"Kriminālprocess ir fokusēšanās uz likumpārkāpēju, lai viņš saņemtu pelnīto sodu. Par to, kā jūtas cietušais, neviens īpaši neinteresējas. Taču noziegums nav tikai likuma pārkāpums, tā cēlonis ir konflikts starp cilvēkiem, kura sekas ir pāridarījums arī viņu attiecībām," skaidro VPD Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības Olaines filiāles vecākais referents Ivars Pušpurs.
Izlīguma procesa būtība ir taisnīguma atjaunošana cietušā un vainīgā attiecībās – vainīgais uzņemas atbildību par pāridarījumu, uzzina, kā juties nodarījumā cietušais, atvainojas cietušajam par notikušo, un dara visu, lai novērstu pāridarījuma sekas."
Atvieglo policijas darbu
"Izlīgumu starp cietušo un likumpārkāpēju var slēgt dažādu kriminālpārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu gadījumos – tādos kā zādzības, huligānisms, miesas bojājumi," paskaidro vecākā referente Agnese Gražule. "Bieži vien pārkāpumi notiek sakāpinātu emociju gadījumos, ko cietušais vēlāk aptver un nožēlo," papildina I. Pušpurs. "Piemēram, jauns vīrietis kafejnīcā iedzer alkoholu, par kaut ko ļoti sadusmojas, un niknumā tajā pašā kafejnīcā izsit vitrīnu, kas maksā aptuveni 200 latu. Viņam ir izvēle – kompensēt zaudējumu kafejnīcas īpašniekam vai atbildēt par nodarījumu tradicionālā kriminālprocesa kārtībā.
Izlīgums vainīgajam dod iespēju darīt visu, lai kafejnīcas īpašnieks saņemtu kompensāciju – samaksāt materiālos zaudējumus, vienoties par morālo kompensāciju un atvainoties. Ja abas puses izlīguma laikā vienojās, tad VPD darbinieks kā neitrāls starpnieks rakstiski noformē izlīgumu. Izlīgums ir bezmaksas process, paskaidro speciālisti. Rezultātā iegūst visi, jo cietušajam ir atjaunots taisnīgums, vainīgais ir nolīdzinājis pāridarījumu, un kriminālprocesu var pārtraukt, nenoslogojot policijas darbu un tiesu sistēmu."
Biežāk sastopamie likuma pārkāpumi, ko veiksmīgi var atrisināt ar izlīgumu, ja vainīgais atzīst savu vainu, ir mantiska rakstura – mobilo telefonu zādzības, no veikala iznesti pārtikas produkti, par kuriem nav samaksāts. Lauku apvidos bieži sastopama ir koku zāģēšana privātajos vai Latvijas Valsts mežos ar nolūku iegūt malku, stāsta I. Pušpurs.
Pie likuma pārkāpumiem noved arī konflikti kaimiņu starpā, kuros ilgstoši tiek ignorēti lūgumi nolikt vietā atkritumu spaini, nemēslot un nesmēķēt kāpņu telpā. Ja kaimiņu strīdi velkas gadiem ilgi, sakāpinātās stresa situācijās tie beidzas ar izdauzītiem logiem. Arī šos nodarījumus var vērst par labu izlīguma process.
Daudz nopietnāki par mantiskajiem pāridarījumiem ir miesas bojājumi. Gan kompensācija, gan izlīgšana šajos gadījumos ir daudz sarežģītāka, paskaidro Agnese Gražule.
Var izlīgt pat tiesas zālē
"Izlīgums ir brīvprātīga saruna starp cietušo un likuma pārkāpēju, kurš atzīst savu vainu. To vada VPD darbinieks, palīdzot abām pusēm vienoties par abpusēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu," skaidro I. Pušpurs. "Izlīguma sarunas sākumā vainīgais izstāsta iemeslus, kāpēc tā rīkojies, un savu viedokli par radušos situāciju. Pēc tam cietušais pastāsta savu redzējumu par notikušo, atklājot, ko viņš ir pārdzīvojis un kā tas ietekmējis viņa dzīvi. Tas abiem paver iespēju iejusties otra "ādā" un paraudzīties uz situāciju kopumā. Pēc tam tiek meklēts ceļš uz izlīgumu un pāridarījuma seku novēršanu."
2005. gadā, kad dienests sāka izlīgumu organizēšanu un vadīšanu, Latvijā gada laikā tika panākts 51 izlīgums, stāsta VPD Olaines filiāles vadītāja Ināra Aija Betlere. Trīs turpmākos gadus dinamika auga, un 2008. gadā bija 1140 izlīgumu. Sākoties krīzei, šo funkciju dienestam samazināja un izlīgumu skaits sāka strauji kristies. 2012. gadā Rīgas rajonā ir parakstīti tikai deviņi izlīgumi.
"Tā kā izlīgums nāk par labu visām iesaistītajām pusēm, vēlamies tam pievērst sabiedrības lielāku uzmanību, jo daudzi cilvēki nezina, kas tas ir un kā tas viņiem var palīdzēt." Cietušajam vispirms ir jāvēršas policijā un jāuzraksta iesniegums. Līdzko vainīgā persona ir gatava atzīt savu nodarījumu, tā ir iespējams izlīgums, ir iespēja vienoties un atvainoties.
Izlīgumu var uzsākt arī jebkurā kriminālprocesa stadijā, kamēr vēl nav pieņemts lēmums vai spriedums. Tas ir iespējams pat tiesas zālē, proti, līdz brīdim, kad tiesa dodas pieņemt lēmumu. Tomēr visizdevīgāk ir, ja izlīgums notiek iespējami ātrāk pēc pārkāpuma izdarīšanas, kad cietušais lietu ir iesniedzis policijā un ir noskaidrots vainīgais. Tad var izlīgt līdz kriminālprocesa sākšanai vai kriminālprocesu var ātri pabeigt.
Tas, kas tiek runāts un par ko vienojas izlīguma laikā, nevienam netiek izpausts – šī informācija paliek konfidenciāla. Starpnieks no VPD nepārstāv nevienu no pusēm – viņš ir tas, kurš sarunu palīdz vadīt uz samierināšanos, lai radušos situāciju var atrisināt mierīgā ceļā.