Aizritējuši vairāki gadi kopš buma, kad uzbūvēti un iekārtoti neskaitāmi mājokļi, kas tagad atkal jāremontē. Tāpēc būvniecības mazumtirdzniecībā apjomi aug, priecājas uzņēmuma direktors un līdzīpašnieks Andris Plociņš.
Pat ja preces palikušas nepamanītas būvniecības lielveikalu plauktos, par "Vincents Polyline" būvķīmiju, betona piedevām un hidroizolācijas materiāliem būs dzirdējušie tie, kas klausās populāro "Latvijas Radio 2" raidījumu "No pamatiem līdz jumtam". Tas top sadarbībā ar rosīgo Kalngales uzņēmumu. Raidījuma balss inženierzinātņu doktors Juris Biršs sarunā uzsver, ka "Vincents Polyline" panākumi nebūt nav nokrituši no gaisa.
Skarbie deviņdesmitie
Burvīgi smaidīgā kolēģe pie blakus galda direktora kabinetā ir neviens cits kā viņa sieva Ilma. Abi ik rītu mēro ceļu no Salaspils, cenšoties ģimenes dzīvi atstāt mājās, bet, vēl būtiskāk, darba jautājumus – darbā. Tiesa, ne vienmēr tas izdodoties. "Savas priekšrocības, savi trūkumi," Ilma ķiķina.
Piejūras ciematā uzņēmums nokļuvis nejauši. Ādažu kolhoza mehāniskās darbnīcas stāvējušas tukšas, turklāt ēkas konstrukcija bija pateicīga tam, lai, nojaucot nevajadzīgās sienas, viegli pielāgotu ražošanai. "Tolaik ik uz soļa nebija industriālo parku, kā tas ir tagad", atzīst I. Plociņa. Uzņēmuma vadītājs atviegloti nopūšas, ka paklausījis finanšu konsultanta ieteikumam neiegādāties ēku nekustamā īpašuma buma laikā, "kad visi kaut ko pirka, kad kredītus meta pakaļ".
Kolhoza izajukšanas rezultātā zeme pieder vienam īpašniekam, ēka – citam, tādēļ visoptimālāk bija, ir un būs telpas nomāt, spriež A. Plociņš. Uzņēmuma neatkarība no kredītsaistībām ļāva vieglāk pārdzīvot krīzi, kad krita būvniecības nozare.
A. Plociņš nav direktors no pirmās dienas. Mirkli pirms tūkstošgažu maiņas viņš tika pieņemts kā menedžeris nesen dibinātajā uzņēmumā. Pēc kāda laika tika piedāvāta direktora vieta, un Andris iespēju nelaida garām. Drīz pēc tam kā finansisti pieaicināja sievu Ilmu. "Kad es ierados, gaisā virmoja jautājums – būt vai nebūt. Uzņēmuma finanšu rādītāji bija katastrofāli!" Laulātie draugi lika galvas kopā, izstrādāja biznesa plānu un saprata, ka noturēties virs ūdens var, vienīgi pieņemot kardinālas izmaiņas. "Skarbie deviņdesmitie!" – nosmaida direktors. Uzņēmuma veselība jaunā tandēma vadībā uzlabojās, produktu klāsts no deviņiem palielinājies līdz 38.
Ja krīzes gados būtu turējušies pie sākotnējiem "vaļiem" – betona piedevām, uzņēmumu būtu sagaidījuši grūti laiki, jo betona tirgus sabruka teju par simt procentiem. No vairākiem desmitiem betona mezglu ap Rīgu izdzīvoja vien trīs četri.
Sintētika izgājusi no modes
Eksports palīdz kaldināt panākumus – 33 % produkcijas ceļo pie kaimiņiem Baltijā, kā arī uz Krieviju, valstīm Kaukāza reģionā. Uz Rietumiem A. Plociņš netiecas, jo tiem pa vidu ir Polijas ražotāji, ar kuriem mēroties spēkiem neesot iespējams.
Šajās dienās veikalos parādījušās "Vincents Polyline" jaunākie produkti – lineļļas krāsas un beices. To pamatā nav sintētiskie polimēri vai ūdens dispersijas, bet dabiskā lineļļa. Krāsas un beices ir ekoloģiskas, pat to pigmenti ir dabiskas izcelsmes. Skandināvijā lineļļas izmantošana ir ļoti populāra, un A. Plociņš paredz pēc simtgadēs pārbaudītas receptūras veidoto produktu pieprasījumu arī Latvijas tirgū, piešķirot jaunu elpu koka mājām.
"Tirgus pašlaik ir nobriedis ekoloģiskiem celtniecības materiāliem, bet iepriekš pircēji priekšroku deva sintētiskajām krāsām, kas nožūst desmit minūtēs," komentē uzņēmuma vadītājs. Atšķirībā no sintētiskās krāsas, lineļļa saulē neizdeg, nenolobās. Pašlaik jaunās krāsas tiek testētas Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, lai īpašās vecināšanas iekārtās noteiktu ilgmūžību. Krāsas ir nebijis jaunums uzņēmuma produktu klāstā, un jau kādu laiku ražojumi izgājuši ārpus sākotnējā apzīmējuma "būvķīmija".
