Katrs to lieto dažādu mērķu sasniegšanai – viens nezāļu iznīdēšanai uz taciņas, cits ražas pasteidzināšanai. Speciālisti atzīst, ka raundaps ir kaitīgs jebkurā gadījumā, taču lietotāji apgalvo – tik kaitīgs nemaz neesot.
Kā un kāpēc raundapu lietot pirms rapšu un graudaugu pļaujas, zina lielākā daļa lauksaimnieku, tomēr nevar apgalvot, ka visi arī to lieto. Ir zvērināti pretinieki raundapam, un ir tādi, kas atzīst, ka mūsu klimatiskajos apstākļos nav citu variantu, kā ātrāk nogatavināt rapsi un graudaugus.
"Latvijā gan graudaugu, gan rapša sējumos pirms pļaujas ir atļauts lietot glifosātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus (AAL)," apstiprina Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Dace Būmane.
Noliedz, ka lieto nogatavināšanai
D. Būmane uzsver, ka AAL izmantošana ražas nogatavināšanai esot mīts: "Saskaņā ar AAL marķējuma tekstu drīkst apsmidzināt graudaugu sējumus pilngatavības stadijā septiņas dienas pirms pļaujas. Rapšu sējumos šos AAL atļauts lietot, ja sēklu mitrums ir mazāks nekā 30 %, un tad, kad notiek dabiska rapšu sēklu nogatavošanās – vismaz 14 dienas pirms ražas novākšanas."
"Šādus AAL lieto, lai ierobežotu īsmūža un daudzgadīgās viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāles, kas var apgrūtināt ražas novākšanu un radīt ražas zudumus tās novākšanas laikā. Valsts augu aizsardzības dienests šogad plānojis veikt 1000 pārbaužu un kopumā noņēmis 34 apstrādāto graudaugu un rapša sēklu paraugus," stāsta D. Būmane. "Šobrīd pārbaudēs Valsts augu aizsardzības dienests nav konstatējis pārkāpumus AAL lietošanā, kas satur darbīgo vielu glifosātu. Saistībā ar noņemtajiem paraugiem nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. Šāda glifosāta lietošana Eiropā ar vispārēju aizliegumu nav ierobežota.
Līdzīgi glifosātu saturošu AAL lietojumi pirms ražas novākšanas ir atļauti arī, piemēram, Lietuvā. Lietotājiem ir jāievēro, ka glifosātu saturošus herbicīdus, tāpat kā jebkurus citus AAL, var lietot, tikai uzmanīgi ievērojot norādes tā marķējumā un instrukcijā, t. i., precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai."
Veselībai nelabvēlīgs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas asociētais profesors Dr. Biol. Jēkabs Raipulis apliecina, ka graudu kaltēšana ar raundapu nav attaisnojama, zinot, ka raundaps un tā aktīvā molekula glifosāts nav pilnīgi neitrāls attiecībā uz cilvēka veselību. "Epidemioloģiskie pētījumi (ASV) parāda, ka saimniecībās, kur cilvēki nonāk biežā saskarē ar raundapu, ir paaugstināts grūtnieču spontāno abortu biežums un arī limfomu saslimstība, tāpat, nejauši iedzerot izmantošanai sagatavoto raundapa suspensiju, tas ir beidzies letāli," viņš atklāj.
"Par to, ka arī Latvijā cilvēki nonāk saskarē ar raundapu, liecina cilvēku urīnā konstatētais glifosāts. Agrāk veiktajos eksperimentos ar modeļobjektiem dafnijām un zarnu nūjiņu tika konstatēts glifosāta toksiskais efekts un arī genotoksiskais. Protams, šie rezultāti neļauj spriest par to, kā šis pesticīds iedarbojas uz cilvēku, bet uz dabas objektiem tas iedarbojas nelabvēlīgi."
Tikai līdzeklis pret nezālēm
Daudzi zemnieki raundapu lieto tam paredzētajiem mērķiem – nezāļu iznīcināšanai. Zemnieku saimniecības "Dzirnavas" Krimuldas novadā īpašnieks Denis Rasimenoks kategoriski noliedz, ka viņa saimniecībā būtu pirms pļaujas lietots raundaps."Raundapu "Dzirnavās" lieto tikai, lai iznīcinātu nezāles," saka D. Rasimenoks.
Arī zemnieku saimniecības "Bajāri" Siguldā īpašnieks Ainārs Vāgners lieto raundapu tikai pēc pļaušanas, lai sagatavotu lauku nākamajam gadam. "Jā, es zinu, ka citi lieto raundapu un ne tikai to – ir arī citas indes. Nav jau variantu – ja pēc desmit dienām jāpļauj, bet gaidāms lietus, tad ir kaut kas jādara. Man pašam nav tik lielas platības, lai būtu nepieciešamība kaut ko tādu darīt," skaidro saimnieks.
SIA "Baldones lauki" īpašnieks Ivars Pundiņš atzīst, ka vienu gadu nācies lietot raundapu: "Pēdējos gados mēs nelietojam raundapu pirms sējas. Vienu reizi iepriekšējos gados ir gadījies, bet šobrīd nav nepieciešamības. Rapšu sēklai nav kontakta ar ķimikāliju – tā ir pākstī. Arī kvieši ir apvalkā, bet graudiem to lietot pat nav tik nepieciešams. Raundapu lieto vairāk nezāļu dēļ, it sevišķi neapgūtiem laukiem. Jā, raundaps ātrāk nokaltē, bet koncentrācija uz vienu hektāru ir ļoti niecīga. Diemžēl nav izdomāts cits līdzeklis – nekaitīgāks. Ja aizliegtu šo metodi, tad divos trijos gados pasaulē iestātos bads."
Biosaimniecības – pret
Pret raundapa lietošanu kategoriski iebilst bioloģisko saimniecību īpašnieki un lopkopji. Mālpils novada bioloģiskās zemnieku saimniecības "Liepkalni-Vēži" saimnieks Egils Danga noteikti ir pret šādiem preparātiem: "Esmu bioloģiskas saimniecības īpašnieks un ienaidnieks tiem, kas lieto šādus pesticīdus. Es zinu, kas tas ir – karš pret tautu. To izmanto 99 % zemnieku saimniecības, izņemot bioloģiskās saimniecību. Bet tāds ir šis bizness."
"Raundapam – nē! Graudkopji uzskata, ka tas nav slikti, bet lopkopjiem tas ir bieds! Pati uz savas ādas to pieredzēju. Devu savām kazām klijas, un kazas palika plikas, ar sarkanām acīm. Tās bija miglotas klijas. Ir jācīnās, lai nelietotu lauksaimniecībā raundapu!" uzsver Garkalnes zemnieku saimniecības "Meždruvas-1" īpašniece Liāna Apine, kas nodarbojas ar lopkopību.
Dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" vadītājai Sarmai Žarčinskai arī ir savs viedoklis par ķimikāliju lietošanu: "Rapsim ir citādi, rapsim ir pāksts, tik traki uz pāksti nekrīt kā uz graudu, ja ēdam ar visu apvalku. Kā var graudaugu maizi nosaukt par "Veselības maizi", ja tos pašus graudus pirms pļaujas miglo ar raundapu? Katrs trešais ir vēžu slimnieks, un pilsētās vairāk nekā laukos."
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas asociētais profesors Dr. Biol. Jēkabs Raipulis apliecina, ka graudu kaltēšana ar raundapu nav attaisnojama.