņiem"
90.-tajos gados atkritumu izgāztuvi "Getliņi" pārņēma Stopiņu pagasts, jo visa teritorija piederēja Stopiņu pagastam, bet tiesvedības ceļā poligona teritorijas īpašumtiesības ieguva Rīgas pilsēta. Līdz ar to, kad tika izveidotas kapitāldaļas naudas līdzekļu izteiksmē, Stopiņu novads nevarēja konkurēt ar Rīgas pilsētu.

Tagad SIA "Getliņi Eko" īpašnieki jeb akcionāri ir divas pašvaldības – Stopiņu novada dome un Rīgas pilsētas dome. Stopiņu novadam pieder 2,08 % no kopīpašuma. Tomēr nelielie procenti neietekmē lēmuma pieņemšanu. "Kad mēs kopsapulcēs pieņemam lēmumus, tad lēmums ir pieņemts tikai tad, ja piedalījušās abas puses. Tas nozīmē, ka mēs ar saviem 2,08 % varam nepiekrist Rīgas lēmumam," skaidro J. Pumpurs.

Savs labums arī ir
Paplašinoties uzņēmumam"Getliņi Eko", labumu gūst arī Stopiņu novada iedzīvotāji, jo var tikt pie darba tuvu dzīvesvietai. "Mums ir vienošanās, ka pirmie pretendenti uz darbavietām ir Stopiņu novada iedzīvotāji, un tikai tad pārējie. Protams, viens otrs iedzīvotājs, kas iesāk strādāt, nestrādā visu laiku, jo darbs nav viegls," saka Stopiņu mērs.

Otrs aspekts ir finansiāls labums – dabas resursu nodoklis. "Mēs tikko beidzām vienu izpētes projektu par vides kvalitāti – gaisa, ūdens piesārņojumu, trokšņu lielumu. Pēc pēdējā monitoringa datiem redzams, ka piesārņojums ir samazinājies. No dabas resursu nodokļa plānojam arī apkārtējiem iedzīvotājiem izmaksāt sava veida kompensāciju. Iedzīvotāji to ir pelnījuši," uzskata J. Pumpurs.

Cenu ietekmē likums
Kā pašvaldības uzņēmumam SIA "Getliņi Eko" jāievēro likuma normas, kuras nav saistošas privātām dārzniecībām un uzņēmumiem. Pamatojoties uz likuma "Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums", SIA "Getliņi Eko" tomāti jāpārdod tirgotājiem vai izplatītājiem par iespējami augstāko cenu, līdz ar to tomāti tiek piedāvāti izsolē.

"Cena ir atkarīga no viena nozīmīga faktora – mēs visu ražu pārdodam izsolē. Pēc izsoles, kamēr tomāti tiek no mums līdz veikalam, cena ir augsta. Mēs esam pašvaldības uzņēmums, un mums gan vecs traktors, gan arī tomāti jāpārdod par augstāko cenu. Piemēram, "Mārupe" var pārdot, kā viņi vēlas, bet mums pēc likuma jāpārdod par maksimāli augstu cenu. Ja mēs vienkārši pārdotu, tā būtu mantas izsaimniekošana," par to, kāpēc Getliņos audzētie tomāti ir tik dārgi, skaidro SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

"Getliņi" toreiz un tagad
Iebraucot, mūsdienu atkritumu poligonā "Getliņi", apkārt paveras sakoptas vides aina – zaļo zālīte, izveidoti dekoratīvie apstādījumi, noasfaltētas automašīnu stāvvietas, jaunuzceltas biroja telpas, siltumnīcas. Taču tikai diezgan nesen – 90.-to gadu sākumā – aina šeit bija pavisam citāda – atkritumu kalni, smakas, putni, un tam visam pa vidu mājvietas un iztikas vietas bija iekārtojuši Latvijas pirmie bezpajumtnieki. Šeit bija purvs, un viss piesārņojums nokļuva zemē, un pēc tam Daugavā.

Kā atceras Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs, toreiz pat no automašīnas šeit nevarēja izkāpt, jo kāds putns varēja uz cilvēka kaut ko atstāt, un piebilst: "Toreiz iedzīvotāji gribēja ar dakšām iet uz ceļa un nelaist nevienu atkritumu mašīnu iekšā. Tagad situācija ir pretēja – brauc pat ekskursanti skatīties, kā te izskatās un kas notiek. Galvenais – arī iedzīvotāji ir apmierināti."

Ne tikai Getliņos, bet visā Latvijā reiz mežos vai nomaļās vietās bija izveidoti laukumi, kuros nekontrolēti veda un izgāza atkritumus, piesārņojot un saindējot vidi. Tikai 21. gadsimta sākumā aizliedza un slēdza atkritumu izgāztuves, pievēršoties vides piesārņojuma problemātikai. Attīstoties SIA "Getliņi Eko", ieguvēji ir gan apkārtējie iedzīvotāji, gan sabiedrība kopumā.