Krīze lika sarosīties
Ivo Zutis stāsta, ka izvēlējies iet pa uzņēmēja ceļu jau 1993. gadā, kad Latvijas Universitātē ieguvis jurista diplomu: "Kad vajadzēja izvēlēties – iet juridisko pakalpojumu sniedzēja vai uzņēmēja ceļu, izvēlējos otro. Man patīk organizēt, vadīt, un es savu izvēli nenožēloju."
Viena no Ivo Zuša darbības jomām ir bruģa un ielu apmaļu ražošana. "SIA "Eko bloks" ražotni Buceniekos izveidojām 2007. gadā ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalstu. Vasarā ražojam bruģakmeni, bet ziemas mēnešos tur darbojas manu biznesa partneru malkas ražotne. Savukārt mana uzņēmuma "Turaidas nami" paspārnē darbojas portāls "Iekuram.lv", kas mazumtirgū piedāvā malkas izstrādājumus – kamīnmalku, briketes, kokogles, sērkociņus," viņš stāsta. "Mēs pērkam arī apaļkokus, nododam "Eko koksne" pārstrādei, bet produkciju realizējam pircējiem, kas to ved uz Dāniju, Vāciju, Zviedriju. Un vēl viens uzņēmums ir SIA "Easy park" jeb bizbizmārītes autostāvvieta pie lidostas "Rīga". Tā nodrošina iespēju klientiem novietot automašīnu uz ceļojuma laiku, nogādājot bez papildu maksas pasažierus uz lidostu un atpakaļ. Tas ir salīdzinoši neliels, taču rezultatīvs bizness."
"Kad sākām domāt par "Eko bloka" veidošanu, valstī ekonomika strauji gāja uz augšu. Laikā no 2007. līdz 2009. gadam bruģa kvadrātmetrs maksāja septiņus, pat desmit latus un uz produkciju bija jāgaida pat rindās," turpina uzņēmējs. "Protams, arī būvniecība tolaik bija visdārgākā, bet domājām, ka piecu gadu laikā investīcijas atpelnīsim. Taču tad 2009. gadā bruģa cena nokritās pat divas reizes. Pagājušais gads bija stabilāks, un šobrīd varētu būt pat reāla augšupeja, jo ir pieprasījums un pasūtījumi trim mēnešiem uz priekšu.
Bet ir divas jaunas lietas, ar kurām lepojamies. Tieši pašā bezcerīgākajā laikā noslēdzām līgumu ar Singapūras uzņēmumu "ACME Paving Consultants" par divām ekskluzīvām lietām, ko tikai mēs drīkstam ražot un izplatīt Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā. Tas ir reflektīvais bruģakmens ar virskārtā iestrādātu atstarojošu slāni. Bruģis ar tajā iestrādātu atstarojošu krāsu ir laba alternatīva termoplastiskam krāsojumam – marķējumam uz ceļiem un ietvēm. Tas gan ir dārgāks, bet, tā kā ielu krāsojums ik gadu ir jāatjauno, savukārt bruģakmens kalpo ļoti ilgi, tad ieguldījums mūsu piedāvātajā izstrādājumā ātri vien atmaksāsies."
Protams, tam, kurš būvēs dārza celiņu pie privātmājas, reflektīvo bruģakmeni nevajadzēs, atzīst I. Zutis, tāpēc produkcija, kas sākta ražot pērn, tiek piedāvāta pašvaldībām, ceļu būvniekiem, arhitektiem. Tā kalpo gājēju pāreju iezīmēšanai, veloceliņos, marķējumā pie skolām un sabiedriskā transporta pieturās, tātad nodrošina arī papildu drošību.
No jaunajiem produktiem tiek piedāvāts arī īpašs polimēru šķidrums bruģakmens pārklāšanai, lai sezonu mijā, salā un mitrumā, bruģis nesaplaisātu. Tas der arī privātiem pasūtītājiem. "Te mēs esam gan pionieri, gan ekskluzīvi piegādātāji," uzsver uzņēmējs un atzīst: "Krīze veicināja radošo garu un izdzīvošanas māku. Latviešu uzņēmējs faktiski ir tāds izdzīvotājs. Tam, kurš pārdzīvojis grūtos laikus, starta pozīcijas turpmākajai darbībai ir labākas."
