«Sienas, grīda, gaismas koncepti, energotaupības konsultācijas, veikala analīze, montāža un loģistika – gara virkne svarīgu lietu, lai veikals funkcionētu, tomēr biznesa galvenā ass ir metāla plaukti. Tie veido apgrozījuma lielāko daļu. Nosaukumu uzņēmums mantojis no mātes kompānijas – «Lüning Ladenbau», kas īsi pirms krīzes – 2008. gadā – radīja «meitu» Latvijā. Krīzes vēsmas bija jūtamas, tomēr māteskompānija šo soli spēra, intervijā izdevumam «Dienas Bizness» stāsta «Lüning Shop Fitting» valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Čerņavskis.
Firma «Lüning Ladenbau» dibināta Vācijā 1951. gadā kā meitas uzņēmums «Lüning Group» tirdzniecības koncernam ar 150 gadu tradīcijām. «Mēs esam radušies no tirdzniecības un tādēļ arī zinām, kas ir tirdzniecība,» teikts «Lüning Ladenbau» vietnē internetā. Uzņēmums pašlaik ir pārstāvēts Vācijā, Baltijas valstīs un Turcijā.
Latvijas «meita» pirmajā darbības gadā sasniedza 114,5 tūkstošus latu apgrozījumu. J. Čerņavskis atzīst, ka brīdī, kad tā sāka darbību, nozarē valdīja piesardzība pret paplašināšanos, jaunām iekārtām, aprīkojumu. Tomēr tirgū varējis just arī citu stratēģiju – nevis sašaurināt, apturēt, iesaldēt, bet attīstīt, iekārtot, uzlabot. «Mirklī, kad citi nevar, ir pašas lētākās cenas – gan telpu nomai, gan iekārtošanai. Ja ir pietiekami labs finansiālais segums, tad tā ir iespēja kaut ko izdarīt,» J. Čerņavskis dalās pārdomās par krīzes plusiem.
Šajā periodā «Lüning Shop Fitting» galvenie klienti bija ārvalstu kompānijas, tomēr to starpā – arī daži Baltijas mēroga uzņēmumi. Viņš uzskata, ka arī viņa vadītais uzņēmums lielā mērā spēja nostiprināties, pateicoties jau pieminētajam ārvalstu «mātes» atbalstam un Latvijas darbinieku pieredzei tirdzniecības organizēšanā un vadīšanā. J. Čerņavskis pats iepriekš bija tirdzniecības veikalu ķēdes «Elvi» valdes priekšsēdētājs.
Plus 336%
Ekonomikai atgūstoties no krīzes un uzņēmumam nostiprinoties, «Lüning Shop Fitting» apgrozījums 2010. gadā strauji pieauga: no 296,7 tūkstošiem latu 2009. gadā līdz 499,4 tūkstošiem latu gadu vēlāk. Pēc šī rādītāja komersants ierindojies strauji augošo uzņēmumu sarakstā «Gazele».
J. Čerņavskis straujo izaugsmi skaidro ar vairākiem iemesliem – ar jauniem klientiem, ar diezgan plašu klientu bāzi, kurā jau tobrīd bija dažādu nozaru tirgotāji – gan pārtikas veikali, gan zooveikali, gan nepārtikas, kā arī ar paplašināšanos Baltiju tirgū. Pašlaik pusi no apgrozījuma veido bizness Latvijā, pusi – Igaunijā un Lietuvā. Katrā valstī esot savas iezīmes. Igaunijā ir vairāk izteikta Skandināvijas ietekme, mazliet kvalitatīvākas preces. Cena visās trijās valstīs ir svarīga, bet jo īpaši Lietuvā, kur jūtama Polijas cenu ietekme. Igaunijā cilvēku ir vēl mazāk nekā Latvijā, un līdz ar to veikali mazāki, savukārt Lietuvā – cilvēku nedaudz vairāk un plauktus vajag vairāk.
Pērn kā nozīmīgu notikumu J. Čerņavskis piemin mātes kompānijas īstenotos plauktu sistēmu uzlabojumus. Galu galā – 70% no lēmumiem pirkt tiek izdarīti pie plaukta, nevis pie televizora ar pulti rokā. Pērn uzņēmuma apgrozījums palika 2010. gada līmenī un bilancē iepriekšējo gadu peļņas vietā ir 24,1 tūkst. Ls zaudējumi. «Esam veikuši investīcijas, kas vērstas uz uzņēmuma un produktu attīstību, piedalījāmies arī tirdzniecības aprīkojuma izstādē Diseldorfā,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.
Lēmums – pie plaukta
«Pamatprincipi, kā tiek prezentēta prece, nemainās, bet mode un knifi gan,» saka J. Čerņavskis. Baltijas tirgū aprīkojuma ziņā jaunums šobrīd esot preču stūmējs, t.i., plauktiņš ar tajā iemontētu iekārtu, kas mehāniski stumj preci uz priekšu. Līdz ar to, piemēram, skropstu tuša vienmēr ir pirmajā rindā, un pēc tās nav jālūko plaukta dziļumā. «Būtībā tas ir veids, kā palielināt apgrozījumu tajās vietās, kur tas ir labs,» secina J. Čerņavskis.
Viņš piemin arī to, ka katrā nozarē tirdzniecības vietai ir savs dzīves cikls. Piemēram, apģērbu veikalos interjers un aprīkojums mainās strauji – trīs četros gados, savukārt pārtikas un nepārtikas veikaliem cikls ir garāks un būvmateriālu – vēl garāks, jo šajā nozarē pārmaiņas notiek lēnāk. Tomēr notiek. «Mainās produktu grupas, patērētāju ieradumi, mainās arī sociālā vide,» saka J. Čerņavskis.
Iepriekš citi tirdzniecības iekārtu ražotāji un tirgotāji sarunās ar «Dienas Biznesu» pauda, ka jaunu tirdzniecības iekārtu noietu būtiski samazina lietotais aprīkojums. J. Čerņavskis šo neuzskata par spēcīgu tendenci, bet nedaudz tā, protams, ietekmējot. Viņa «bet» attiecas uz cenu un savietojamību: «Lietoti plaukti ir tikai nedaudz lētāki, un tie, kas izvēlas lietotos, saskaras ar problēmu papildināt, uzlabot, mainīt.» «Lüning Shop Fitting» vairāk skarot metāla cenu kāpums, kas sadārdzina pamatprodukta izmaksas.
Sekojot līdzi sadarbības partneriem, uzņēmums ir īstenojis projektus arī ārpus Baltijas valstīm, piemēram, Baltkrievijā, bet pašlaik uzņēmums tālāk par Baltijas valstīm nelūkojas. «Tepat vēl ir daudz ko darīt, nav jēgas skriet tālāk,» secina J. Čerņavskis.