Analītiskās žurnālistikas darbnīcas "6K" rīcībā esošā informācija liecina par dažām sakritībām, kas apstiprina, ka šis uzņēmums, iespējams, ir nodarbojies ar PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, turklāt šīs darbības notikušas starptautiskā mērogā.
Nodokļu parāds lielāks par gada apgrozījumu
SIA "Tendem Neman" (TN) nosaukums pēdējo gadu laikā ir pieminēts bieži – Latvijā lielākais nodokļu parādnieks, kura darbība ir apturēta jau 2016. gada 18. februārī, joprojām liek uzdot jautājumus gan par to, kas īsti ir TN, gan par to, kā uzņēmumi, kuru nosaukums nav nedz publiski zināms, nedz pazīstams konkrēto šo uzņēmumu vismaz formālās darbības nozaru speciālistu vidū, uzrāda ievērojamus rezultātus un kļūst par lielākajiem nodokļu parādniekiem.
TN bija sadzīves elektronikas vairumtirdzniecības uzņēmums. Kā TN vienīgais un nominālais īpašnieks ir minēts Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins (Nikolaj Siniagin, 13.11.1978., viņa identifikācijas karte Nr. LTU12816067 izdota 27.02.2012. Klaipēdā). Loģiski, ka šeit un tālāk izklāstītie fakti liek uzdot jautājumu: kas aiz tā visa stāv?
2014. gadā TN strādāja ar 38,86 miljonu apgrozījumu un guva 222 164 eiro peļņu, tātad, no vienas puses, šādi rādītāji neliecina nedz par fiktīvu darbību, nedz izvairīšanos no nodokļu nomaksas – vismaz no peļņas nodokļa. Vienlaikus 42,636 miljonu eiro nodokļu parāds ir lielāks par TN gada apgrozījumu!
Starptautisku darījumu ķēde caur Latviju
Analizējot "6K" rīcībā esošo informāciju, secināms, ka TN apgrozījums strauji pieaug, sākot ar 2013. gada decembri, un ir vidēji 3,4 miljoni eiro katru mēnesi līdz pat 2015. gada novembrim. Savas darbības laikā TN pastāvīgi uzrādīja PVN pārmaksu – katru mēnesi aptuveni 350 eiro. Neliela summa, lai VID tam nepievērstu vērību un TN īsti nebūtu pamata atprasīt atpakaļ pārmaksāto summu.
Kā jau minēts, TN darbība bija sadzīves elektronikas vairumtirdzniecība. Savas darbības laikā TN ir saņēmis preces no ES dalībvalstīm kopumā par 73 837 199,46 eiro – tātad vidēji par 3 076 549,98 eiro mēnesī, bet eksportējis par 80 584 647,54 eiro – vidēji par 3 357 693,65 eiro mēnesī. Vienlaikus TN katru mēnesi deklarējis salīdzinoši nelielu preču un pakalpojumu iegādi tepat Latvijā – vidēji par 1697,07 eiro mēnesī.
"6K" rīcībā ir informācija par 62 TN darījumu partneriem, ar kuriem uzņēmums savas darbības laikā iegādājās preces, un lielākie no tiem ir:
"AB" SA (kopējā piegādāto preču summa – 13 103 102,33 eiro),
"Komputronik" SA (12 310 163,06 eiro),
"PC Factory" SA (10 378 473 eiro),
"D&A Mobile" OÜ (8 162 363,62 eiro).
"AB" ir patiešām liels un ievērojams Polijas elektrotehnikas vairumtirgotājs, kas darbojas arī Čehijā un Slovākijā, "Komputronik" arī darbojas līdzīgā nozarē Polijā, savukārt "D&A Mobile" ir Igaunijas mobilo tālruņu vairumtirgotājs.
"Tendem Neman" – liekais posms elektropreču vairumtirdzniecībā
Jau minētie četri lielākie piegādātāji piegādā preces pa tiešo arī citiem Latvijas uzņēmumiem, pārsvarā – sadzīves elektropreču tirdzniecības uzņēmumiem, no kuriem lielākie ir:
SIA "Ourea" (kopējā piegādāto preču summa – 19 941 892,43 eiro),
SIA "Mooncom" (18 243 892,70 eiro),
SIA "Netto Tehnika" (12 965 401,65 eiro),
SIA "Proks" (5 337 210,22 eiro),
SIA "GSM-DM Solutions" (4 531 490,72 eiro)
SIA "TOP Trade" (4 426 687,14 eiro).
