Bezdarbs jauniešu vidū Latvijā joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās vecuma grupās. Šāgada trešajā ceturksnī Latvijā bija 27,1 tūkstotis jauniešu darba meklētāju jeb 22,4 % no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (86,9 %) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem.
Visaugstākais darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ir Latgales reģionā. Šāgada trešajā ceturksnī tas bija 47,2 %, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Kurzemes reģionā darba meklējumos bija 30 % ekonomiski aktīvo jauniešu, Vidzemē – 25,2 %, Rīgā – 24,7 %, Zemgalē – 21,6 %.
Visvairāk jauniešu darba meklētāju Latvijā bija 2010. gada pirmajā ceturksnī, bet kopš 2010. gada 2. ceturkšņa to skaits pakāpeniski samazinājies.
Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis – aptuveni divām trešdaļām jeb 61,1 % jauniešu nebija kvalifikācijas vai bija zems izglītības līmenis. Profesionālā izglītība bija 22,1 % jauniešu, bet augstākā izglītība – 16,8 %. Tikai ceturtdaļai jeb 24,8 % no visiem jauniešiem darba meklētājiem bija darba pieredze, turklāt 23,1 % no tiem bija nodarbināti mazkvalificētās profesijās.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka šāgada trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 66,9 % Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,2 % vīriešu un 63,1 % sieviešu. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,9 % salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, bet palielinājies par 2,3 % salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni.
Trešajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 906 tūkstoši jeb 59 % iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 17,1 tūkstošiem vairāk nekā otrajā ceturksnī. Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija 120,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par 20,9 tūkstošiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,8 %.