Ministru kabineta (MK) sēdē, otrdien, 6. jūnijā, izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" paredzēts papildināt noteikto sabiedrisko transportlīdzekļu uzskaitījumu ar vieglajiem automobiļiem. Vieglais automobilis, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi sabiedriskā transporta pakalpojuma līguma ietvarā, ir vieglais automobilis, kas ir reģistrēts kā M1 kategorijas transportlīdzeklis, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Satiksmes ministrija ir izstrādājusi MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā"", kurā paredzēts noteikt kārtību, kādā šie pārvadājumi tiks organizēti.
Tiek plānots, ka sabiedriskā transporta reisus, kuros pārvietošanās vajadzības tiks nodrošinātas 1–3 pasažieriem, varēs izpildīt ar vieglo automobili, un šādi pakalpojumi tiks nodrošināti valsts pasūtīto sabiedriskā transporta pārvadājumu ietvaros, kur pakalpojuma izpilde reisa vai reisa posmā tiks nodrošināta pēc pasažieru pieprasījuma, tas ir, ja uz to būs nopirkta biļete vai brauciens būs iepriekš pieteikts pa tālruni, skaidro A. Freidenfelds.
"Šobrīd Latvijā pilnīgi visos pagastos iedzīvotājiem ir nodrošināts sabiedriskais transports, arī vismazāk apdzīvotajos pagastos. Efektivizējot un ieviešot uz pieprasījumu balstītu sabiedriskā transporta reisu izpildi, pārvadājumos izmantojot vieglos automobiļus, būs iespējams samazināt zaudējumu kompensāciju apmēru pārvadātājiem.
Domājot ne tikai par ekonomisko, bet arī sociālo aspektu, ir skaidrs, ka cilvēkiem jānodrošina tāda pasažieru pārvadājumu pieejamība un kvalitāte, lai ikviens iedzīvotājs var nokļūt dažādās iestādēs, kas sniedz sabiedriskos, medicīnas, izglītības un citus pakalpojumus. Tāpēc jāsaglabā iespēja saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus valsts teritorijās, kuras ir maz apdzīvotas un kur pieprasījums pēc regulāriem sabiedriskā transporta pārvadājumiem ir salīdzinoši zems," norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar normām, kas nosaka valsts informācijas sistēmas izveidi, lai atbilstoši valdības atbalstītajam informatīvajam ziņojumam administrētu braucienus pasažieru kategorijai, kura ir tiesīga izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izmantošanu, ir jāveic pārvadātāju izsniegto biļešu kontrole un statusu aktualitātes kontrole personām, kuras izmanto braukšanas maksas atvieglojumus. Personu veikto braucienu uzskaitei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumības un lietderības pamatotībai nepieciešams nodrošināt IT risinājumu, ar kura palīdzību veiktu informācijas apmaiņu par personām piešķirto statusu, kā arī šo personu veiktajiem braucieniem un apstrādāt minēto personu datus, norāda A. Freidenfelds.
Pakāpeniski tiks ieviests braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmas risinājums, kas paredz VSIA "Autotransporta direkcija" līdz 2018. gada 30. jūnijam izveidot valsts informācijas sistēmu valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju kontroles nodrošināšanai, kurā tiek apkopoti dati par personām, kuras ir tiesīgas izmantot valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, aktuālo statusu un to aktuālajiem statusu pamatojošajiem identifikācijas līdzekļiem transportlīdzeklī (piemēram, apliecībām, kartēm).
Valsts informācijas sistēmā paredzēts saņemt personu datus par attiecīgā statusa aktualitāti no datu turētājiem – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Sabiedrības integrācijas fonda, vēsta A. Freidenfelds.
Valsts informācijas sistēmas izveide ir priekšnosacījums, lai ar 2021. gadu transportlīdzekļos ieviestu personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem braucienu elektroniskās identifikācijas sistēmu.
Vienlaikus likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt Valsts informācijas sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas izsniegšanas un saņemšanas, kā arī piekļuves nodrošināšanas kārtību, skaidro A. Freidenfelds.