Kāpēc tieši «Allažu ķimelis»?
Pirmkārt, jau tāpēc, ka šogad leģendārais liķieris svin 190. gadadienu, kopš barons Vilhelms Blankenhāgens sāka tā ražošanu savā Allažu muižas brūzī. Ķimenes ziedu, šo necilo, bet vērtīgo ēterisko augu, kuram pateicoties dzēriens ieguvis specifiskās garšas īpašības, allažnieki attēlojuši arī sava pagasta ģerbonī. Otrs no iemesliem, kāpēc šis pasākums notika tieši radošās nedēļas ietvaros, bija aicinājums paraudzīties arī uz dzērienu šķirņu un marku izgatavošanu kā uz radošu procesu, kurā bez tehnoloģiskām zināšanām ir jāspēj gan sajust garšas un smaržas nianses, gan līdzsvarot pievienojamo komponentu proporcijas.
Allažnieki savulaik projekta «Zudusī Latvija» ietvaros bija sākuši izpēti par Blankenhāgena dzimtas atstāto kultūrmantojumu, tagad materiāliem pievienojusies jauna informācija par «Allažu ķimeļa» tālākajām gaitām plašajā pasaulē.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Allaži kļuva par nozīmīgu manufaktūras centru – te notika jēlādu apstrāde, darbojās stikla manufaktūra, vara rūpnīca, cukurfabrika. Tāpēc baronu dzimtas 1823. gadā atklātais spirta brūzis bija tikai pašsaprotams iesāktā turpinājums, arī zaļās oriģinālās stikla pudeles ražoja tepat uz vietas.
Atdarinātājiem gods pieminēt
Joprojām ir neskaidrība par «Allažu ķimeļa» receptes izcelsmi. Sarakstē ar Blankenhāgena radiniekiem atklājas fakti, ka ģimene liķiera recepti ieguvusi no Krievijas cara Aleksandra I, ar kuru barons Vilhelms bijis labās personiskās attiecībās. Recepti savulaik no Amsterdamas esot atvedis Pēteris Lielais.
Lai nu kā būtu ar receptes pirmsākumiem, bet, pateicoties Rīgas uzņēmēja Mencendorfa mudinājumam, Blankenhāgeni sāka liķiera rūpniecisko ražošanu un 1830. gadā Leipcigas gadatirgū tas tika izstādīts ar «Allasch kummel» nosaukumu un guva starptautisku atzinību. Allažu vārds bija izskanējis pasaulē, un visi vēlākie ķimeļa atdarinātāji uzskatīja par godu pieminēt tā pirmo oficiāli zināmo izcelsmes vietu un ražotāju.
Ražošanas procesu modri uzraudzīja baronu dzimtas pārstāvji. Ir saglabājušies nostāsti, ka pēdējais no Blankenhāgeniem, kas nodarbojies ar ražošanu, – Otto – liķiera ražošanas noslēguma stadijā lielā slepenībā brūvējumam pievienojis viņam vien zināmu zālīšu uzlējumu sastāvu.
Līdz ar muižnieku īpašumu atsavināšanu baronu dzimtas locekļi kopā ar oriģinālo recepti izceļo uz Šverinu (Vācija), kur nodibina brūzi, kuru savukārt 1939. gadā pārceļ uz Amsterdamu, tā noslēdzot receptes ceļošanu pa pasauli, ļaujot tai atgriezties izcelsmes vietā.
Mēģina reanimēt slepeno recepti
Allažu bibliotēkas vadītāja Dainuvīte Bērziņa savākusi plašu informācijas apjomu par senākos laikos un mūsdienās ražotajiem ķimeņu liķieriem, no kuriem daudzi vēl joprojām ir saglabājuši atsauci uz pirmavotu.
14. marta pēcpusdiena Allažos bija īpašas ķimeļa gaisotnes piesātināta – notika seminārs un meistardarbnīcas «Izzini. Baudi. Skani». Tā apmeklētājiem dota vienreizēja iespēja izgaršot un salīdzināt piecu ražotāju izgatavotos ķimeļus. Lai cik tas savādi būtu, bet viszemāko degustatoru vērtējumu ieguva «Latvijas Balzama» ražotais Allažu ķimelis, savukārt nedalītu pirmo vietu – allažnieka Jāņa Teterovska 45% stiprais ķimeņu liķieris, Vācijā un Austrijā ražotos dzērienus atstājot aiz sevis.
Jānis atzīst, ka šis ir viņa pirmais mēģinājums «reanimēt» vietējās identitātes produktu. Būdams ķīmiķis pēc profesijas, viņš ir pārliecināts, ka galvenais, kas «Allažu ķimelim» nodrošināja tā izcilās garšas īpašības, ir ūdens, kuru brūža strādnieki veduši no kāda Allažmuižas tuvumā esoša avota, kas kolhoza meliorācijas laikā vēlākos gados esot aizbērts. Arī Teterovska kunga ķimeņu liķiera izgatavošanā izmantotais ūdens nācis no kāda vietējā avota, par kura kvalitāti varēja pārliecināties klātesošie, veldzējot slāpes pēc stipro dzērienu lietošanas.
Kamēr pieaugušie pagasta zālē nodarbojās ar «vēstures izgaršošanu», mazajiem allažniekiem tika dota iespēja ar dekupāžu apgleznot stikla pudeles. Varbūt pēc gadiem kāds no viņiem kļūs par dizaina autoru kādai īpaši pudelei, kurā tiks pildīts kāds oriģināls dzēriens, kurš apceļos pasauli, uz etiķetes nesot dzimtās puses nosaukumu.