"Banka mūs saprata"
Uz jautājumu, vai krīzes laikā nav nācies nožēlot, ka ar biznesu neiet tā, kā vajag, Ivo Zutis teic, ka nav jau bijis cita varianta: "Mums bija kredītsaistības, nevarējām tā vienkārši pateikt – visu labu, mēs ejam prom." Viņaprāt, paveicies, ka AS "PrivatBank", kas finansēja "Eko bloku", bijusi saprotoša. "Banka varēja paņemt mūsu īpašumu un pārdot, jo nespējām tikt galā ar kredītsaistībām. Taču tā izvēlējās iespēju samazināt ikmēneša kredītmaksājumus un ļaut mums izdzīvot, jo mūsu gadījumā biznesa vērtība bija augstāka par nekustamā īpašuma vērtību," saka I. Zutis, piebilstot, ka nozīme bijusi tam, ka uzņēmējs ar šo banku sekmīgi sadarbojies jau kopš 2004. gada.
Daudz sliktāka pieredze uzņēmējam bijusi ar debitoriem. "Tur mēs pazaudējām visvairāk naudas, jo uzņēmumi, kas bija paņēmuši preci, nespēja ar mums norēķināties. Viens stāsts ir kredīti, bet, ja nemaksā debitori un nav naudas, lai norēķinātos par cementu, smiltīm un nepietiek darbinieku algām, tad ir smagi. Turklāt tieši 2009. un 2010. gadā starp, sacīsim, likteņa parādniekiem bija arī ļaunprātīgi nemaksātāji, kas, jau zinādami, ka nesamaksās, vienalga ņēma bruģi, veda uz saviem objektiem un beigās bankrotēja," atceras uzņēmējs.
Dempings kropļo tirgu
"Pašvaldību rīkotajos konkursos cenas tiek spiestas uz leju. Ja gribi izdzīvot, nākas pārdot savu preci par pašizmaksu, kas ir ļoti slikti. Dažbrīd konkurenti piedāvā cenu, par kādu pat teorētiski neko nav iespējams saražot. Nav labi, ja tiek pieļauts, ka maksātnespējas procesā uzņēmums tirgo produkciju zem pašizmaksas. Tas izkropļo tirgu. Un ko darīt citiem šādā situācijā, ja konkursa rīkotāji pieļauj dempingu?" vaicā I. Zutis.
Runājot par konkursiem, uzņēmējs uzskata, ka noderīga varētu būt igauņu pieredze, kur pasūtītājs pirms konkursa pasūta veicamo darbu tāmi. Viss, kas ir 20 procentu robežās virs vai zem tāmes, uzreiz atkrīt bez kādiem sīkākiem paskaidrojumiem. Tikai tad tiek vērtēts piedāvājums ar mazāko cena. Citādi zaudētāji ir visi – gan uzņēmēji, gan pasūtītāji.
Zviedrijas pieredze
Ivo Zuša firma SIA "Infoserviss" kā apakšuzņēmējs veikusi un veic darbus arī Zviedrijā. "Protams, arī Zviedrijā ir savas nacionālās īpatnības, jo katra valsts domā par saviem cilvēkiem, kas tur dzīvo un maksā nodokļus. Tāpēc ES direktīvas par darbaspēka brīvu kustību un tamlīdzīgas lietas tur labi nedarbojas. Lielā barjera citzemju darbaspēka ieplūšanai Zviedrijā ir arodbiedrības," skaidro uzņēmējs.
"Ja jūs piesakāties konkursam, pirmais jautājums ir, vai esat arodbiedrībā. Tas neļauj mazināt darbaspēka izmaksas, lai gan mēs to darbu varam izdarīt ātrāk un lētāk. Lai gan Latvijas uzņēmējiem Zviedrijā ir grūti tikt par ģenerāluzņēmējiem, peļņa sanāk arī kā apakšuzņēmējiem. Mēs slēdzam līgumus un braucam strādāt uz diviem, trim mēnešiem. Tas ir labāk, nekā uz savu roku doties uz Angliju vai Īriju. Ja darbs ir tuvāk, mēs nezaudējam savus cilvēkus," uzsver I. Zutis.
Latvijā tirgu neviens apzināti neaizsargā, atzīst uzņēmējs. Ir likumi, kas atvieglo uzņēmumu reģistrāciju, bet noteikumi par nodokļiem un nodevām pērn mainījās pat sešas reizes. "Kā tad uzņēmējs var plānot savu darbu? Tas nepatīk arī ārzemju investoriem. Viņi vienkārši nesaprot, kas notiek. Korupcija gan mazinās. Tas vienkārši ir tāds pieņēmums, ka te, Austrumeiropā, visu var nopirkt. Tā nu gluži nav," atzīst uzņēmējs.
