24.02.2012 00:01

Ar zinātnisku vērienu audzēti brieži

Autors  Elīna Kondrāte, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
«Brieži, bieži, brieži!» ik dienas, nesot barību, ragaiņus sauc Dainis. Paeglīšu saimniecībā smagākie ragi uz brieža galvas svēruši 13 kilogramus «Brieži, bieži, brieži!» ik dienas, nesot barību, ragaiņus sauc Dainis. Paeglīšu saimniecībā smagākie ragi uz brieža galvas svēruši 13 kilogramus Elīna Kondrāte

«Varu palielīties, ka Baltijas reģionā man ir labākie ragi,» smejas pašmāju pirmā privātā briežu dārza «Saulstari» saimnieks Dainis Paeglītis.

Un ne velti saimnieks var lepoties – Siguldas novada Mores pagasta ragainos skaistuļus lūkot brauc ne tikai pašmāju tūristi, bet pat interesenti no tālās Ķīnas.

«Sākām ar pieciem briežiem astoņos hektāros, bet tagad 170 hektāru iežogotā teritorijā ir aptuveni 400 dzīvnieku, ja ne vairāk. Saskaitīt ir grūti,» stāsta saimnieks.

17 aplokos mīt staltbrieži, dambrieži un baltbrieži, kurus mēdz dēvēt par laimes dzīvniekiem. Ragaiņi uz Latviju vesti no Lielbritānijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Zviedrijas. Atsevišķā aplokā mājo 30 veselīgas mežacūkas. Paeglīšu sertificētās zemnieku saimniecības galvenā produkcija ir selekcionēti dzīvnieki, kurus tie pārdod citiem audzētājiem. Savukārt selekcijai neatbilstošie jeb brāķējamie dzīvnieki tiek realizēti gaļā. Plašais briežu dārzs ir arī ļoti populārs apskates objekts un labi ierakstās Siguldas puses tūrisma bagātību klāstā.

Pirmie – zelta vērtībā
«Saulstari» ir Paeglīšu ģimenes bizness, kas aizsākās 1994. gadā, kad Daiņa sieva Māra Mores pagastā atguva vecāku zemi. «Kā jau pilsētnieki nolēmām – lai nebūtu jāpļauj zāle, audzēsim briežus,» smej D. Paeglītis. «Brieži vairojās, un mums kārojas dzīvniekus ar aizvien labākiem ragiem,» atceras saimnieks. Paši pirmie brieži tikuši noķerti savvaļā tepat Latvijas mežos. Medību teritorijas saskaņojot ar Valsts meža dienestu, brieži iemidzināti ar imobilizācijas lodītes šāvienu.

«Pēc šāviena briedis aizmieg apmēram 15 minūtēs, tomēr šajā laikā viņš var noiet pat trīs kilometrus, tāpēc jāseko briedim pa pēdām. Kad tas bija izdarīts, likām kastē un četri vīri nesām ārā no meža,» nebūt ne vieglo briežu ķeršanas procesu atceras Dainis. Briežus tvarstīšana Latvijā prasījusi lielu naudu un daudz laika, tāpēc pieņemts lēmums tos iegādāties Polijā un Zviedrijā.

Ragaiņu pulkam kļūstot kuplākam, tos nākuši apskatīt paziņas, tad paziņu paziņas – līdz Paeglīši atskārtuši, ka sestdienās un svētdienās vairs neesot neviena brīva brīža. Radusies ideja ieviest ieejas maksu, un pamazām hobijs pāraudzis biznesā. Saimniecībā darbojas četri cilvēki, vasarās sagādāt barību ziemai un pļaut zāli izpalīdz strādnieki. Tāpat regulāri esot jāatjauno žogi, ko dzīvnieki sabojā ar ragiem. Ar Eiropas Savienības finansējumu saimnieki atjaunos nožogojumu septiņu kilometru garumā.

Ar zinātnisku pieeju
Kopš 2000. gadā nodibināta «Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija», kurā D. Paeglītis ir valdes priekšsēdētājs, «Saulstariem» uzradās daudz sekotāju. Tagad Latvijā ir jau 65 briežu dārzi. Katru gadu tiek veidoti četri līdz pieci jauni, stāsta briežkopis. «Saulstari» neesot pati lielākā briežaudzētava, tomēr kvalitātes ziņā gan grūti pārspējama.

Dainis, likdams lietā zinātnieka iemaņas, saimniecību uzlūko ar nopietnu skatu. «Uz pusslodzi strādāju par vadošo pētnieku Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā «Sigra». Veicam arī zinātniskus projektus par briežu gaļas kvalitāti atkarībā no barošanas,» viņš stāsta.

