01.02.2013 23:24

Baltijas ministri Mālpilī kopīgā paziņojumā aicina nesamazināt finansējumu lauksaimniecībai

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baltijas ministri Mālpilī kopīgā paziņojumā aicina nesamazināt finansējumu lauksaimniecībai www.foto.delfi.lv

1. februārī Mālpilī notikušajās Baltijas valstu lauksaimniecības ministru sarunās par kopīgo viedokli jautājumā par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas reformu Baltijas valstu lauksaimniecības ministri vienojās par paziņojumu, kurā aicina nesamazināt finansējumu lauksaimniecībai.

Paziņojumā Baltijas valstu lauksaimniecības ministri uzsver lauku attīstības politikas nozīmīgumu dzīvotspējīgu lauku reģionu uzturēšanā visā ES, raksta nozare.lv. Tādējādi nav attaisnojams finansējuma samazinājums lauku attīstības politikai pēc 2013. gada, jo tas apdraud mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietas laukos.

"Mūsu skatījumā, finansējuma samazinājums nav pamatots situācijā, kad lauksaimniekus smagi ietekmē augstās ražošanas resursu izmaksas un ievērojamā tirgus nepastāvība. Tiem pašiem spēles noteikumiem – ekonomiskajiem un lauksaimnieciskajiem – ir jādarbojas gan starp dalībvalstīm, gan valstu iekšienē," teikts paziņojumā.

Tāpat paziņojumā norādīts uz nepieciešamību panākt ātru vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020. gadam, lai jaunā lauksaimniecības politika stātos spēkā paredzētajā laikā. Ir svarīgi, lai lauksaimnieki varētu paļauties uz stabiliem plānošanas nosacījumiem un nepārtrauktu politikas ietvaru, teikts paziņojumā.

Dokumentu parakstīja Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Virgilijs Jukna.

Kā ziņots, patlaban gan visu trīs valstu politiķi, gan lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas savstarpējās sarunās meklē situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem ES tiešajiem maksājumiem.

Pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.–2020. gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020. gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no nākamā gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Nākamnedēļ, 5. februārī, saistībā ar tiešmaksājumiem notiks Baltijas zemnieku akcija "Baltijas ceļš", kurā, simbolizējot valstu vienotību, maģistrāles "Via Baltica" pievadceļos tiks izvietoti 400 ugunskuri.