Mazo un vidējo veikalu īpašnieki ceļ trauksmi, ka šā likuma pieņemšana var tos iznīcināt un likuma prasības nav izpildāmas. Tikmēr ražotāji un piegādātāji cer, ka Saeima likumu pieņems un tirgotāju diktāts beigsies.
Mazie jūtas neuzklausīti
Trauksmi par veikalnieku diktētajiem noteikumiem produkcijas nonākšanai tirdzniecības vietās ražotāji un piegādātāji sāka celt jau pirms vairākiem gadiem. Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums diskusijās tapis trīs gadus. Tomēr izrādās, ka mēģinājumi iegrožot veikalu varenību izraisījuši skaļu mazo un vidējo tirgotāju protestu.
"Elvi Latvija" izpilddirektore Laila Vārtukapteine uzskata, ka likums aizstāv tikai vienas puses – piegādātāju un ražotāju – intereses. "Mēs šos ražotāju un piegādātāju nosacījumus vienkārši nespēsim izpildīt, un sāksies bankroti. Pilnīgi droši var apgalvot, ka tas ir izstrādāts konkrētas tautsaimniecības nozares interesēs un faktiski ir vērsts pret nacionālajiem mazumtirgotājiem," saka L. Vārtukapteine.
Latvijas Tirgotāju asociācijā apvienojušies mazumtirgotāji, piemēram, "Elvi", "Top", "Aibe", "Lats" un citu pārstāvji jau pirms laika cēla trauksmi, ka likuma izstrādes gaitā pie sarunu galda aicināti tikai "Rimi" un "Maxima" pārstāvji, kamēr nacionālajiem mazumtirgotājiem, kuriem jau tā grūti konkurēt ar ārvalstu milzeņiem, vārds īsti neesot dots.
Nepatīk termiņi un soda naudas
Mazos veikalus visvairāk neapmierina trīs likuma punkti. Viens no tiem paredz konkrētus termiņus norēķiniem par precēm. Viņiem nav iebildumu, ka par tādām ātrās aprites precēm kā maize, piens, gaļa u. c. ir jānorēķinās 20 dienu laikā, taču nav gatavi maksāt par ilgtermiņa aprites precēm, piemēram, kafiju, alkoholu, konserviem u. c. ātrāk, nekā to izdevies pārdot.
"Tirgotājs nevar samaksāt ražotājam, ja prece joprojām atrodas plauktā. Tās būs problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem," saka L. Vārtukapteine.
Tikmēr neoficiālās sarunās ar ražotājiem "Rīgas Apriņķa Avīze" uzzināja, ka esot veikali, kuri arī par svaigu gaļu vai marinējumiem nereti samaksā tikai pēc trim mēnešiem, lai gan prece jāpārdod nedēļas līdz desmit dienu laikā.
AS "Putnu fabrika "Ķekava"" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers uzskata, ka konkrēta termiņa iestrādāšana likumā situāciju beidzot sakārtos: "Šobrīd izveidojusies situācija, ka mazumtirgotāji nereti diktē savus noteikumus ražotājiem. Noteikumus, kas ražotāju mēdz nostādīt mazāk izdevīgā situācijā. Piemēram, lai tirgotu produkciju konkrētā veikalā, jāsamierinās ar ilgākas pēcmaksas noteikumiem nekā ražotājam spēj nodrošināt ražotāja piegādātāji. Līdz ar to var izveidoties situācija, kad ražotājs finansē mazumtirgotāju."
Tāpat veikalniekus neapmierina likumā iestrādātā soda naudas aprēķina formula. Ja Konkurences padome konstatēs, ka tirgotājs pārkāpis likuma normas, sodu aprēķinās procentuāli no visa veikala apgrozījuma. "Elvi" pārstāve uzskata, ka tas nav godīgi un ka samērīgi būtu soda naudu rēķināt no konkrētā produkta vai konkrētā ražotāja produkcijas apgrozījuma.
Pēc AS "Putnu fabrika "Ķekava"" vadītāja domām, būtiska būs arī kontrolējošās iestādes loma un likuma gara izpratne, lai nepamatoti neciestu godīgie mazumtirgotāji. "Tomēr daudz svarīgāk ir vairot uzticību un sapratni pašu ražotāju un tirgotāju starpā. Tas ļautu pelnīt gan vieniem, gan otriem, gan nodrošinātu vislabāko produktu pieejamību patērētājam," uzskata A. Vilcmeiers.
Veikalnieki ir nobijušies arī no likuma normas, kas liegs nepārdoto preci atdot atpakaļ ražotājam vai piegādātājam. "Piegādātājs piegādā preci, kuras realizācijas termiņš ir 30 dienas. Pēc likuma veikalam šāda prece ir jāpieņem. Bet kāpēc? Ja viņš zina, ka nevarēs pārdot? Pastāv risks, ka visu preci nevarēs pārdot un tad to nāksies izmest ārā. Tas paliks uz veikalu pleciem," satraukusies ir L. Vārtukapteine.
Tas varot kļūt par iemeslu situācijai, ka veikali ņems ļoti ierobežotu produkcijas apjomu un veikalu plaukti stāvēs pustukši, bet cietēji būs pircēji.
Likumam jāsāk darboties
Ražotāji neuzskata, ka likums ir ideāls, taču vienlaikus aicina Saeimu to pieņemt, lai tas sāktu darboties – tad jau varēšot spriest, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas. Maizes ceptuves "Lāči" vadītājs Normunds Skauģis uzskata, ka attiecības starp ražotāju un pārdevēju vajadzētu ielikt saprotamos rāmjos. "Pārdevējam ir jāpārdod, ražotājam ir jāražo. Ja pārdevējs ir paņēmis tirgot un nav pārdevis, tā ir viņa atbildība. Katram ir jāveic sava uzņēmējdarbība," pārliecināts ir N. Skauģis.
To, ka problēmas ar tirgotājiem ir ikdiena, nenoliedz arī "Spilvas" mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. "Ražotāju un mazumtirgotāju interešu rīvēšanās ir darba ikdienas sastāvdaļa, taču abām pusēm jānonāk līdz kompromisam, jo veiksmīga sadarbība ir nepieciešama kā tirgotājiem, tā ražotājiem. Domstarpības, protams, ir bijušas, taču esam centušies atrast vidusceļu," neslēpj "Spilvas" pārstāve.
Veikali vēlētos, lai likumā ir arī punkti, kas regulē piegādātājus un ražotājus. Tirgotāji rosina aizliegt tieši vai netieši uzspiest vai ierobežot minimālo pasūtījuma apjomu, norēķinu un piegāžu kārtību, preču sortimentu, iepirkuma apjomu, pārdošanas cenu, uzcenojumu un izvietojumu, kā arī aizliegt uzspiest mārketinga aktivitātes.
Iepriekš:
"Elvi": Valdības līmenī draud izputināt Latvijas uzņēmējus un likvidēt tūkstošiem darbavietu