Jura un Zandas Rudusānu ģimene jau četrus gadus mitinās Kalngalē, kur kādreizējās izgāztuves vietā iekopuši pagalmu un uzcēluši māju. Otra Jūrmala – tā Carnikavas novadu mēdz dēvēt novada pašvaldībā, taču iedzīvotāji ir citās domās. "Vienīgais, kas Kalngalei kopīgs ar Jūrmalu ir jūra blakus," saka Juris Rudusāns, kurš kopā ar ģimeni mitinās mājā, kas uzcelta, savedot kārtībā izgāztuvi Cīruļu ielas malā. Tagad pašvaldība par pašu spēkiem veikto labiekārtošanu prasa grandiozu nekustamā īpašuma nodokli. "Mums pat nav veikala, kas te par Jūrmalu," iedzīvotājiem ir jāsmejas.
No izgāztuves – VIP zonā
Par iepriekšējo gadu Rudusānu ģimenei aprēķināts 1184 latus liels nekustamā īpašuma nodoklis. Par māju – 84 lati, par zemi – 1100. Šogad nodoklim par zemi jāsarūk līdz 560 latiem, jo manīta kadastrālā vērtība, taču summa tik un tā nav adekvāta, uzskata Juris. Ja nodoklis saruktu vēl uz pusi, J. Rudusāns būtu apmierināts. Kalngalē nav ne skolas, ne bērnudārza, ne veikalu, ne bibliotēkas, atzīst J. Rudusāns. Vienīgās ērtības Kalngalē ir ielu tīrīšana un ielu apgaismojums, taču jāmaksā tā, it kā dzīvotu ekskluzīvā vietā, nav apmierināti iedzīvotāji. Īpašumi Kalngalē ir sakopti tikai pašu iedzīvotāju spēkiem, pašvaldībai ar to nav nekāda sakara, uzskata viņi. Tāpēc prasīt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu maksu nevar. "Kolhoza laikos šajā zemesgabalā bija izgāztuve. Paši veicām lielus kapitālieguldījumus, ņēmām lielu kredītu bankā un iekārtojām sev acij tīkamu pagalmu," atzīmē J. Rudusāns. Ūdenī grimstošais krūmājs, kurā mitinājās bebri, tāpat kā izgāztuve, tagad pārvērsti sakoptā dārzā. Kaimiņi drūmi joko, ka iedzīvotāju centība, iekārtojot sev skaistu īpašumu, ir vainagojusies ar to, ka Kalngale pasludināta par ekskluzīvu vietu. Un prasa ekskluzīvus nodokļus. Uz J. Rudušāna jautājumu Carnikavas novada Domei, vai izgāztuve neietekmē īpašuma kadastrālo vērtību, skaidra atbilde neesot saņemta.
Juriste: var nākties zaudēt dzimtas mājas
Daudzi Kalngales iedzīvotāji pauduši bažas par izlikšanu no dzimtas mājām nesamaksājamo nodokļu dēļ, par ko nosūtījuši 30 iedzīvotāju parakstītu atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Kalngalē dzīvojošā juriste Anita Lancmane palīdz kaimiņiem meklēt taisnību. "Lielai daļai iedzīvotāju būs jāzaudē savas gadu desmitiem iekoptās dzimtas mājas, jo nespēs samaksāt nodokli par īpašumu, kura vērtība pēkšņi kļuvusi nesamērīgi liela," nobažījusies A. Lancmane.
Dramatiskais nodokļu kāpums skāris arī daļu Garciema un Carnikavas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2011. gadu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums Kalngalē būšot aptuveni piecas reizes, ne vienā vien īpašumā pārsniedzot 1000 latu gadā, brīdina A. Lancmane.
Cilvēki nav apmierināti ar novada saimniekiem. "Ādažos, kur ir četri lieli veikali, skola, bērnudārzs, sporta komplekss, vairākas aptiekas, kadastrālā vērtība ir mazāka. Te pašvaldība spekulē ar jūras tuvumu," uzskata J. Rudusāns. No viņa mājas līdz jūrai ir aptuveni divarpus kilometru, taču "Kalngale nekad nav bijis ekskluzīvs rajons, te pat vilciens pietur retāk nekā blakus ciematos. Šis ir parasts mazs miestiņš." Kalngalē nav pat viesu namu. "Vienīgi fakts, ka no visiem novada ciemiem atrodamies vistuvāk Rīgas zīmei," nosmīn J. Rudušāns. "Tajā pašā laikā infrastruktūra ir pilnīgi nekāda. Ielu apgaismojumu centrālajā ielā ievilka tikai pērn un ieslēdz tikai katru otro lampu, te nav pat centralizētā ūdensvada un kanalizācijas," saka Juris. Kalngales iedzīvotāji ir apņēmušies vērsties Eiropas Savienības vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja netiks sadzirdēti pašu mājās.