Cenu nosaka vecums
Lai noskaidrotu, kur mīt tie labākie brieži, katru gadu tiek rīkoti starptautiski un vietēja mēroga pasākumi, kuru laikā briežkopji salīdzina vaislas buļļu ragus. «Dzīvnieka vērtību nosaka tieši ragi. Tos nosver, nomēra, novērtē žuburu skaitu, tad saskaita punktus un nosaka labāko ragu īpašnieku,» stāsta saimnieks un atklāj, ka vaislas briežiem nav stingri definētas šķirnes, bet tiem nosaka asins līniju, piemēram, ungāru-rumāņu vai dižciltīgais Vobernas asinslīnijas briedis, kura saknes meklējamas vecākajā Lielbritānijas briežaudzētavā, kas pieder hercogu ģimenei jau 450 gadus.

Pieredzējuši briežaudzētāji pēc ragu formas iemanījušies noteikt dzīvnieka asinslīniju. Mores pagastā skaistos ragulopus noskata briežaudzētāji no Lietuvas, Spānijas, Jaunzēlandes, Ķīnas, Krievijas. Gads saimniecībā esot bijis ļoti veiksmīgs – pārdoti 150 vaislas teļi. Brieža teļu jaunajiem saimniekiem drīkst pārdot pēc 100 dienām, kad tie jau iemācījušies patstāvīgi ēst. Viena teļa cena ir aptuveni 300 līdz 500 latu, taču govs cena ir 700 līdz 1500 latu. Savukārt buļļa vērtību naudā nosaka tā vecums – cik gadu, tik tūkstošus maksā brieža bullis.

Gaļa ne tikai medniekiem
Viens no briežu dārza piedāvājumiem ir komercmedības, kam plašajā teritorijā atvēlēts aptuveni 70 hektāru liels aploks. Dainis, kas pats arī ir mednieks, stāsta, ka šo gadu laikā medības gan notikušas vien kādas piecas reizes. Mednieki vairāk braucot klausīties briežu baurus rudenī, kā arī iepazīt šos dzīvniekus, lai medību laikā rūpīgāk varētu noteikt, kurus drīkst šaut. Tomēr brieža gaļu ir iespēja nobaudīt un iegādāties arī tiem, kas nevēlas gūt trofejas, nogalinot dzīvnieku.

«Sadarbojamies ar kautuvi Cēsīs. Rūpīgi sekojam līdzi gan gaļas kvalitātei, gan dzīvnieka veselībai,» stāsta saimnieks un atklāj, ka brieža gaļa ir gan garšīga, gan veselīga. «Tai ir visaugstākais dzelzs saturs, kas ļoti nepieciešams ziemeļu tautām un īpaši sievietēm reproduktīvā vecumā. Brieža gaļā ir visvairāk omega taukskābju un vismazākais holesterīna līmenis. Mazāk nekā cālim bez ādas,» liela saimnieks.

Brieži ir savvaļas dzīvnieki, tāpēc nav pārņēmuši mājdzīvnieku slimības. «Briežkopju pasākumu laikā, sadarbojoties ar «Pavāru klubu», rīkojam gaļas degustācijas. Mums pastāvīgi ir noslēgti līgumi ar restorāniem, kā arī līdz šim bija līgums ar aviokompāniju «airBaltic»,» stāsta D. Paeglītis. Nelielos daudzumos gaļa tiek eksportēta uz Angliju un Holandi, esot liels pieprasījums no Sanktpēterburgas Krievijā, bet viņu vēlme pēc četrām tonnām gaļas nedēļā Latvijas briežaudzētājiem ir pārāk liels apjoms. Lai transportētu gaļu un dzīvniekus uz Krieviju, nepieciešams veikt vairāk veselības pārbaužu, jo austrumu kaimiņiem tā esot jauna, tomēr perspektīva nozare.

Pastaigu mīļotājiem
Īpašs piedzīvojums briežu dārza apmeklētājiem ir briežu barošana ar maizi vai graudiem, jo ragaiņi ēd no rokas. Saimnieks atklāj, ka viņam ir arī sava mīlule – briežu meitene Lita. Mazotnē Dainis viņu barojis ar pienu, tāpēc ir īpaši mīļa un uzticīga. D. Paeglītis zina stāstīt, ka briežu psiholoģija esot visai elastīga – tie ātri pierod pie cilvēkiem, bet tikpat ātri varot aiziet atpakaļ savvaļā.

Saimnieks teic, ka varētu visam mest mieru un par miljoniem briežu dārzu pārdot, bet kur tad tos miljonus likšot. Briežu dārzā darbs kūsā un nākotnes plānos ietilpst atjaunot arī nodegušo viesu māju. Tāpat pavasarī saimnieks delegācijā kopā ar premjeru Valdi Dombrovski plāno doties uz Arābu emirātiem, lai iepazīstinātu viņus ar iespējām investēt mūsu neizmantotajās lauksaimniecības zemēs.