"Getliņi" jau kļuvuši slaveni ar oranžo tomātu audzēšanu siltumnīcās, kas nopērkami daudzos Latvijas lielveikalos, tāpat tiek audzētas arī puķes, bet vasarā kā dabīgie "zālespļāvēji" poligonā tiek izmantotas aitas. Šogad plānā ir arī zemeņu audzēšana, bet vēl nedaudz tālākā perspektīvā - zivis, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
"Par zivju šķirni vēl domājam. Galvenā problēma pašlaik ir tāda, ka jāatrod kvalificēti ihtiologi. Potenciāls zivju audzēšanai mums ir, jo ir galvenais resurss - siltums," pastāstīja SIA "Getliņi eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Gan dārzeņu, gan perspektīvā arī zivju audzēšanu poligons var attīstīt, pateicoties saražotai biogāzei. Siltums tiek izmantots paša poligona vajadzībām, bet elektrība pārdota AS "Latvenergo".
Stirāns vairākkārt ir deklarējis, ka viņa mērķis ir likvidēt "Getliņus" kā atkritumu poligonu šī vārda pamatizpratnē. "Es esmu pārliecināts, ka paies 5-10 gadi un "Getliņos" noglabās ne vairāk kā 10% no atkritumiem, ko šeit ieved. "Getliņi" no poligona kļūs par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas centru - tāds ir mans mērķis," stāsta uzņēmuma vadītājs.
Pēc gadiem "Getliņu" teritorijā varētu būt ne tikai atkritumu dedzināšanas, bet arī pirolīzes un varbūt pat plazmas ražošanas rūpnīca, bet pašlaik poligons ir nodevies ekoloģiskajai lauksaimniecībai. "Nedēļas laikā varam novākt ap četrām tonnām tomātu, tirgotāji sūdzas, ka tas ir par maz, tāpēc nākamgad, uzceļot otru siltumnīcu, savu ražu dubultosim," stāsta Stirāns, piebilstot, ka gan tomātu audzēšana, gan iecerētais zivju projekts ir nevis publiskā tēla veidošanas akcijas, bet gan rentabls pasākums.
"Pērn siltumnīcu būvniecības dēļ sākām tomātu tirdzniecības procesu tikai augustā. Šajā mēnesī tomāti nevienam nav vajadzīgi, jo katrai vecmāmiņai laukos tie ir. Sirds sāpēja par tādām kapeikām šos tomātus atdot. Tāpēc šogad mēs pieņēmām lēmumu būt Latvijas tirgū pirmie, un līdz ar to cena bija necerēti augsta," stāsta Stirāns.
"Getliņu" tomāti lielveikalā maksā ap četriem latiem kilogramā, liecina "Dienas Biznesa" novērojumi.
Neordinārus tirdzniecības laikus saviem produktiem "Getliņi" ieplānojuši arī nākotnē - puķes tiks iztirgotas līdz Jāņiem, jo tad tirgū parādīsies konkurentu produkcija. "Getliņu" tomāti augustā un septembrī, kad cena ir lejā, tirgoti netiks, tie parādīsies atkal uz Ziemassvētkiem, kad Latvijas lielveikalos ir produkcija galvenokārt no Spānijas vai Marokas. Septembrī, oktobrī gaidāmas pirmās "Getliņu" zemenes.
Vienīgā iespēja pārdot izaudzēto produkciju "Getliņiem" kā pašvaldībām piederošam uzņēmumam ir tikai caur izsoli. Tā tiek rīkota reizi nedēļā, kurā uzvarējušais vairumtirgotājs saņem visu nedēļas ražu.
Stirāns ir vērsies pie deputātiem ar lūgumu, vai attiecībā uz lauksaimniecības precēm varētu piemērot savādākus noteikumus, taču pašlaik nekādas izmaiņas nav izdevies panākt.
"Saimnieciskā darbība, ko šādas komercsabiedrības veic, ir uzskatāma par darbību privāto tiesību jomā. Praksē tā var būt izsole, bet tikpat labi tomāti var tikt pārdoti vairumtirdzniecības veidā. Galvenais, lai visiem būtu iespēja kandidēt un uzņēmums būtu ieinteresēts pārdot savu produkciju par visaugstāko cenu," skaidro Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle.
"Getliņi eko" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Rīgas reģionā, Stopiņu novadā. "Getliņi eko" 85% kapitāla daļu pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet 15% kapitāla daļu - Stopiņu novada pašvaldībai.