Tā tiktu apdraudētas medījamo sugu populācijas Latvijā un ilgtspējīgi medību saimniecības principi.
Bez konkrētiem faktiem un skaitļiem
Par vienu no iespējamiem iemesliem likuma grozīšanai zemju īpašnieki min lielos dzīvnieku postījumus. Patlaban pastāvošais regulējums nosaka postījumu radīto zaudējumu kompensācijas mehānismu, taču visas likuma sniegtās iespējas netiek izmantotas.
"Stāsti par milzīgajiem postījumiem šobrīd nav pamatoti ar konkrētiem cipariem un faktiem. Cik lielas platības pērn meža dzīvnieki nopostījuši, kuros reģionos, kādi bijuši iemesli postījumiem un tā tālāk? Šādu faktu nav!" norādījis Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņš uzsvēris, ka Latvijas apstākļos medību saimniecības organizācijai jābūt vērstai uz līdzsvarotu attīstību, kurā tiktu ievērotas gan medību saimniecības, gan vides aizsardzības, kā arī citu saimniecības nozaru intereses.
Mednieks – gandrīz slepkava?
Kritisku viedokli par Ministru kabineta grozījumiem pauž arī aptaujātie Pierīgas mednieku klubu pārstāvji. Mednieku biedrības "Mālpils" valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Dolbe uzskata, ka nevienam nedrīkst ļaut pilnīgu patvaļu savas zemes īpašumā, tomēr tic, ka "īstie" cilvēki var panākt sev vēlamos likuma grozījumus. "Tas, ka pieder zeme, nenozīmē, ka pieder arī dzīvnieki. Nepamatota saimniekošana būtu faunas pakļaušana pilnīgai iznīcībai. Mēs jau zinām, kā notiek: kādam nepatīk tas pats bebrs vai kas cits, uzskata to par kaitnieku un iznīcina visus, cik ir."
Vīrietis uzskata, ka daļa vainas slēpjas arī pēc reformām noplicinātajā meža dienestā, kas "kādreiz visu regulēja. Šodien tā regulēšana un uzraudzība ir pavisam švaka, līdz ar to visas uzskaites arī ir ļoti zemā līmenī. Šobrīd sabiedrībā valda uzskats, ka mednieki ir gandrīz slepkavas un dabas naidnieki, bet pēc būtības – sargātāji, jo izņem no aprites pieļaujamu daļu dzīvnieku, lai regulētu kopējo faunu. Dažos rajonos Kurzemē un Latgalē mednieki pat tik traki grib visu sariktēt un gādāt, ka no meža uztaisījuši kūti. Dzīvniekus sabaro par daudz, bet nu tas būtu mazākais ļaunums."
J. Dolbe uzsver, ka nepareizi tiek lietots termins "medījamie dzīvnieki", it kā tie būtu domāti tikai medīšanai un nekam citam. "Tas ir savvaļas dzīvnieks, kas ir nozīmīga mūsu faunas sastāvdaļa. Tas nav tikai mednieku izpriecu un ienākumu avots."
Legāla malumedniecība
Aivars Legzdiņš, Krimuldas novada Mednieku kluba "Lēdurga" pārstāvis, uzskata – ja katrs savā saimniecībā varēs darīt, ko grib, situācija veidosies pilnīgi absurda. A. Legzdiņš neredz nekādus labumus vai ieguvumus no iecerētajām likuma izmaiņā.
"Tad jau vairs nevar runāt ne par selekciju, neko, tas viss automātiski atkrīt. Tad medniekiem jāizšauj viss, kas šaujams, un būs miers," dramatiski nākotnē lūkojas A. Legzdiņš. Turklāt – ja katrs varēs klīst pa savu teritoriju ar ieroci, tad medības vairs nevarēs kontrolēt. "Ja pieņems likumu, nevarēs noķert malumedniekus, jo savās platībās viss būs legāli."
Zemniekam galvenais – raža un peļņa
Siguldas novada Mednieku un makšķernieku kluba "Zēgevalde" vadītāja vietnieks Egons Matulis uzskata, ka ierosinātie likuma grozījumi nav pieņemami: "Liela daļa lauksaimnieku grib, lai nebūtu nevienas mežacūkas, neviena brieža, kas rada postījumus. Galvenais ir raža, un attiecīgi no tās – gūtā peļņa.
Par pārējo viņiem vienalga, ka tik neposta. Zinu, Zemgales pusē ir saimniecība, kas audzē kukurūzu, ražo arī zaļo enerģiju, un viņu apkārtnes teritorijā ir ļoti daudz briežu. Viņi pieprasa, lai visu cauru gadu notiktu medības bez limita."