Nākotnē krāsas un beices cer pārdodot konservatīvajiem skandināviem, kuri ar vietējiem sertifikātiem cenšas nosargāt tirgu no ārvalstu "iebrucējiem". "Citas valstis piever acis uz to, ka Eiropas Savienības atvērtajā tirgū nedrīkst likt šķēršļus. Kamēr Latvijā akli izpilda visas ES prasības, padarot sevi par caurvēja vietu, citas valstis atsijā ārzemniekus ar vietējo sertificēšanu."
A. Plociņš norāda, ka jautājums par tirgus aizsargāšanu atlikts malā, jo pašlaik Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedru prātus nodarbina jautājumi par uzņēmumu izdzīvošanu. Asociācijā ir arī AS "Liepājas metalurgs", kur problēmas sākušās "ne jau zagšanas pēc, bet tādēļ, ka elektrības obligātā iepirkuma komponente ražošanu sadārdzināja tik traki, ka sākās lielas problēmas," paskaidro A. Plociņš. Liepājniekiem sekos daudzi lielie uzņēmumi, ja netiks atrisināta nekontrolētā elektrības uzcenojuma celšana energoietilpīgajiem ražotājiem, viņš norāda. "Vincents Polyline" gan šajā grupā neietilpst, lai gan savā nišā ir starp lielākajiem valstī.
Kosmosa kuģus nebūvē
"Vincents Polyline" darbība aizsākās 1997. gadā kā Lielbritānijas un Latvijas kopuzņēmumam. Kopš 2005. gada, mainoties īpašniekiem, uzņēmumā pārstāvēts tikai Latvijas kapitāls. Pirmie produkti – dažādas piedevas betonam – tapa pēc britu receptūras, un tie joprojām ir produktu klāstā. Ar Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku palīdzību tika radīti jauni produkti, un tādi top joprojām, ļaujot paplašināties.
Nav vērts uzturēt darbinieku armiju, ja citviet ir profesionālas laboratorijas ar speciālām iekārtām, pārliecinājies uzņēmuma vadītājs. Tādēļ bieži priekšroka tiek dota ārpakalpojumiem. Pašlaik uzņēmumā strādā 17 darbinieku.
Būtisks aspekts ir arī konfidencialitāte, papildina Ilma: "Jo mazāk cilvēku iesaistīti produktu izveidē, jo drošāk, ka konkurējošs uzņēmums nesāks ražot kaut ko aizdomīgi līdzīgu." Speciālisti mēdz mainīt darbavietas un receptes paņem sev līdzi. Tā kā bijusi slikta pieredze šai jomā, "Vincents Polyline" galvenais tehnologs darbojas no Somijas. Telekomunikācijas ļauj speciālistiem nesēdēt pie blakus galda, bet atrasties jebkur pasaulē.
Receptūras nav nepieciešamības patentēt, uzskata A. Plociņš. Lai iegūtu patentu, nepieciešams uzrādīt izejmateriālus, taču "Vincents Polyline" šīs ziņas vēlas paturēt pie sevis. "Tāpat kā "Coca-Cola" nepatentē savu recepti, arī mēs to nedarām," direktors piebilst. Turklāt, izmainot receptūru par desmit procentiem, patenta važas zūd, un konkurents var ražot līdzīgu produktu, maldinot pircējus.
"Netaisām nenormālāko zinātni, nav mums īpašu superproduktu kā aifons. Arī kosmosa kuģus nebūvējam. Bet mums ir idejas, uz kurām mēs ejam," skan uzņēma vadītāja atbilde uz jautājumu par nākotnes iecerēm. Viens piemērs ir antipirēna B klases šķīduma ražošanas uzsākšana – labākai koksnes aizsardzībai pret degšanu. Pēc tā Latvijā vēl nav pieprasījuma, bet pēc kāda laika būs, prognozē uzņēmējs.
Andris atver atvilktni darba galdā, kurā ir ideju mape, no kurām gan ne visas ierauga dienasgaismu jaunu produktu veidolā. "Tas ir tāpat, kā bērns dzimst, to nevar iepriekš prognozēt," piebilst Ilma. Kā buldozers Andris šķūrējot idejas līdz panākumiem.
"Vincents Polyline" klāstā ir arī nišas produkti, piemēram, pretputekļu līdzeklis, ar ko apstrādā neasfaltētās ielas Carnikavas novadā, vai īpašas vielas, ar ko apstrādā BMX trases, lai neveidotos bedres. Kalngalē ražotie plastifikatori izmantoti topošajā olimpiskajā ciematā Sočos, gatavojoties Ziemas Olimpiskajām spēlēm 2014. gadā.
Dabiskie pigmenti, ko izmanto "Vincents Polyline" krāsu ražošanā.