SIA "Ourea" atrodas Mārupē, Liliju ielā 20, un patiešām nodarbojas ar mobilo telefonu un sadzīves elektronikas tirdzniecību, tieši tāpat kā "Mooncom", kas atrodas un darbojas turpat. Gan "GSM-DM Solutions", gan "Netto Tehnika" atstāj iespaidu par reāli strādājošiem uzņēmumiem, taču arī šiem ir viena un tā pati adrese – Rīga, Gustava Zemgala gatve 71. Var pieņemt, ka kopīgas adreses un darbības nozare ļauj runāt par sava veida elektrotehnikas vairumtirdzniecības miniklasteriem jeb puduriem.
Būtiskākais jautājums ir, kāpēc šie vairumtirgotāji sadarbojās vēl ar vienu vairumtirgotāju, proti, "Tendem Neman", kas tikai daļā šo uzņēmumu darījumu uzņēmās starpnieka lomu. Protams, šāda darbība nav nedz aizliegta, nedz nosodāma, tomēr tā šķiet pietiekami dīvaina, vadoties no biznesa prakses loģikas.
Tālāk sākas TN stāsta interesantākā sadaļa. Zīmīgi, ka pieci lielākie no pavisam 43 darījumu partneriem, kuriem TN piegādā preces ES, ir tie paši, uz kuriem preces piegādā TN lielākie darījumu partneri, no kā uzņēmums preces iegādājās:
"Grand Media" SRL (kopējā piegādāto preču summa – 16 896 838 eiro),
"Four Deal" S.R.O. (15 551 535 eiro),
"Delton Venture" S.R.O. (12 740 551 eiro),
"Trading Point" ApS (5 615 939,08 eiro)
"Lithuania GSM" UAB (3 863 226,50 eiro).
Pirmais ir Rumānijas uzņēmums, nākamie divi – Čehijā reģistrēti uzņēmumi, "Trading Point" ApS reģistrēts Dānijā. Sīkāka informācija par tiem nav atrodama – tikai reģistrācijas valsts un datums. Vienīgi "Lithuania GSM" atrodama uzņēmuma interneta mājaslapa www.ltgsm.lt.
Tas vēlreiz pierāda to, ka TN darbojās kā starpnieks starp preču piegādātāju un mazumtirgotāju, lai gan šiem tirgotājam bija tiešs un ilgstošs kontakts ar preču piegādātājiem! Vietā ir jautājums: kādēļ tirdzniecības ķēdēs ir nepieciešami vairāki vairumtirgotāji?
Reģistrāciju nepārbauda ne VID, ne bankas
Sākotnēji TN izrādījās reģistrēts Salaspilī, Krasta ielā 3, – kā liecina vietas apskate, zaļā pļavā. Jau vēlāk par TN juridisko adresi kļuva bijušās kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā 33, – par to attiecīgās istabas īpašnieks sacīja neko nezinām. Šeit uzreiz vietā ir jautājums: vai Valsts ieņēmumu dienests (VID), iekļaujot TN PVN maksātāju sarakstā, vispār veica un, ja veica, vai pienācīgi veica adreses apskati?
Identisks jautājums pēc būtības ir jāuzdod AS "Swedbank" un AS "Rietumu Banka", kuras saskaņā ar "6K" pieejamo informāciju atvēra TN norēķinu kontus un kuru pienākums bija pārbaudīt TN
Kā "Tendem Neman" varēja rasties nodokļa parāds?
Aptaujātie eksperti norāda: visticamāk, parāds izveidojies nodokļa audita uzrēķina rezultātā. Ņemot vērā TN VID deklarēto darījumu raksturu, visticamāk, VID uzskatīja, ka preces nav tālāk izvestas uz ES. Var pieņemt, ka TN ir bijis iesaistīts liela mēroga starptautiskās PVN krāpnieciskās shēmās, kur zaudējumi nodarīti ne tikai Latvijas, bet arī citu ES valstu budžetam.
Vai par TN ir bijis un joprojām ir aktuāls kriminālprocess? VID šādu atbildi nav sniedzis, taču nav izslēgts, ka šāds kriminālprocess pat nav ticis ierosināts. TN nodokļu parāds vienkārši uzgulsies Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, un lietu pamazām aizmirsīs. Latvijā Latvijas nodokļu maksātāji pastāvīgi maksā Latvijas nodokļu nemaksātāju vietā, kas neliedz abiem diendienā draudzīgi sadzīvot.
