Jau devīto gadu I. Ozolnieks veic lauksaimniecības tehnikas apkopi un remontu, restaurē un izgatavo detaļas, tapas, sēžas, mehānismus, un ierīces. Pat kaimiņu novadu zemnieki zina, ka Ingars palīdzēs arī šķietami bezcerīgos gadījumos, jo viņš uzskata: "Katrai bezizejai ir vismaz divas izejas."
Izvelk pat ķerras no pažobelēm
Ingars stāsta, ka "treknajos gados" cilvēki biežāk iegādājās jaunus agregātus. Kombinējot tos ar saimniecībā jau esošo tehniku, gadījās, ka neatbilst uzkares, nesakrīt izmēri, ir jāuztaisa kāda pāreja, jo Krievijā ražotajai un Eiropas valstu tehnikai ir atšķirīgi standarti. Sākoties krīzei, cilvēki velk ārā un saved kārtībā arī veco tehniku, pat ķerras no pažobelēm tiekot liktas lietā. Meistars atzīst, ka krīzes gados darbs nav mazinājies, tikai tā veidi ir mainījušies.
"Patlaban, kad sākušies pavasara lauku darbi, vasarā, kad jāpļauj siens, un rudenī, kad zemnieki vāc ražu, es jūtos kā ģimenes ārsts tehnikas jautājumos," joko Ingars. "Ir bijis tā, ka pat naktī trobelē augšā un lūdz palīdzēt. Pagājušajā vasarā bija vēls vakars, kad ieradās zemnieks no cita rajona, jo sestdien un svētdien servisi nestrādā, bet viņa siena presētājām bija kaut kas nojucis. Man nebija problēmu apmainīt gultņus, sametināt, izlocīt bleķus, un cilvēks aizbrauca priecīgs, ka sienu tomēr izdosies savākt plānotajā laikā."
Ingars nupat izmēģinājis savu jauno izgudrojumu – zāles pļāvēju. Nopircis lietotu mini traktoriņu ar 12,5 zirgspēku "Honda" motoru mauriņa pļaušanai. Pārtaisījis par diska pļaujmašīnu un tagad pļauj garu zāli ar visiem smalkajiem krūmiem, zāli samet vālā un nesmalcina. "Tādā veidā ietaupu enerģiju un pat palielināju pļaušanas platumu līdz 1,15 m. Tādam līdzīgu neesmu citur redzējis."
Nogroza galvu par fantastisko uzcenojumu
Pie Ingara palīdzību meklē arī mazdārziņu saimnieki, kuri darbu veikšanai izmanto motoblokus – nelielus agregātiņus uz diviem riteņiem. Tiem pēc vajadzības var piekabināt zemes frēzi, arklu, ecēšas, kultivatoru, pļāvēju, grābekli. Vienīgi motors čehu motoblokiem ir švaks, tāpēc to nākas nomainīt ar "Honda" motoru, kas ir spēcīgāks, ekonomiskāks un prasa mazāku apkopi, atzīst meistars.
Runājot par lielās lauksaimniecības tehnikas remontu, Ingars izbrīnā nogroza galvu par fantastisko uzcenojumu, ko starpnieki piemēro rezerves daļām. Viņam nācies saskarties ar neskaitāmiem kurioziem gadījumiem. "Zemniekam no Lēdurgas puses ražas novākšanas laikā nojuka kartupeļu kombaina galvenais pagrieziena reduktors," stāsta Ingars. "Firmā, kura šo kombainu ražotāju pārstāv Latvijā, viņam par reduktoru prasīja 4500 latu. Par tādu naudu gandrīz var nopirkt citu kartupeļu novācēju un piekabināt kombainam. Vīrs atbrauca pie manis, jo saprata, ka problēma jārisina citādi. Paņēmām pusautomātu, uzmetinājām "zobus", ar fleksi turpat no rokas pieslīpēju, un tas zemniekam izmaksāja desmit latus.
