Kā ziņots, Latvijas Pensionāru federācija pagājušajā nedēļā Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ("Vienotība") nodevusi 106 000 iedzīvotāju parakstu – 13 mapes, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra.
Valsts pensiju indeksācija kopš 2009. gada ir iesaldēta, un tādu to plānots atstāt līdz pat nākamajam gadam, pensionāriem "indeksēšanas sekas" savos maciņos sajūtot tikai 2014. gada 1. oktobrī. LPF dome nolēma nākamo gadu negaidīt.
Ja pensiju indeksēšana neatsāksies jau šoruden, pensionāri septembrī Rīgā sola rīkot protesta akcijas.
Pirktspēja sarukusi par trešdaļu
"Pensionāru pirktspēja ir samazinājusies gandrīz par 30 %. Ar ko pietika 1998. gadā, šodien vairs nepietiek. Stāvoklis sevišķi pasliktinājies aizvadītajos četros gados," sarunā ar RAA norādīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš, kurš šomēnes apmeklēja ikgadējo Rīgas apriņķa senioru amatieru kolektīvu salidojumu "Kopā būt" Salaspilī.
LPF priekšsēdētājam vaicājām, ar kādu summu, viņaprāt, sākas cilvēka cienīga iztikšana pensionāram Latvijā. "Noteicošais slogs ir norēķini par dzīvokli. Bieži vien par komunālajiem pakalpojumiem jāatdod puse no pensijas. Otrs lielais slogs – medikamentu iegāde. Ja katrs Latvijas pensionārs saņemtu aptuveni 300 latu, tad varētu dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi, parūpēties arī par veselību." Trīs ceturtdaļas pensionāru mūsu valstī saņem pensiju, kas nepārsniedz par 180 latus, piezīmē A. Siliņš.
"Mazo pensiju saņēmējiem katrs lats ir vairāk vērts, nekā desmit lati dažam labam ar citādu samaksu," pensiju indeksācijas nepieciešamību uzsver Rīgas apriņķa pensionāru apvienības (RAPA) vadītāja un LPF valdes locekle Aija Kušķe, kura šomēnes saņēmusi Ministru prezidenta Pateicības rakstu.
"Arī mēs, Pierīgas pensionāri, atbalstījām LPF domē pieņemto iniciatīvu par parakstu vākšanu, lai pensijas indeksētu vēl šogad, turklāt par visu periodu, kad tas nav veikts," norāda A. Kušķe. Pēc viņas aprēķiniem, summa, par kuru indeksēšanas rezultātā pensionāriem palielinātos pensija, varētu veidot aptuveni 7 %. Piemēram, 200 latu liela pensija palielinātos par 14 latiem.
Parakstiem ir svars
"Savāktajiem parakstiem ir nopietns svars, un tie padara mūsu prasības ļoti sajūtamas," piebilst A. Kušķe. Viņa līdz ar citiem senioru organizāciju vadītājiem pieprasa valsts vadītājus pārstāt taustīties savos izteikumos, kā arī konkrētību – jau līdz pašvaldību vēlēšanām. "Iespēja indeksēt ir," uzskata A. Kušķe, bet pensionāru prasības Labklājības ministrijā bieži tiekot "piezemētas", atrunājoties ar to, ka pensiju fonda uzkrājums ticis "apēsts". "Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka nemitīgi no pensiju naudas tikuši izmaksāti līdzekļi, kas maksājami no sociālās apdrošināšanas pamatbudžeta, piemēram, māmiņalgas," ar pensiju sistēmas ielaistajām kaitēm neapmierināta ir RAPA vadītāja.
Trešdien, 17. aprīlī, LPF vadība, pēc Saeimas spīkeres S. Āboltiņas aicinājuma, piedalījās sarunā ar viņu, kā arī finanšu ministru Andri Vilku ("Vienotība") un labklājības ministri I. Viņķeli. Kā skaidro A. Siliņš, argumenti, ar kuriem pensionāri devās uz sarunu, "ir ļoti vienkārši – apdrošināšanas iemaksas, no kurām veidojas sociālais budžets un no kura maksā pensijas, ir īpašums, kas pieder darba devējiem un darba ņēmējiem. Kā mēs zinām, ar svešu īpašumu nevar rīkoties tā, kā iepatīkas. Taču valsts pašlaik to dara. Tiek pieņemts kaut kāds lēmums valdības līmenī, un sākam lāpīt valsts budžeta caurumus ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Es domāju, ka savu taisnību panāksim, jo faktiski sešu pēdējo gadu laikā valsts budžets no sociālās apdrošināšanas budžeta, no kura 80 % ir pensiju naudas, ir aizņēmies tuvu pie pusotra miljarda latu, tāpēc runāt par to, ka šim budžetam ir deficīts, ir vienkārši nekorekti." LPF vadītājs pauda, ka "valdība pieļauj ārkārtīgi lielu kļūdu, ar savu rīcību pat zināmā mērā naidojot paaudzes".
LPF vadītājs: arī šobrīd strādājošie pensijas saņems
Kā norāda A. Siliņš, patiesībā sociālais budžets ar zināmām grūtībām strādāja tikai pirmos gadus, kad nebija uzkrājumu. "Šobrīd runāt par to, ka sociālajam budžetam ir problēmas, ir pilnīgi aplami. Domāju, ka arī nākotnē šis budžets var nodrošināt pietiekami normālas pensijas tiem strādājošajiem, kam šobrīd ir 30–40 gadu, min A. Siliņš. "Man nav baiļu, ka tā tas varētu nenotikt. Ja mēs paņemam nost izdevumus, kas nepiekrīt sociālajam budžetam, jāatzīst, ka pensiju fonds darbojas ļoti lieliski – ar lieliem uzkrājumiem."
LPF dienaskārtībā ir vēl citi aktuāli jautājumi. A. Siliņš: "Viens no tiem ir pensiju likumdošanas sakārtošana, lai nebūtu kāzusu, kā bija pirms dažiem gadiem, kad 6000 cilvēku pazaudēja ceturto daļu pensijas un praktiski viņiem iestājās krīze uz visu atlikušo mūžu. Esam ierosinājuši, ka vismaz pirmajam pensiju solidaritātes līmenim vajadzētu noteikt griestus – nav normāli, ka pensijas atšķiras simt un pat vairāk reižu. Esam cēluši gaismā jautājumu par to, vai pensionāra vienīgajam mājoklim vispār jāpiemēro nekustamā īpašuma nodoklis, tas jāatceļ vai arī jānosaka ļoti mazs.
Tas pats attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu atsevišķām preču grupām, piemēram, medikamentiem, energonesējiem, ir ierosinājums arī par pārtiku. Tāpat ir daudz problēmu saistībā ar medicīnas pakalpojumiem. Igaunijā slimnīcas diena maksā trīs eiro, bet pie mums – aptuveni 12 eiro. Vieni un tie paši medikamenti Ukrainā vai Krievijā maksā vairākas reizes mazāk – arī tas ir ļoti nepatīkami."