28.11.2012 09:26

Valdības "nogrieztais" GMI un citi pabalsti – bieds vai lielāka pašnoteikšanās pašvaldībām?

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Valdības "nogrieztais" GMI un citi pabalsti – bieds vai lielāka pašnoteikšanās pašvaldībām? www.foto.delfi.lv

No nākamā gada valsts vairs nefinansēs pašvaldībām sociālo pabalstu izmaksas iedzīvotājiem, tostarp garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu.

Aptaujātās Pierīgas pašvaldības valdības lēmumam gatavojušās jau laikus un pauž pārliecību pastāvēt par sevi, tiesa – vienu novadu izmaiņas skars sāpīgāk, citu ne tik ļoti.


Olainē pieprasījums pēc GMI – niecīgs

"Dzīvokļu pabalstu apmaksu [20 % apmērā no piešķirtās summas] valsts vairs nenodrošināja ar šā gada pavasari. Par GMI nogriešanu bijām informēti jau laikus, tādēļ esam gatavi šādam valdības lēmumam," komentē Olaines pašvaldības aģentūras "Olaines sociālais dienests" direktore Anda Liepiņa. "Turklāt šo pabalstu izmaksu mēs ļoti stingri vērtējam, proti – vai cilvēkam tas patiešām ir nepieciešams. Skatāmies, vai iedzīvotāji paši dara visu iespējamo, lai to nevajadzētu, cik aktīvi rīkojas savas situācijas uzlabošanai. Tādēļ pieprasījums pēc šī pabalsta pie mums ir ļoti niecīgs."

A. Liepiņa norāda, ka Olaines novada pašvaldība akcentējusi finansiāla atbalsta sniegšanu medicīnas pakalpojumu (medikamentu iegādei un par ilgstošu ārstēšanos) apmaksai trūcīgajiem un pensionāriem, kuru ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru.

Siguldā GMI saņēmēju arvien mazāk

Līdzīgi izsakās arī Siguldas sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere, kura teic, ka pašvaldībā ievērojami sarucis GMI pabalstu saņēmēju skaits. "Tas noteikti izskaidrojams ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos un to, ka iedzīvotājiem piedāvājam divus līdzdarbības veidus, kā uzlabot savu stāvokli. Viens no tiem ir darbošanās atbalsta grupās, kam tiek piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, otrs – sabiedriskajos darbos. Tā ir panākts, ka par 20 % samazinājies GMI pabalstu saņēmēju skaits un par 30 % šiem pabalstiem izmaksātās summas apjoms."

Vēl viņa uzsver, ka novadā ir visai daudz darba piedāvājumu, tādēļ tiem, kuri nevar atrast darbu, tiek palīdzēts paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt papildiemaņas, kas palīdzētu ielauzties darba tirgū. Turklāt drīzumā plānots pastiprināti sākt darbu ar personām, kuras nesen sasniegušas pilngadību.

D. Indzerei gan dīvaini šķietot, ka pati valsts ir noteikusi GMI apmēru, taču tā apmaksāšanā negrasās piedalīties, visu nogrūžot uz pašvaldību pleciem.

Inčukalnā pēc rēķinu apmaksas cieš badu

Inčukalna novada sociālā dienesta vadītāja Zinaīda Gofmane savukārt ir ļoti skeptiski noskaņota pret šādu valdības soli: "Valsts dotācijas bija ļoti nozīmīgs atspaids. Realitāte ir tāda, ka pēc rēķinu apmaksas cilvēkiem nav, ko ēst. Iepriekš apmaksātie 20 % no mājokļa pabalsta bija nieks, bet nu tie nogriezti pavisam, kas ir īpaši sāpīgi, it sevišķi tagad, kad apkures izmaksas ievērojami palielinājušās. Cilvēkus met ārā no dzīvokļiem, nevienu neinteresē, ka tur ir arī mazi bērni, savukārt pašvaldībai jau vairs nepietiek vietas, kur visus izmitināt."

"Atsevišķu politiķu apgalvotais, ka bezdarbs valstī samazinājies, ir tikai māns. Tāpat kā tas, ka sarucis trūcīgo skaits. Proti, tagad ir ievērojami grūtāk saņemt maznodrošinātā apliecinošu dokumentāciju. Piemēram, ja cilvēkam pieder kaut automašīna, viņš vairs neskaitās šajā kategorijā," turpina Z. Gofmane.

Viņa teic, ka mājokļa pabalsta apmērs – 150 lati gadā, ko pašvaldība drīkst izsniegt, – ir ļoti niecīgs. Tādēļ atbilstoši pašas izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem pašvaldība katru mēnesi papildu GMI pabalstam var piešķirt vēl 30 latus kā uztura pabalstu.

Sociālā dienesta vadītāja norāda, ka nākamgad visiem pabalstiem atvēlēta tāda pati naudas summa kā šogad – 300 000 latu, taču ar to pēc šāda valdības lēmuma, visticamāk, nepietiks, tādēļ kādā brīdī nāksies veikt grozījumus pašvaldības budžetā.

Valdība: uztraukumam nav pamata
GMI 2013. gadā būs 35 latu apmērā. Pērn GMI pabalstu Latvijā saņēma 121 800 cilvēku jeb 40,5 % no kopējā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita.

Kā skaidro aģentūra LETA, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka nav pamata bažām, ka pašvaldības nākamgad nespēs nodrošināt sociālos pabalstus nepietiekama finansējuma dēļ.

FM norāda, ka 2013. gadā tiks sniegts papildu valsts budžeta atbalsts tām novadu pašvaldībām, kurām ir visierobežotākie finanšu resursi, kā arī pakāpeniski tiks mazināta reģionālā nevienlīdzība finanšu resursu pieejamības ziņā. No valsts budžeta tiek piešķirtas dotācijas 11,5 miljonu latu apmērā 89 novadu pašvaldībām un četru republikas pilsētu pašvaldībām.

Pašvaldībām, kam netiek piešķirta papildu dotācija, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums tiek nodrošināts gan no ienākuma nodokļa ieņēmumu bāzes pieauguma, gan no tā sadales īpatsvara pieauguma. Tādējādi visām Latvijas pašvaldībām nākamgad budžeta ieņēmumi pieaugs, norāda FM.

Vienlaikus panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, ka GMI 2013. gadā būs 35 latu apmērā. Šogad GMI pilngadīgai personai ir 40 lati, bērnam - 45 lati. Labklājības ministrija gatavo grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka GMI līmeni. Turklāt ministrija turpināšot darbu pie pasākumiem, kas ļaus iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū, un arī turpmāk sekmēs GMI pabalstu saņēmēju skaita mazināšanos.