Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valdība lēmusi nākamos trīs gadus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs piešķirt papildu 7 801 592 eiro. Programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" atbalstīts finansējums 2018. gadam 85,3 miljonu eiro apmērā, 2019. gadam - 99,6 miljonu eiro apmērā un 2020. gadam - 105,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat valdība atbalstījusi priekšlikumu, atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei, veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018. gadā paredzēt papildu 113,4 miljonus eiro un 2019. gadā 149,9 miljonus eiro.

Atbalstīts arī priekšlikums nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts autoceļiem, palielinot finansējumu Satiksmes ministrijas budžeta programmā "Valsts autoceļa fonds" 2018. gadam un 2019. gadam 25 616 453 eiro apmērā, bet 2020.gadam - 37 285 510 eiro apmērā.

Valdība arī atbalstījusi papildu finansējumu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) palielinājuma nodrošināšanai saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 2018.gadam 4 700 025 eiro apmērā un turpmākajos divos gados - 4 607 825 eiro apmērā.

Atbalstīts arī papildu finansējums minimālās algas paaugstināšanas līdz 430 eiro nodrošināšanai 2018., 2019. un 2020. gadam 2 264 098 eiro apmērā.

Tāpat atbalstīts papildu finansējums nākamajos trijos gados 21 130 352 eiro apmērā ik gadu minimālajai algai piesaistītiem valsts sociālā nodrošinājuma pasākumiem, piemēram, mērķdotācijām, dotācijai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantijas fonda un kompensācijām cietušajiem, kā arī pabalstiem aizbildnim par bērna uzturēšanu.

Sēdē valdība arī apstiprinājus, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums faktiskajās cenās 2017. gadam ir 26,676 miljardi eiro, tā prognozi 2018. gadam 28,359 miljardu eiro apmērā, 2019. gadam - 29,977 miljardu eiro apmērā un 2020.gadam - 31,663 miljardu eiro apmērā.

Tāpat apstiprināts, ka vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis 2018.gadā būs -1,2% no IKP, 2019.gadā - 0,6% no IKP un 2020. gadā - 0,4% no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, 2018.gadam tiek noteikts -1% no IKP, 2019. gadam -0,9% no IKP un 2020. gadam -0,4% no IKP.

Valdība pieņēma zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018. gadā - 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā tas būs negatīvs - mīnus 42 miljonu eiro apmērā un 2020.gadā atkal pozitīvs - 107,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat tika pieņemts zināšanai, ka, atbilstoši precizētajām IKP prognozēm, Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta izdevumi ir palielināti par 8 571 548 eiro 2018. gadā, par 6 574 967 eiro 2019.gadā un par 12 920 000 eiro 2020. gadā, nodrošinot Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% no IKP.

Ņemot vērā prognozēto negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, valdība šonedēļ atbalstīja priekšlikumu 2019. gadā neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, palielināt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām 2019. gadā par 2018. gada pārskata gadu, to nosakot 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, tādējādi budžets 2019.gadā papildu iegūs 1,8 miljonus. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums fiskālās telpas palielināšanai novirzīt ieņēmumus no soda naudas, kas iekāsēti pēc fotoradaros konstatētiem ceļu satiksmes pārkāpumiem.

Valdības sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par risinājumiem elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) stabilizēšanai. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju valsts speciālā budžeta izdevumu pieauguma ierobežošanai jāsagatavo priekšlikumi izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, vienlaikus izvērtējot iespēju ieviest mehānismu konstatēto pārkāpumu novēršanai.

Savukārt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizvērtē iespēja ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Bet Veselības ministrijai jāizvērtē iespēja organizēt centralizētos iepirkumus zāļu iegādei valsts ārstniecības iestādēs.

LETA jau rakstīja, ka šonedēļ Ministru kabinets vienojās uzdot ministrijām nedēļas laikā nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nedaudz paplašinātu 2018. gada fiskālo telpu, kas patlaban aplēsta virs 60 miljoniem eiro.

Ministri vienojušies, ka nedēļas laikā ministrijās tiks rastas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai, jo no patlaban aplēstās nākamā gada fiskālās telpas 60 miljoniem eiro, ministrijas prioritārajiem pasākumiem prasa virs 600 miljoniem eiro, no kuriem, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, daudzi nav primāri nepieciešami pasākumi.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nākamgad pieejamā fiskālā telpa 60 miljonu eiro apmērā tiks ieguldīta ministriju prioritātes, izņemot veselības nozari un ceļu sakārtošanas nozari.

"No esošajiem resursiem nākamgad veselības budžetam tiks paredzēts vairāk nekā miljards eiro, tāpat papildus esam atraduši finansējumu ceļu finansēšanai - nākamgad un 2019. gadā 25 miljonu eiro apmērā, bet 2020. gadā - 37 miljonu eiro apmērā. Šie abi pasākumi ir apstiprināti ārpus fiskālās telpas," pauda Reizniece-Ozola.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019. gadā - aptuveni 30 miljoni eiro.

Gan ministre, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka šī summa vēl tiks precizēta, jo pašlaik notiekot intensīvs darbs, vērtējot iespējamas rezerves. Iepriekš tika minēts, ka fiskālā telpa nākamgad varētu būt 60 miljoni eiro.