Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Politiķe ir pārliecināta, ka šādu izmaiņu gadījumā, pārstrukturējot solidaritātes nodokli, sakārtojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un palielinot minimālo algu, sociālās iemaksas būšot lielākas, turklāt minimālās sociālās iemaksas būs autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, līdz ar to sociālā budžeta ilgtspēja stiprināsies.

"Papildu uzkrājums no tām būtu vairāk nekā 100 miljonu eiro gadā. Tāpēc viena procentpunkta iezīmēšanu veselībai varētu atļauties. Šis piedāvājums nav guvis atbalstu, jo Labklājības ministrija grib vēl stiprāku sociālo budžetu," sacījusi Reizniece-Ozola, "ja noraida kādu racionālu ideju, tad ir jāpiedāvā labāks variants."

Reizniece-Ozola pastāstīja, ka līdz ar nodokļu reformām 2018. gadā sagaidāms nodokļu ieņēmumu samazinājums par 180 miljoniem eiro. "Ņemot vērā, ka tiks ierobežots termiņš, kādā veidā varēs izņemt iepriekšējos gados uzkrāto peļņu, tas daļēji kompensēsies. Paredzams, ka uzņēmēji centīsies izņemt iepriekšējos trīs gados uzkrāto peļņu, tāpēc trīs gadus varēs izņemt 10% apmērā no nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pēc tam – 20% apmērā."

"Nodokļu reforma nenozīmē tikai nodokļu samazinājumu, bet pareizu strukturēšanu un godīgāku sadali. Tas ir svarīgs princips nevienlīdzības mazināšanai, jo turīgākie nedzīvo no algas. Tāpēc samazinām algas nodokli, bet palielinām kapitāla nodokli. Kompensācijas pasākumi ir citos nodokļos, piemēram, akcīzē," stāstījusi ministre.

Lai arī tiek plānots, piemēram, palielināt akcīzi degvielai, ministre sola, ka "tiem, kas strādā, būs vairāk naudas". "Lielā matemātika liecina – nodokļu samazinājumam neliekam pretī līdzvērtīgu nodokļu palielinājumu. Mēs to kompensējam daļēji – ar kapitāla un akcīzes nodokļiem, ar azartspēļu un izložu nodevu, saprātīgi tiks ierobežoti attaisnoto izdevumu atgūšanas limiti.

Ceram, ka pārējo – ap 100 miljonus eiro – kompensēs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ēnu ekonomikas apkarošana. Beidzot esam izkāpuši no lineārās jeb ekseļa tabulveida domāšanas, kas Finanšu ministrijai bijusi raksturīga."

Runājot par iespējām palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), Reizniece-Ozola uzsvērusi, ka nav šādu iespēju nedz piedāvājusi, nedz pieļāvusi. "Tieši otrādi: pat uz priekšlikumiem veselības finansējumam palielināt PVN esmu pateikusi, ka to darīt nebūtu pareizi. Piekritu Latvijas Bankas prezidentam, ka PVN izmaiņas ir galējs risinājums, kas ir jātaupa krīzes situācijām."

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jautājumā Reizniece-Ozola stāsta, ka Eiropas Komisija (EK) iesakot daudz vairāk palielināt ieņēmumus no patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļiem.

"Piemēram, EK iesaka, ka no NĪN vajadzētu iekasēt vēl par 0,5% (no IKP) vairāk, tas ir, apmēram 130 miljonus eiro. Šobrīd no šī nodokļa iekasējam nedaudz vairāk par 200 miljoniem. Tad iedomājieties, kādam jābūt nodokļa palielinājumam! Ja mēs šobrīd piedāvātu palielināt NĪN, pastāvot tik nesakārtotai sistēmai, sabiedrība nespētu to samaksāt. Tas pierāda to, ka pašiem jādomā ar savu galvu."

Lai arī Reizniece-Ozola esot iestājusies par "ambiciozāku progresivitāti" nodokļos, tomēr viņa ir pārliecināta, ka no nodokļu sloga samazinājuma visvairāk gūst mazo algu saņēmēji.