Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tobrīd tas tika uzskatīts par pirmo precedentu Sēklu un šķirņu aprites likuma praktiskai ieviešanai pēc grozījumiem 2010. gada nogalē, gan par sākumu plašākai sabiedrības diskusijai par sēklu brīvību Latvijā. Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa grozījumu izstrādei normatīvajos aktos par dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apriti.

Ir pagājis gads, bet lietas uz labo pusi ir mainījušas tikai par sprīdi. Dārzniecības "Neslinko" vadītājs Aldis Bražuns zina teikt, ka likumdošanas nekas nav mainījies, lai gan kolekciju sēklu aprite nav uzskatāma par tirdzniecību, izmaiņas normatīvajos aktos ir "iestrēgušas" Ministru kabineta gaiteņos. Tiesa gan, tas ir tikai pirmais solis, jo, kā norāda A. Bražūns, tās pēc tam jāapstiprina Saeimai un Eiropas Savienības institūcijām. Kad tas varētu notikt, tomātu audzētājs nemāk teikt.

Taču pieredzējušajam sēklu kolekcionāram un tomātu audzētājam viens ir skaidrs – šādi ierobežojumi aizskar vienu no primārajām cilvēktiesībām, proti, ēst un stādīt to, ko pašam gribas.

Pirms gada vietējie audzētāji, tostarp dārzniecība "Neslinko", nosūtīja vēstuli VAAD un ministrijai, norādot, ka esošā kārtība, ka kolekcionāri nedrīkst tirgot savas sēklas, ir absurda. Savus argumentus viņi izklāsta piecos punktos.

1. Kopš lauksaimniecības pirmsākumiem zemkopji ir veidojuši saikni ar dabas procesiem, selekcionējot sev vēlamās īpašības augu šķirnēs kultivēšanai. Sēklas un šķirnes ir mainījušās līdzi laikiem un turpinās to darīt. Uzskatot sēklas par privātīpašumu vai pat par tikai un vienīgi viena selekcionāra darbu, netiek novērtēts zemkopju darbs paaudžu paaudzēs. Tāpēc, ieviešot jebkuru sēklu apriti regulējošu likumdošanu, ir svarīgi neierobežot zemnieku tiesības turpināt strādāt ar dabīgi selekcionētām sēklām, tās audzēt, pavairot, un izplatīt. Šis princips ir iekļauts Starptautiskā līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (International Treaty on Plant Genetic Resources for Food and Agriculture).

2. Aizliegums tirgot sēklas, kuras nav iekļautas Eiropas Kopējā katalogā ir novecojis likums, kuru drīzumā pārskatīs arī Eiropas līmenī. Kā ir atzinusi Eiropas Augstākās tiesas ģenerāladvokāte Kokote, tas ierobežo ne tikai lauksaimniecisko bioloģisko daudzveidību, bet arī audzētāju un patērētāju tiesības izvēlēties sev vispiemērotākās šķirnes.

3. Turklāt tirdzniecības aizliegums ES dārzeņu sēklas aprites direktīvā attiecas tikai uz komerciālos nolūkos izmantojamo sēklu, nevis mazām saimniecībām un dārzniekiem paredzēto sēklu. Tāpēc nemaz nav nepieciešama jauna likumdošana vai jaunas kategorijas ieviešana (piem., kolekcionārs), bet gan jārada direktīvā paredzētā telpa, kur zemniekiem un dārzkopjiem ir rīcības brīvība sēklu daudzveidības uzturēšanai.

4. Visas šķirnes, kuras kāds vēlas audzēt, nebūtu obligāti jāreģistrē. Taču, ja kāds vēlas reģistrēt senu, vietēji adaptējušos vai zemnieku selekcionētu šķirni, tai nedrīkst piemērot tādas pašas prasības kā modernām šķirnēm. Seno šķirņu sēklas un zemnieku selekcionētas sēklas atšķiras no modernām šķirnēm ar to, ka tās nav viendabīgas un stabilas, bet gan ģenētiski daudzveidīgas, kas tām ļauj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Šī daudzveidība nav trūkums, bet gan to priekšrocība un vērtība. Pieprasījums šīm šķirnēm piemērot atšķirīguma un viendabīguma testu (AVS) norāda uz neizpratni par šo sēklu un šķirņu saglabāšanas īpašo nozīmi.

5. Saskaņā ar Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai, zemkopjiem, dārzkopjiem un sabiedrībai ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā šajos jautājumos. Tāpēc aicinām iekļaut pēc iespējas vairāk sabiedrības pārstāvju darba grupā un tās rezultātus piedāvāt sabiedriskai apspriešanai pirms to pieņemšanas, lai neradītu jaunus birokrātiskus šķēršļus.