Ar nodokli turpmāk paredzēts neaplikt tikai tās dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2, tajā pašā laikā pašvaldībai deleģējot tiesības noteikt, kuras ēkas aplikt ar nodokli un kuras ne.
Darīja, ko varēja
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka no savienības puses darīts, cik varēts. “Šos grozījumus nebija iespējams apturēt pavisam, bet vismaz panācām kompromisu, ka ar nodokli neapliek līdz 25 m2 platības,” skaidro A. Jaunsleinis.
Priekšsēdis uzskata, ka šādi likumprojekta grozījumi nebija nepieciešami, tomēr, uzticot pašvaldībām lemšanas tiesības par ēkām, kuras aplikt ar nodokli, izdarīts pareizi. “Ceļš ir izvēlēts pareizi. Pašvaldības tomēr labāk redz, kas notiek viņu reģionā. Ar laiku būs jāpierod pie jaunās lomas un tā, ka jāuzņemas atbildība,” viņš spriež.
Galvenais, lai labi izskatās
Apjautājot Pierīgas pašvaldības, noskaidrojas, ka šobrīd līdz galam vēl nav skaidrs, cik lielā mērā un vai vispār pašvaldības izmantos iespēju neaplikt saimniecības ēkas ar nodokli. Vērtējot pieaugušo pašvaldību lomu nodokļu iekasēšanā, Ropažu novada Domes izpilddirektors Juris Putniņš ir tiešs: “Ļoti viegli ir darboties ar svešām rokām – mehānisms izdomāts tā, lai labi izskatītos. Ja valstij jāveic neērta darbība pret sabiedrību, to var pārlikt uz pašvaldības pleciem,” skaidro izpilddirektors.
Tomēr J. Putniņš uzsver, ka uz šādām lietām nevajagot skatīties emocionāli – savu funkciju veikšanai valstij nauda jāsaņem atpakaļ. “Mēs vienmēr nosodām Saeimas politiķus, bet, ja būtu viņu vietā, darītu tieši to pašu,” saka izpilddirektors.
Par katru cenu nodokļus
Ropažu novada Domes izpilddirektors J. Putniņš grozījumus likumprojektā vērtē kā skaidrus valsts centienus iegūt nodokļus. “Valsts budžets veidojas no naudas, ko var paņemt no iedzīvotājiem. Valdībai kaut kādā veidā ar fiskālo un monetāro politiku jāpanāk situācija, ka no iedzīvotājiem var iegūt naudu. Neattīstot ražošanu, neieguldot investīcijas, nodokļu nauda valsts funkciju veikšanai jāņem no citiem resursiem. Nevaram paņemt no iedzīvotājiem, palielinām “Latvenergo” maksu par kilovatstundu, un rezultātā tāpat no iedzīvotāja tiek paņemta nauda valsts funkciju veikšanai. Ja iedzīvotājiem tieši pacels nodokli, no politiskā viedokļa tas izskatītos nesmuki, bet, ja tiek maksāts uzņēmumam, kura vienīgais dibinātājs un īpašnieks ir valsts, par palielinātu tarifu, nauda tāpat tiek iegūta, tikai citā veidā. Var jau piemērot arī bārdas nodokli, kā tas bija cara laikā,” komentē J. Putniņš.
Disproporcija palielinās
Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata, ka jaunā nodokļu piemērošana saimnieciskajām ēkām radīs vēl lielāku disproporciju starp ilgstošiem un godprātīgiem nodokļu maksātājiem un tiem, kas pieraduši no tiem izvairīties.
“Tie, kas godprātīgi maksā nodokļus, pamazām maksā arvien vairāk. Nekustamā īpašuma nodokli ir ļoti viegli administrēt un iekasēt, tāpēc ar to ērtāk rīkoties, bet vajadzētu piestrādāt arī pie pārējiem – kaut vai tiem pašiem iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, ko liela daļa nemaksā, jo daļu algas saņem aploksnēs,” uzsver I. Jansons.
Veicina graustu izskaušanu
Lai veicinātu sagruvušu, vidi degradējošu, cilvēku drošībai draudīgu ēku nojaukšanu un vides sakārtošanu, valdība plānojusi pašvaldībām deleģēt tiesības piemērot nodokļa likmi 3 % apmērā no piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Lai vecinātu īres tirgus attīstību, ar nākamo gadu likumprojekts paredz arī neizīrētajām, juridiskajām personām piederošajām dzīvojamām mājām, kuras netiek apdzīvotas, piemērot nodokļa likmi 1,5 % no kadastrālās vērtības.