«Par to, ka šīs šķirnes izplatījām, tagad esam administratīvās tiesas priekšā. Bijām tomātu šķirņu kolekciju savākuši, audzējām, uzturējām un devām cilvēkiem iespēju iegādāties sēklas,» stāsta E. Bražūne un neslēpj, ka administratīvais sods par sēklu izplatīšanu, iespējams, būs ļoti bargs. «Tas varētu būt no 50 līdz 500 latiem. Iespējams gan, ka tiks izteikts brīdinājums un kopā vienosimies, kā tad šo strīdīgo jautājumu risināt,» viņa teic un atklāj, ka tagad viss esot atkarīgs no Valsts Augu Aizsardzības dienesta (VAAD).
800 šķirņu reģistrācija – nereāla
Jau vēstījām, ka VAAD Bražūniem piespriedis sodu par it kā neatļautu, no Krievijas ievestu tomātu šķirnes sēklu tirdzniecību. «Sēklas paši esam audzējuši, pārbaudījuši un piemērojuši Latvijas apstākļiem,» stāsta E. Bražūne. Dārzniecības vadītāja teic, ka svarīgs aspekts esot katras šķirnes ģenētiskā atmiņa. «Augot un aklimatizējoties pie mums, šķirne jau ir citāda nekā apvidū, kur tā ir radusies. Tāpēc mūs nevar apvainot, ka esam paņēmuši Krievijā radītu šķirni un tik ražojam un izplatām,» strīdīgo jautājumu skaidro dārzniece.
Eiropas direktīvas un Ministru kabineta (MK) lēmumi paredz, ka šķirnes nedrīkst vienkārši piedāvāt – tās ir jāreģistrē Eiropas katalogā un tikai tad tās var izplatīt. «Lai šķirni reģistrētu katalogā, veiktu testu par tās stabilitāti un viendabību, izmaksas ir 300 līdz 400 latu lielas. Mūsu kolekcijā apritē ir aptuveni 200 šķirņu, taču kopumā mums ir apmēram 800. No kā tad veikt šos maksājumus?» sašutumu pauž «Neslinko» vadītāja. «Latvijas katalogā mums ir reģistrētas tikai četras šķirnes no vietējām, bet tās nav pašas iecienītākās,» stāsta E. Bražūne un atklāj, ka nepretendē uz sēklu tirdzniecību tirgos un veikalos.
Slimību izplatība – baltiem diegiem šūts iemesls
«VAAD baidās, ka ar mūsu sēklām varētu sākties slimības. Ja kaut kas tāds būtu noticis, šo 12 gadu laikā, kad rīkojam izstādes un dalāmies ar sēklām, tas jau būtu parādījies,» neslēpj E. Bražūne. Viņa stāsta, ka saimniecībā rūpīgi tiek veikta atlase un aizdomīgie augi nekavējoties iznīcināti. «VAAD nav pārliecināts, ka mēs šo atlasi veicam pareizi, jo mums neesot nekādu norāžu no selekcionāra.»
Apvainojumi esot saņemti arī par pircēju maldināšanu. «Bet tā taču ir šķirne, ko pielāgojām mūsu apstākļiem! Neredzu apdraudējumu. Jā, šķirne neatbilst standartam, bet mēs taču varam rakstīt, ka tas ir «Neslinko» variants no šķirnes. Tad nebūs melots,» risinājumu piedāvā dārzniece.
Tomēr E. Bražūne, kurai ir 34 gadu stāžs, ir pārliecināta – risinājums ir iespējams, ja vien MK attaptos, ka jāpieņem likumi, kas vajadzīgi Latvijas iedzīvotājam, nevis par labu Eiropas lielajām sēklu firmām, kas ir ieinteresētas šeit iepludināt savas sēklas. «MK pieņemtajā likumā ir jāveic elementāri labojumi, kas atļautu šīs tradicionāli audzētās šķirnes kolekcionāriem uzturēt un izplatīt. Bet tagad drīkstat tomātus audzēt un parādīt, bet sēklas – tās gan ne,» stāsta E. Bražūne. «Mēs esam par to, lai izdarītu grozījumus šajā likumā un šīs šķirnes būtu pieejamas.»
Nedod atkāpes Bražūnu uzvārdam
VAAD direktora vietnieks un galvenais inspektors Raivis Grosbārdis skaidro, ka sodu Bražūnu ģimenei grasās piemērot par Eiropas kopējā katalogā neiekļautu šķirņu tirdzniecību un marķēšanas prasību neievērošanu, kā rezultātā patērētājs nezina, ko nopērk.
«Lai cik plašs arī būtu atbalstītāju pulks un lai kā mēs to negribētu atzīt, Bražūni ir pārkāpuši normatīvos aktus,» skaidro R. Grosbārdis. «Tiek pagriezts, ka mēs esam nopirkti un cīnāmies lielu sēklu kompāniju vārdā, bet stāsts ir par to, ka arī veikalā, dziļos laukos, tirgo tomātu sēklas, taču prasības tiek ievērotas un tās ir iekļautas kopējā katalogā. Arī viņi labprāt pirktu Krievijas izcelsmes nenoliedzami kvalitatīvās sēklas,» pauž VAAD direktora vietnieks un atzīst, ka runa esot arī par vienlīdzību.
«Kāpēc būtu jātaisa atkāpes Bražūnu ģimenei?» R. Grosbārdis neslēpj, ka normatīvus ievērot nav vienkārši, tomēr galvenokārt diskusijas veidošanos kavē atšķirīgā uztvere par šķirņu izplatīšanu. «Nopērkot kompaktdisku ar filmu un tiražējot to Latvijā, tā taču ir tā pati filma, kas sākumā,» piemēru min dienesta pārstāvis.
«Mēs neesam dievi zemes virsū, bet pārkāpumi neapgāžami ir konstatēti. Un mēs gribam savu darbu pabeigt. Ja nepieciešams, viņiem ir tiesības lēmumu pārsūdzēt tiesā,» norāda R. Grosbergs.
27. februārī VAAD bija paredzēta administratīvās lietas izskatīšana, taču negaidīti lielās plašsaziņas līdzekļu uzmanības un Bražūnu ģimenes atbalstītāju degsmes rezultātā lietas izskatīšana tika pārcelta uz pagaidām nenoteiktu datumu.