Labāk, lai ir mazāka peļņa, bet lielāks apgrozījums," kāpēc sarežģītāko ražošanas šķautni – realizāciju – uzņēmušies paši, atklāj smiltsērkšķu sulu un želeju mājražotāji Daira un Inārs Malderi no Daugmales Ķekavas novadā.
Neilgā laikā savs klientu pulciņš jau izveidojies, un abi atzīst, ka daudz efektīvāk par krāsainu reklāmu internetā esot iedot pircējam uz vietas nogaršot pašu saražoto. "Dažkārt mums tirdziņos neticīgi saka, ka gan jau patiesībā ogas esam salasījuši ceļmalā. Tad vienmēr atbildu: brauciet ciemos, parādīsim," apskatīt hektāru plašo smiltsērkšķu dārzu aicina mājražotāji.
Daira, pēc profesijas grāmatvede, un bitenieks Inārs uz Daugmali no Salaspils pārcēlušies 80. gados. "Te vēl bija kolhozs "Sarkanais strēlnieks". Kad 90. gadu sākumā kolhozu likvidēja, pārpirkām šo zemi un te arī palikām." Vēl ilgus gadus darbojušies ar bitēm, taču 1999. gadā atvēruši nelielu viesu namu. Līdz ar krīzes iestāšanos liela daļa viesu devušies pasaulē laimi meklēt, tāpēc vajadzējis lūkot pēc papildu nodarbošanās.
"Mūsu ģimenē ideju ģenerators ir Inārs. Viņš izdomāja, ka te būs viesu nams, pēc tam, ka te augs smiltsērkšķi." Savukārt vaicāti, kas pamudinājis ķerties pie tik veselībā un skaistumkopšanā lielā cieņā turēto ogu audzēšanas, Inārs un Daira atzīst, ka smiltsērkšķu audzēšana abiem bijis kas gluži jauns. "Dzirdēju pa radio raidījumu un nolēmu, ka vajadzētu izmēģināt audzēt arī pašiem," atceras Inārs. Stādiņus iegādājušies pie Latvijas smiltsērkšķu audzētāju asociācijas biedriem, taču nedz uz platībmaksājumiem, nedz kādu citu projektu naudu nav pretendējuši – visu par saviem līdzekļiem.
Labākais sabiedrotais – pacietība
Smiltsērkšķa dzimtene meklējama aiz Urālu kalniem, tālajā Sibīrijā. Savukārt vissenākās liecības par smiltsērkšķu eļļas izmantošanu dzirdētas no Kaukāza puses. "Ļoti labi smiltsērkšķi pazīst krievu tautības cilvēki, taču beidzot arī pie mums to sāk novērtēt un cienīt."
Inārs stāsta, ka mērenajā klimata joslā, kurā atrodas Latvija, ir vispiemērotākie laikapstākļi smiltsērkšķa augšanai. "Uz dienvidiem jau būs par siltu, taču uz ziemeļiem – jau par aukstu." Latvijas ziemas smiltsērkšķim nekaitē – tas itin labi pārcieš arī aukstumu. "Smiltsērkšķis ir ļoti izturīgs. To ziedēšanas laikā, ļoti agri pavasarī, aprīļa beigās, var būt arī mīnuss grādi."
Tomēr saimnieki piebilst, ka smiltsērkšķa ziedi ir ļoti necili un nezinātājs tos, iespējams, nemaz nepamanīs. Lai gan smiltsērkšķi sastopami arī savvaļā, tie nebūt nav augi, ko vienreiz iestādīt un aizmirst par tiem līdz ražas laikam. "Kociņi regulāri jākopj – jālaista, teritorija jāpļauj." Regulāra kopšana palīdzēs izvairīties arī no postošajām kaitēm. Ja smiltsērkšķa zarus neapgriež, tas var izaugt pat sešus metrus augsts.
Tomēr, audzējot smiltsērkšķi, jābūt pacietīgam. "Pirmos stādus iestādījām pirms pieciem gadiem, taču pirmo ražu novācām tikai pagājušajā gadā." Pašu spēkiem nolasot arī ogas, tāpēc koki sastādīti pēc novākšanas principa – lai tās nogatavojas pakāpeniski. Daira piebilst, ka smiltsērkšķa ogas nevar nolasīt kā, piemēram, upenes, ķiršus vai citas dārza ogas. "Ogas griežam kopā ar zariņiem. Tad tos sasaldē, pēcāk zariņus izņem no saldētavas un ogas nokrata nost, tad ogas liek atpakaļ saldētavā." Savukārt vaicāta, vai saldējot ogas nezaudē savu vitamīnu bagātību, Daira skaidro, ka ar ātro saldēšanu vērtība nezūd, turklāt smiltsērkšķa ogas ir slapjas un citādi tās nemaz saglabāt nevarētu.