Banku līdzatbildība
Taču Valsts ieņēmumu dienests nav vienīgā institūcija, kuras rokās ir instrumenti, lai sekotu līdzi apšaubāmiem darījumiem. Visātrāk un skaidrāk naudas apritei ir iespēja sekot līdzi bankās, caur kuru kontiem notiek darījumi.
Pēc neoficiālas informācijas, TN bija norēķinu konti un šo uzņēmumu apkalpoja divas bankas – AS "Swedbank" un AS "Rietumu Banka".
Abu šo banku pārstāvji "6K" atrakstīja formālu aizbildinājumu, ka nevar apstiprināt informāciju, vai TN ir bijis viņu klients. Šādu informāciju par klientu tām liedzot izpaust Kredītiestāžu likums. Taču analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" izpētīja, ka likums skaidri nosaka klienta definīciju, proti, "klients – persona, kurai kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus". TN nevar tikt uzskatīts par klientu šā likuma izpratnē, jo banka TN finanšu pakalpojumus vairs nevar sniegt saistībā ar tā darbības pārtraukšanu.
Turklāt likums paredz, ka bankas un banku klientu pienākums ir sekot līdzi un iesniegt oficiālos dokumentus, kas raksturo tā darbību – piemēram, finanšu pārskatus. Var pieņemt, ka TN apkalpojošās bankas, maigi sakot, tikai ļoti formāli iepazinās ar TN gada pārskatiem un nepievērsa uzmanību Latvijas lielākā nodokļu parādnieka darbībai, tas ir, labākajā gadījumā izpildīja priekšrakstus ķeksīša pēc. Šādu pieeju var aplūkot arī kā nolaidību, kas faktiski ir ļāvusi notikt darbībām, kuru rezultātā Latvijas valsts budžets TN gadījumā ir zaudējis 58,8 miljonus eiro.
Ko dara banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija?
Uz jautājumu, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā ir instrumenti, kas ļautu vērsties pret bankām par PVN iespējamu izkrāpšanas shēmu pieļaušanu caur to kontiem, "6K" saņēma netiešu apstiprinājumu banku līdzatbildībai iespējamai PVN shēmu pielietošanai: "Banku iekšējās kontroles sistēmai ir jāspēj identificēt aizdomīgus un neparastus darījumus, tajā skaitā PVN shēmas, vērtējot pēc noteiktiem kritērijiem. Bankām ir jāpārzina savi klienti, ar kuriem tās sadarbojas."
Vienlaikus tiek atzīts: "Banku rīcībā esošo instrumentu vēl efektīvākai izmantošanai būtu nepieciešama vēl ciešāka sadarbība ar tiesībsargājošām iestādēm, lai regulāri sniegtu bankām informāciju par jaunākajām PVN shēmu tipoloģijām un pazīmēm, kam bankām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība."
Jāatgādina, ka FKTK jau pagājušogad sodīja AS "Swedbank" ar naudas sodu 1 361 954 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem – nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā, proti, par nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību.
Arī AS "Rietumu Banka" 2015. gadā sodīta par līdzvērtīgu pārkāpumu ar 35 000 eiro soda naudu.
58,8 miljoni eiro – vai atgūstami?
FKTK sniegtajā atbildē analītiskās žurnālistikas darbnīcai "6K" skaidrotas banku uzrauga prasības bankām PVN shēmu nepieļaušanā, arī attiecībā uz starptautiskiem darījumiem, kā tas ir noticis TN gadījumā:
"Bankas, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, izmanto uz risku balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka minētie pasākumi tiek attiecināti uz visiem – gan starptautiskiem, gan iekšzemes – klientiem, ja identificētas paaugstinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska pazīmes. Praksē šīs pazīmes galvenokārt saistītas tieši ar PVN krāpšanu. Banku spēja savlaicīgi identificēt šādu darījumu shēmas ir tieši atkarīga no to iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes un NILLTF pārvaldībai pieejamā IT nodrošinājuma."
Ja banku uzrauga prasības netiek ievērotas, vai sagaidīsim, ka, nespējot piedzīt miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetā no saimniecisko darbību apturējuša uzņēmuma, valsts varētu regresa kārtībā vērsties pret kredītiestādēm, kas banku uzrauga prasības nav ievērojušas vai ievērojušas nepilnīgi?
Publikācijas pirmavots – "Diena.lv"