Saeimas deputātu vairākums apstiprinājis nākamā gada valsts budžetu: par balsoja 59 koalīcijas deputāti, pret – 37 opozīcijas parlamentārieši. Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, izdevumi – par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki.
Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes, – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Izvērtēt pieņemto budžetu "Kodols" lūdza Saeimas opozīcijas deputātam, ekonomikas zinātņu doktoram Ivaram Brīveram un diviem Pierīgas mēriem – Carnikavas novada domes priekšsēdētājai Daigai Jurēvicai un Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Andrejam Encem.
Ivars Brīvers, 12. Saeimas deputāts (Latvijas Reģionu apvienība):
"Mans balsojums bija "pret". Viens no būtiskākajiem argumentiem bija tas, ka budžetu pavadošajos likumprojektos nepietiekami tika ņemta vērā īpatnība – krasa reģionālā nevienlīdzība. Latvijas Reģionu apvienība izteica daudzus priekšlikumus, kas galvenokārt vērsti uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, taču gandrīz visi tie tika noraidīti.
Viens no maniem priekšlikumiem bija ierobežot darba samaksas pieaugumu valsts pārvaldē tā, lai tas nepārsniegtu nominālā IKP pieaugumu. Šobrīd vidējā darba samaksa vispārējās valdības sektorā valsts struktūrās pārsniedz vidējo darba samaksu privātajā sektorā par 22%. Jaunajā budžeta projektā ministriju budžetos atsevišķos darbības veidos ir paredzēts darba samaksas pieaugums pat par 25–30%. |
|
Tas radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku, jo "spiedīs" uz algām privātajā sektorā, radot (precīzāk – palielinot) pārrāvumu starp darba samaksu un ražīgumu, kas savukārt mazinās konkurētspēju. Līdz ar nepārdomāti straujo minimālās algas palielināšanu tas novedīs pie daudzu uzņēmumu slēgšanas, un tas notiks tur, kur tas ir visbīstamāk, – mazajās pašvaldībās, respektīvi – lauku vidē.
Pozitīvi ir vērtējami pirmie soļi uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu – progresīvo likmju ieviešana iedzīvotāju ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmju ieviešana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas ir solis arī vietējā tirgus aizsardzības virzienā. Tomēr šie pirmie soļi ir pārāk bikli un nedroši, un nodokļu progresivitāte drīzāk ir simboliska."
Andrejs Ence, Babītes novada domes priekšsēdētājs:
"Neesmu iedziļinājies valsts budžetā, jo tas pašvaldību neskar tieši. Finanšu ministrijas interneta vietnē pieejamais provizoriskais finanšu aprēķins pašvaldībām 2018. gadam rāda, ka Babītes novada pašvaldībai nodokļu ieņēmumi būtiski pieaug, apmēram 10% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums un nedaudz arī nekustamā īpašuma nodoklis." |
|
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja:
"2018. gada valsts budžets no Carnikavas novada viedokļa kopumā vērtējams pozitīvi. Mūsu novads ir vienīgais, kam nākamgada vērtētie ieņēmumi pieaug par 20%, nākamais labākais rādītājs ir aptuveni 10% pieaugums Babītes novadam.
Būtiskākās izmaiņas 2018. gada valsts budžetā saistās ar jau vasarā pieņemtajām izmaiņām nodokļu politikā, kas paredz 1% no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpei, līdz ar to ievērojami palielinot līdzekļus šai jomai. Protams, būs aktīvi jāskaidro sabiedrībai, kā tiek sadalīta veselības aprūpei paredzētā nauda. |
|
Tā kā nevienlīdzības mazināšana bija izvirzīta par vienu no mērķiem, uzskatu, ka šajā valsts budžetā bija jārisina trūcīgāko iedzīvotāju problēmas. Ienākumu slieksnis – 128,06 eiro mēnesī – trūcīgās personas statusa noteikšanai nav mainīts gadiem, un arī šā budžeta kontekstā tas nav vērtēts. Tāpat neapliekamais minimums pensionāru pensijām audzis minimāli.
Diemžēl arī finansējums autoceļu uzturēšanai nav būtiski mainījies. Tikai ceļu uzturēšanai vien mūsu novadā nepieciešams vismaz trīsreiz lielāks finansējums no valsts budžeta, nekā to piešķir līdz šim, nemaz nerunājot par kapitālieguldījumiem ceļu infrastruktūras attīstīšanā."
Iepriekš:
Gints Kaminskis: Pašvaldībām ienākumi palielināsies no 0,2% līdz 20,3%
