Atbildīgās iestādes Latvijā mierina, ka aizliegts nekas netiek un lielākā daļa ražotāju jau ir piemērojusies jaunajām prasībām.
Eiropas Komisija (EK) jau 2011. gadā pieņēma noteikumus, ka šā gada 1. septembrī beidzas trīs gadu pārejas periods un spēkā stājas jauna benzopirēna norma kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos. Atgādinājums, ka strādāt "pa vecam" varēs vairs tikai nepilnus deviņus mēnešus, darījis bažīgus tos vietējos kūpinājumu ražotājus, kuri līdz šim pieturējušies pie tradicionālajām metodēm.
EK regulas prasību piemērošanu pavisam viegli var uztvert arī kā aizliegumu izmantot koksni pārtikas produktu kūpināšanā. Ierobežojums attiecas gan uz mājražotājiem, gan tiem, kuru gaļas pārstrādes apjomi ir rūpnieciski.
Šāda regula ir pieņemta, lai rūpētos par pārtikas drošību un līdz ar to arī cilvēku veselību. Tiek skaidrots, ka dūmi, kas uz gaļu un zivīm iedarbojas kā konservanti, satur tādas vielas kā benzopirēns, benzantracēns, benzofluorantēns un krizēns. Pārsniedzot pieļaujamo normu, tie var izraisīt saslimšanu ar vēzi.
Tikmēr no EK pārstāvniecības Latvijā nedēļas sākumā nākusi ziņa, ka izmaiņas vēl nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu. Ražotājiem ieteikts izmantot labu kūpināšanas praksi, piemēram, nelietot skujkoku malku. Tāpat veselībai kaitīgo ogļūdeņražu saturu varot samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanas laikā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā. Iespējami arī tehniski risinājumi, piemēram, filtrs, kas atdala daļiņas, kuras produktam piesaista kaitīgos ogļūdeņražus no dūmiem.
EK nepieciešamības gadījumā esot gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu jauno normu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā būs nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai. Līdzīgs izņēmuma statuss iepriekš tika piešķirts Latvijas šprotēm.
Turklāt jau pērn vairāk nekā pusei ražotāju, kuru produkciju pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests, tā atbildusi jaunajiem standartiem. Pārējiem vēl ir pietiekami daudz laika, lai kūpinājumu kvalitāti uzlabotu.
Jāsamazina benzopirēna koncentrācija
Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts skaidro, ka arī pēc 1. septembra gaļas un zivju kūpināšanā nebūs aizliegts izmantot koksni, jāņem tikai vērā jaunās benzopirēna normas kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos (tās neattiecas uz šprotēm – šprotēm norma paliek iepriekšējā).
Līdz šim benzopirēna koncentrācija kilogramā produkta varēja sasniegt piecus mikrogramus, bet pēc 1. septembra maksimāli pieļaujamā šīs vielas koncentrācija uz vienu kilogramu nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa samazināta no 30 uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.
Pārtikas produktus, kuri tiks saražoti un laisti tirgū līdz 1. septembrim saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām normām, varēs turpināt iztirgot pēc šā datuma līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.
Uzņēmēji nesatraucas
Inčukalna novada SIA "Rāmkalni Serviss" pārstāvis Gatis Olte stāsta, ka viņu kūpinātava patērētājiem piedāvā kūpinātas vistas, kūpinātu cūkgaļas krūtiņu un speķi, kā arī piecu veidu kūpinātas desas.
"Lai iegūtu teicamu produktu, lietojam tikai alkšņu malku, šajā procesā iztiekot bez elektrības. Kūpinātava darbojas tik dabiski, cik vien tas iespējams, ievērojot Baltijas reģiona un Latvijas gaļas kūpināšanas tradīcijas," komentē uzņēmējs. "Protams, mēs ņemsim vērā jaunās Eiropas Komisijas regulas prasības, kas stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, un vēlreiz rūpīgi pārbaudīsim benzopirēna, benzantracēna, benzoflurorantēna un krizēna klātbūtni "Rāmkalnu" produkcijā. Šobrīd vēlamies detalizēti iepazīties ar šo regulu, jo pēdējās dienās publiski ir pieejami vairāki, pat pretēji, skaidrojumi tās prasībām."
"Pagaidām neapsveram mainīt kūpināšanas tradīcijas un metodiku, jo ir šaubas, vai mūsu produkcija tad vairs būs tikpat garšīga un dabīga," saka G. Olte.
Savukārt individuālā darba veicēja Sineta Štāle, kura nodarbojas ar zivju apstrādi, kūpināšanu un tirgošanu arī Pierīgā, skaidro, ka tieši benzopirēns piešķir, piemēram, reņģēm to īpašo garšu un zeltaino nokrāsu. Un kurš tad gribēs pirkt bālu reņģi, ja paaudžu paaudzēs ir ēstas tieši zeltainas?
"Es apstrādāju un kūpinu zivis ar metodēm, ko esmu mantojusi no savas vecāsmātes un vīra senčiem. Tās ir reņģes, salakas, butes, zuši, karpas, arī Atlantijas zivis. Lietoju tikai un vienīgi alkšņa malku, jo uzskatu, ka elektriskajās krāsnīs zivis netiek kūpinātas, bet žāvētas. Protams, es ņemu vērā prasības, kuras izvirza Eiropa un mūsu Pārtikas un veterinārais dienests, un divas reizes gadā savu produkciju vedu uz laboratoriju. Līdz šim viss bija kārtībā."
Iepriekš:
Latvijā tradicionāli kūpinātos produktus mēģinās glābt ar īpašu statusu; uzņēmēju viedoklis, ja ES normas stāsies spēkā
Briseles kārtējie "ideālie standarti" šoreiz draud radīt gaļas kūpinājumu melno tirgu