Medum par slapju
Pašlaik Malderu mājās top vairāki smiltsērkšķu produkti: nepasterizēta svaigi spiesta sula bez konservantiem, no ogu izspaidiem gatavotā eļļa, dažādu veidu želejas, kā arī dziedinošā smiltsērkšķu ziede ar propolisu un bišu vasku, kas lieliski ārstējot aukstumpumpas un apdegumus, taču Dairas mamma to esot iesākusi lietot arī sāpošu locītavu ārstēšanā. "Receptes meklējām internetā, arī staigājām pa tirgu, vērojām, kāds piedāvājums ir kolēģiem. Rūpnieciski spiegojām," smej Daira.
Tomēr daudzas receptes radušās, arī pašiem eksperimentējot. "Mums pats svarīgākais bija, lai visas izejvielas ir audzētas tieši Latvijā." Tā tapusi želeja, izmantojot ar vērtīgiem mikroelementiem piesātināto ķirbi, dzērvenes, bumbieri. Gripas periodam padomā esot smiltsērkšķu želeja ar ķiploku. "Iespēju ir daudz, bet ir jāsaprot, kas garšos un būs pircēju pieprasīts."
Tā kā nedz sulas, nedz želejas nesatur konservantus, arī to derīguma termiņš ir īsāks. "Sulas nepasterizējam, tāpēc tās ir lietojamas tikai 10 dienas. Daira un Inārs ikvienam iesaka rūpīgi izvērtēt, ko iegādāties. "Ja sulai derīguma termiņš ir mēnesis, trīs mēneši vai gads, ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav svaiga." Savukārt vaicāti, vai nav mēģinājuši smiltsērkšķi sakombinēt ar medu, Daira skaidro, ka šīs ogas ir par slapju, tāpēc medus sāks rūgt.
Pret vīrusiem un nogurumu
Smiltsērkšķis satur praktiski visu grupu vitamīnus: nervu sistēmai nepieciešamos B grupas vitamīnus, ādai, matiem un nagiem vērtīgos E vitamīnus, imunitātei un enerģijai labvēlīgos C grupas vitamīnus, kā arī organismam vajadzīgos F, K, un PP grupas vitamīnus.
Nepareizs gan esot mīts, ka savvaļā augušie smiltsērkšķi ir vitamīniem bagātāki nekā dārzā augušie. Ogas satur vairāk nekā 15 mikroelementus, tai skaitā dzelzi, mangānu, varu, kā arī bioloģiski aktīvas skābes, kuru uzņemšana organismam palīdz cīnīties ar antibiotiku, rentgena, radiācijas un stresa radītajām sekām.
Smiltsērkšķus ieteicams izmantot imunitātes stiprināšanai, sirds un asinsvadu, auss, kakla un deguna, elpošanas orgānu, ādas u.c. slimību ārstēšanai. Daira piebilst, ka oranžo ogu brīnumspējas vairākkārt pārbaudījuši "uz savas ādas". "Kad esmu ļoti nogurusi, izdzeru aptuveni 300 gramu sulas un uzreiz jūtu enerģijas pieplūdumu." Cīņā pret vīrusiem sulu rekomendē arī Inārs. "Ja jūtu, ka tuvojas slimība, izdzeru pudeli sulas un esmu vesels kā zirgs."
Tā kā sula ir ļoti skāba, Daira ir pārliecināta, ka katrs jutīs, cik daudz to nepieciešams lietot. Tie, kam ir problēmas ar kuņģi, labāk izvēlēsies želeju vai eļļu, kuras nav skābas." Savukārt, ja sula būs par skābu tiem, kas sirgst ar gastrītu vai citām kuņģa kaitēm, tad eļļa tieši pretēji – dziedinās.
Uz ārzemēm neskatās
Pagaidām uzņēmumu paplašināt nav plānots. "Vairāk jau pašlaik nevarētu realizēt, tāpēc ražojam tieši tik, cik varam realizēt." Savukārt ārzemniekiem, kas iepērk eksporta preces, tik mazi ražošanas apjomi nemaz neinteresējot.
Taču Inārs stāsta, ka pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu audzētāju skaits tikai paplašinoties. "Ir sastādīts ļoti daudz jaunu dārzu, kas jau pēc gada sāks ražot. Tomēr no konkurentiem nebaidos – ir jāstrādā, lai paši esam apmierināti," pārliecināts ir Inārs un Daira.