Teicu, ka nekādu garantiju dot nevaram, bet kaut kas ir jāmēģina! Ieteicu meistaru Pauliņu Turaidā, kuram mazdēls ļoti labi taisa pagrieziena zobratus, lai pasūta tur kvalitatīvu zobrata komplektu. Pēc laba laika satikāmies un viņš pastāstīja: "Noraku savus kartupeļus, palīdzēju kaimiņam novākt viņa 40 ha, un kombains joprojām iet bez problēmām!""
Cits zemnieks atbraucis ar importa traktora ātrumkārbas sinhronizatoriem. Jauns komplekts, ar ko tos nomainīt, pie dīleriem maksājot 680 latus. Detaļas ir unikālas, jo tiek presētas ar pulvera tehnoloģiju, un tur nekas nav aizvietojams. Problēmu radīja "austiņa", kas bija nodilusi, un tāpēc nobīdījās no zobratiem. "Metināt nedrīkstēja, jo pulvera tehnoloģija, toties uzlodēt var," atceras Ingars. "Ņēmu misiņa cietlodi, kas ir arī nodilumizturīga, un prātīgi uzlodēju. Rūpīgi pieslīpēju, atdevu saimniekam, un viss darbojās no pirmā uzmetiena."
Latviju piesārņo ar zemas kvalitātes tehniku
Absurds esot arī tas, ka pie mums ražotus hidromotorus zemnieki brauc pirkt uz Lietuvu, vērtē Ingars. Lietuviešiem ar ražotāju ir līgums, viņi preci iepērk vairumā, un atšķirīgas nodokļu politikas dēļ pārdod par aptuveni 10–15 % lētāk, kas naudas izteiksmē zemniekam ļauj ietaupīt 100 un vairāk latus.
Meistara pieredze liecina arī to, ka Latvija tiek piesārņota ar zemas kvalitātes tehniku. Rūpnīcas pa tiešo tehniku netirgo. Starpnieku firmas, zinot, ka cilvēkiem ir naudas maz, pērk no ražotājiem ārzemēs pusbrāķus un pie mums pārdod ar atlaidēm. Lai tos saremontētu, vajadzīgās detaļas ir jāpasūta, bet pasūtījuma izpilde ir jāgaida.
Tehnikas labošanu apgrūtina arī tāda tendence, ka tehnikas ražotāji ievieš savus standartus, lai būtu jāpērk tieši viņa ražotās rezerves daļas. Piemēram, traktoram ir specifiski gultņi, kas tikai nedaudz atšķiras no standarta. Līdz ar to citu gultni izmantot nevar. Un tāpēc ir bijuši gadījumi, kad ir nācies pārstrādāt korpusu vai pārvirpot un pārfrēzēt detaļas. Nepirks jau gultni par 300 latiem, ja gultni par 50 latiem var restaurēt uz citu izmēru, loģiski spriež Ingars.
"Cilvēkiem, kuri plāno iegādāties tehniku vai iekārtas, noteikti vajadzētu painteresēties arī par servisu – cik izmaksās remonts, vai tur ir dators, vai programmējamās mikroshēmas un cik maksā elektroniskās platītes nomaiņa," iesaka meistars. "Jo ir firmas, kuras nemaz neatbalsta remontus, bet piekopj tikai tādu politiku, ka ir jāpērk jauna elektroniskā aparatūra."
Ingars atzīst, ka laba pieredze, ko var vērot Krimuldas novadā, ir tā, ka cilvēki cits citu atbalsta. Rudeņos, kad novāc ražu, cits citam palīdz, jo uz lauka traktori iet cits aiz cita. Savā starpā sadarbojas arī meistari, kas labo tehniku.
"Ja es pats nevaru palīdzēt cilvēkam atrisināt viņa problēmu, es sazvanos ar meistariem Turaidā, vīriem Siguldas Lauktehnikā, metālcehos Vangažos un Berģos, programmēšanas speciālistiem Rīgā, un kopā mēs atrodam darbnīcu, kur zemniekam var sniegt vajadzīgo," teic meistars.